Šaubu ēna par nepārdomātiem budžeta tēriņiem par bērnudārzu Rīgā
Pēdējā laikā izskan vairāku pašvaldību plāni par jaunu bērnudārzu būvniecību – tas notiek laikā, kad būvniecības izmaksas ir krietni kāpušas, kad dzimstība ir vismazākā pēdējo 100 gadu laikā. Pierīgā, uz kurieni migrējuši daudzi rīdzinieki, patlaban ir akūta nepieciešamība pēc vietām bērnudārzā, jo daudzās apkaimēs dzimstības bilance ir pozitīva un Pierīgā ir lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars – teju 20% – valstī. Savukārt Rīgā novērota tendence iedzīvotāju skaita samazinājumam, un aprēķini atklāj, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos galvaspilsētā izbeigsies. Turklāt jau tagad esošajos bērnudārzos trūkst pedagogu.
Dzimstība un pieprasījums pēc vietām bērnudārzos
Jau kopš 2017. gada bērnu dzimstība Latvijā samazinās, šogad fiksēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados. Rīgas pašvaldības pirmsskolās ir brīvas vietas, un to ir pietiekami daudz, lai izvērtētu, vai jauna bērnudārza būvniecība ir lietderīga. Rīgā šogad 1. decembrī bija kopumā 1359 brīvas vietas pirmsskolas izglītības iestādēs visu vecumu bērniem, no tām 18 Rīgas centra rajonā, 529 – Kurzemes rajonā, 341 – Latgales, 137 – Vidzemes, 79 – Zemgales, 255 – Ziemeļu rajonā. Rīgā rindā uz bērnudārzu ir 916 bērni. Ja brīvu vietu ir vairāk nekā rindā ir bērnu, kādēļ Rīgā jābūvē jauns bērnudārzs? Speciālisti uzskata, ka bērnudārzu rindu problēma var vietumis uzplaiksnīt tikai līdz 2025. gadam, pēc tam sarūkošās dzimstības dēļ rindu vairs nebūs, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs saruks, daļa iestāžu būs jāslēdz, daļa darbinieku jāatbrīvo no amata.
Vai līdzekļu nepārdomāta izšķērdēšana?
Vai pašvaldības, t.sk., Rīga, ņem vērā visus rādītājus un argumentus, izvērtējot, vai šobrīd ir piemērotākais laiks, kad investēt jaunu pirmsskolu būvniecībā? Lēmumu būvēt jaunu bērnudārzu pieņem laikā, kad būvniecības izmaksas aug, piemēram, šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 3%. Ekonomikas ministrija arī turpmāk prognozē dārgu būvniecību: būvniecības izmaksu pieaugums 2024.-2026. gadā prognozēts vidēji 8,7% gadā (pēc kombinētās statistiskās prognozes) vai 4,5% gadā (pēc ekspertu prognozes).
11 miljonus vērta ēka (tikai ēka, vēl būs nepieciešami līdzekļi tās uzturēšanai, darbinieku algām, inventāram utt.) pašreizējā situācijā izskatās diezgan neapdomīgs un tuvredzīgs solis. Ja ēku pabeigs pēc diviem, trim gadiem (jārēķinās arī ar būvniecības procesu, dažādiem šķēršļiem, kādi nereti gadās), sanāk, ka tas būs tieši uz brīdi, kad rindu jau tā nebūs. Turklāt valstī jau gadiem ilgi trūkst pirmsskolas izglītības pedagogu. Vai, uzbūvējot bērnudārzu situācijā, kad trūkst pedagogu, ir droši, ka šajās telpās varēs notikt mācību process, vai arī tās būs kārtējās ēkas, kuras būs iekārtotas, bet nenotiks mācības un ēka tiks izmantota citiem nolūkiem?
Vai tiek ņemtas vērā prognozes?
