Profesore: Izglītības likuma grozījumi atdzemdina neosovjetismu
Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors aizliedzis skolēniem rādīt provokatīvu filmu
Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Māris Brasla aizliedzis skolēniem rādīt Agneškas Hollanderes filmu "Total Eclipse", kas ir provokatīvs stāsts par franču dzejnieka Artura Rembo daiļradi, vēsta žurnāls "Ir". Skolotāja atzīst, ka pirmoreiz viņai ir tā, ka „vairs negribu Latvijā dzīvot". Savukārt LU profesore, ētikas pasniedzēja Skaidrīte Lasmane patlaban notiekošo sauc par "neosovjetismu".
"Šai filmai ir vecuma ierobežojums no 18 gadiem, un klasē ir nepilngadīgas personas, tāpēc šo filmu rādīt nedrīkst," skaidrojis direktors Brasla. Viņš nedomā, ka aizliegums jāvērtē kā izglītības satura cenzēšana.
Savukārt skolotāja Daiga Zirnīte uzskata, ka, visticamāk, tā ir cenzūra. Viņasprāt, mūsdienu jaunieši ir zinoši, turklāt "internetā redzējuši daudz vairāk netikumīgu lietu nekā es", tāpēc ir ļoti svarīgi nevis aizliegt kādas tēmas, bet gan atrast īstos vārdus, kā par tām runāt.
Viņa atzīst, ka lente ir provokatīva, tāpēc ar klasi pirms filmas pamatīgi strādājot. "Rādu šo filmu ne tikai tāpēc, lai viņi uzzinātu, kā dzejnieks dzīvojis, bet, lai runātu par to, ko nozīmē būt ģeniālam, radošam, atrast jaunu pavērsienu mākslā, kaut ko būtisku paveikt," norāda Zirnīte.
Direktora aizliegumu viņa vērtē asi: «Pirmo reizi ir tā, ka vairs negribu Latvijā dzīvot.» Skolotāja nolēmusi, ka turpmāk filmu tomēr izmantos savās stundās un arī citādi savus darba materiālus neplāno pārskatīt. «Šodien es smejos - manis dēļ [Rīgas mērs Nils] Ušakovs var departamentu nodibināt un ieviest kādu amatu, lai uz katru stundu skolotājas Zirnītes iepriekšējās dienās izveidoto materiālu pārskatītu. Viņš var pamēģināt arī domu policiju, manas domas revidēt, bet es nemainīšos,» saka Zirnīte, asi kritizējot grozījumus Izglītības likumā, kas var novest pie «domājošu cilvēku iznīcināšanas».
Par filmu sūdzējies kādas audzēknes tēvs. Viņš e-klases vēstulē paudis sašutumu, kāpēc laikā, kad sabiedrībā tiek runāts par tikumības mācīšanu skolās, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā tiek popularizēta pederastija, vardarbība, alkoholisms, narkomānija un demonstrēts pornogrāfisks saturs. Tēvs aicināja nepieļaut šādas darbības.
Šis gadījums vienā no prestižākajām Latvijas skolām spilgti raksturo atmosfēru, kāda šoruden uzkarst arī citās skolās. Tā iemesls ir šovasar pieņemtie Izglītības likuma grozījumi, kas prasa skolās nodrošināt «izglītojamā tikumisko audzināšanu» un «aizsargāt» jauniešus no informācijas un metodēm, kas neatbilst šim mērķim.
LU profesore, ētikas pasniedzēja Skaidrīte Lasmane patlaban notiekošo sauc par "neosovjetismu". "Padomju totalitārisma shēmas domāšanā un rīcībā atdzīvojas. Minētā [Izglītības] likuma klātbūtne no jauna atver atkarīgas domāšanas ieradumus. Var droši atspiesties pret likuma sienu, un pašam nav jāapgrūtina sevi ar atbildīgas brīvības «smago nastu»,» saka Lasmane. Viņasprāt, sekas var būt «baiļu, pakalpības, neuzticēšanās pieaugums, kas samazina jau tā trauslo gudras brīvības slānīti skolā un sabiedrībā vispār». Lasmane atgādina, ka, līdzīgi kā padomju laikos, šie regulējumi skar visradošākos, skolotājus ar misiju.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka grozījumi likumā ir pilnīgi atbalstāmi, taču notikumi Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā neesot ar šīm likuma izmaiņām saistāmi. «Ja runājat par konkrētiem gadījumiem, tad es tos skatu atrauti no šīs diskusijas. Vienīgais, kas ir kopīgais šajos jautājumos, ir fakts, ka gan likuma grozījumos, gan konkrētajās konflikta situācijās izskan argumentācija par tikumību, bet tas nav pietiekams pamats, lai teiktu, ka grozījumi ir cēlonis šīm konkrētajām diskusijām,» saka Dzintars.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) skaidro, ka katru gadu iestāde saņem ap 700 dažādu raksturu lūgumus pārbaudīt situāciju jautājumos, kas skar izglītības kvalitāti. Vecākus neapmierina gan veids, kā novērtētas viņu atvases, gan mācību grāmatu un nodarbību saturs. Piemēram, šopavasar kādu ģimeni neapmierināja bērnudārzā uzvestā ludziņa - tajā bijis arī negatīvais tēls, kazlēnu māte, kas aicinājusi zagt kāpostus. Savukārt pērnruden kādiem vecākiem nav paticis, ka interešu izglītības pulciņā uz Meteņiem meitenes pārģērbušās par puikām, bet puikas - par meitenēm.
Dienests apstiprina, ka jaunie Izglītības likuma grozījumi ir izraisījuši sabiedrības interesi. IKVD pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs stāsta - gan izglītības iestādes, gan privātpersonas uzdevušas jautājumus "par dažādu mācību materiālu lietošanu, skolotāju uzvedību". Amatpersona neatklāj ne sūdzību saturu, ne mācību materiālus, par ko tās iesniegtas, norādot - situācija tiek vērtēta, bet pedagogu jebkurai darbībai stundā jāatbilst izglītības starndartos, izglītības programmā teiktajam".
Savukārt Izglītības ministrija atgādina - konkrētu mācību līdzekļu izmantošana mācību stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība, savukārt ikviena skola ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. "Ņemot vērā šo Izglītības likumā noteikto autonomiju, pedagogiem ir dota brīvība un pienākums pašiem atbildēt par savu darbu, izraudzītajām mācību metodēm, materiāliem un rezultātiem, strādāt radoši un atbildīgi."
Visu rakstu lasiet žurnālā "Ir" šeit.