Rīgas pašvaldība, pieņemot dažādus plānošanas dokumentus, kas ietekmē arī infrastruktūras attīstību pilsētā, veic dažādus pētījumus. Tāds, piemēram, veikts pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma (veica Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts), un, izstrādājot Rīgas attīstības programmu 2021.-2027. gadam, bija paredzēts ņemt vērā iegūtās prognozes. Veiktajā pētījumā secināts: saglabājoties 2011.-2019. gadā novērotajām iedzīvotāju skaita izmaiņu tendencēm, Rīgas iedzīvotāju skaits no 633 000 iedzīvotājiem 2019. gadā varētu samazināties līdz 600 000 iedzīvotāju 2030. gadā un līdz 544 000 cilvēkiem 2050. gadā. Šā gada sākumā pēc CSP datiem Rīgā dzīvoja nepilni 610 000 iedzīvotāju.
Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu – tam ir pietiekami liela ietekme galvaspilsētas iedzīvotāju samazinājumā. Statistika liecina, ka, piemēram, pērn iedzīvotāju skaits Pierīgā palielinājās par 1,8%, bet gadu iepriekš – par 1,3%. Tā kā vairākums jauno iedzīvotāju ir gados jauni, Pierīgas novados uzlabojas demogrāfiskā situācija. Ir izprotama steidzama vajadzība pēc jauniem bērnudārziem, piemēram, Mārupē (kur pēdējos gados novērots straujākais iedzīvotāju skaita pieaugums), Ķekavā un Ādažos, kur fiksēts pozitīvs dabiskais pieaugums. Bērnudārza vietas izveide sadarbībā ar privātajām pirmsskolām no pašvaldību budžeta būtu daudz mazākas izmaksas, turklāt ļautu nodrošināt papildus vietas daudz ātrāk, negaidot būvniecības pabeigšanu 2025. vai citā tālākā gadā, jo ģimenēm risinājums nepieciešams jau šobrīd. Tādēļ aicinu Pierīgas pašvaldības izvērtēt sadarbību ar privāto sektoru, kas nozīmē arī iespēju racionālāk pārvaldīt budžeta līdzekļus.
Redzams, ka Rīgas pašvaldības lēmums ir daudzus jautājumus rosinošs un izskatās arī aizdomīgs. Diez vai var pievērt acis, attaisnoties, ka sabiedrībai nav pamata uztraukties. Vai tehniski un formāli pareizi organizēts process nozīmē, ka ir ievēroti labas pārvaldības principi un nenotiek pat ļaunprātīga darba stāvokļa vai varas izmantošana, kas ir viens no korupcijas cēloņiem? Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskos iepirkumus uzskata par vienu no riskantākajām kategorijām korupcijas jomā, tāpēc visi šāda veida darījumi ir īpaši jāuzmana. Sabiedrībai, iedziļinoties jautājuma būtībā, ir visas tiesības prasīt atbildes un atbildīgam saimniekam – pašvaldībai – atbilstošu rīcību, lai netiktu izšķērdēti vai nepareizi izlietoti līdzekļi, kas, kā pēdējā laikā plaši dzirdēts, atsevišķas pašvaldības noved pie finanšu grūtībām. Nepareiza un neefektīva saimniekošana agri vai vēlu atgriežas kā robs sabiedrības maciņā visas valsts līmenī, jo tā darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums – tie, kam ir, pārskaita naudu tiem, kam tās ir mazāk vai kuri to ir izsaimniekojuši.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 23. novembrī apstiprināja projekta ieceri par Rīgas Skanstes pirmsskolas izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecību Grostonas ielā 6, kā arī 66. pirmsskolas izglītības iestādes Vesetas ielā 13 un 49. pirmsskolas izglītības iestādes Grostonas ielā 6 ēku pārbūvi vienotas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksa izveidei. Kopumā jaunajā pirmskolas izglītības iestādē paredzēta vieta 600 audzēkņiem, tajā skaitā jaunizveidotas būs 252 vietas. Projekta mērķis būtu attīstīt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru, radot jaunas vietas pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai, samazinot bērnu skaitu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm Skanstes apkaimē. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 11 miljoni eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 4,4 miljoni eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – 6,6 miljoni eiro. Projektu plānots realizēt līdz 2025. gada beigām. Jau 29. novembra Rīgas domes sēdē dota zaļā gaisma šā projekta īstenošanai.
Autore ir Ph.D., privātā bērnudārza Ketes māja valdes locekle
The post Šaubu ēna par nepārdomātiem budžeta tēriņiem par bērnudārzu Rīgā appeared first on IR.lv.