Referendums: Lielbritānija balso par izstāšanos no ES; Kamerons demisionē (papild.)
Lielbritānijas Kamerons atkāpjas no premjera amata
Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.
Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.
Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir apmēram 700 tūkstoši, ziņo LETA/AFP.
Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%. Šādu balsotāju aktivitāti Lielbritānija nav pieredzējusi kopš 1977.gada.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservatīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai, ziņo LETA/AP.
"Britu tautas griba ir norādījums, kas ir jāpilda," sacīja Kamerons žurnālistiem pie savas rezidences Londonas Dauningstrītā. Viņš solīja, ka tuvākajos mēnešos centīsies "stabilizēt kuģi", tomēr uzsvēra, ka līdz oktobra sākumam, kad paredzēta partijas konference, ir jāatrod jauns līderis.
"Nedomāju, ka man būtu pareizi būt kapteinim, kas aizved mūsu valsti uz nākamo mērķi," piebilda Kamerons. Viņš teica, ka lēmums par to, kad sākt sarunas par izstāšanos no ES, ir jāpieņem jaunajam premjerministram.
Eiropas Savienības Padomes prezidents Donalds Tusks pēc referenduma rezultātu noskaidrošanas paziņoja, ka nākamnedēļ ES samitā tiksies bez Lielbritānijas, lai izlemtu, kas notiks tālāk, vēsta mediji. Tusks teica, ka "savienība ir mūsu nākotnes pamats".
Saistībā ar ziņām par izstāšanās piekritēju uzvaru Lielbritānijas mārciņas kurss sasniedza zemāko līmeni kopš 1985.gada. Pēc pirmajām ziņām par ES atbalstītāju pārsvaru referendumā mārciņas kurss Āzijas tirgos strauji kāpa, bet, gūstot pārsvaru izstāšanās atbalstītājiem, kurss strauji samazinājās, un īsā laikā piektdien mārciņa zaudēja 10% vērtības.
Reaģējot uz referenduma rezultātiem, strauji krīt arī naftas un akciju cenas pasaules biržās.
Grafiks: The New York Times
Lielbritānijā ceturtdien notika referendums, kurā balsotājiem bija jāizšķiras, vai valstij palikt ES vai arī izstāties no bloka. Balsošanas iecirkņi sāka darbu pulksten 7 (9 pēc Latvijas laika) un tika slēgti pulksten 22 (pusnaktī pēc Latvijas laika).
Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu "Vai Apvienotajai Karalistei būtu jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij vai arī jāatstāj Eiropas Savienība?" Atbilžu varianti bija "Jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij" vai "Jāatstāj Eiropas Savieniba".
Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.
Nobalsošanai bija reģistrējies rekordliels skaits cilvēku - 46,5 miljoni, paziņojusi Vēlēšanu komisija.
Reakcijas uz referenduma rezultātiem
Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā izteikusi nožēlu par Lielbritānijas referenduma par dalību ES rezultātiem. "Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai nozīmīgs sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru tiks uzturētas ciešas attiecības, tai skaitā ārlietās un drošības politikā," teikts paziņojumā.
Tuvākajā laikā jāsāk sarunas par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības noteikumiem un turpmāko attiecību modeli, vēsta ĀRlietu ministrija. Šajās sarunās Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās intereses. Būs jāpanāk visām iesaistītajām pusēm pieņemams risinājums.
"Šis ir bezprecedenta gadījums ES vēsturē, tādēļ grūti paredzēt, cik ilgs šis process būs un kā tas beigsies," teikts paziņojumā.
Arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauž nožēlu par Lielbritānijas vēlētāju lēmumu atbalstīt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai un ES nozīmīgs sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru tiks uzturētas ciešas attiecības, ziņo prezidente preses centrs.
Tikmēr īru republikāņu partija "Sinn Fein" paziņojusi, ka Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības (ES) situācijā, kad Ziemeļīrija ir nobalsojusi par palikšanu blokā, ir jārīko referendums par Īrijas vienotību. To piektdien paziņoja Īrijas raidorganizācija RTE.
Šī partija paziņoja, ka referenduma iznākumam būs "pamatīgas sekas attiecībā uz britu valsts būtību", ņemot vērā, ka arī Skotija ir nobalsojusi par palikšanu blokā.
"Sinn Fein" priekšsēdētājs Deklans Kērnijs uzsvēra, ka pēc referenduma uzmanības centrā nonākusi Ziemeļīrijas nākotne Lielbritānijas sastāvā. "Mēs esam situācijā, kad Ziemeļ[īrija] tiks izvilkta ārā [no ES] balsojuma Anglijā dēļ," viņš paziņoja.
"Tas ir milzīgs demokrātijas deficīts mūsu sabiedrībai, papildu jau pastāvošajam [Īrijas salas] sadalīšanas demokrātijas deficītam," piebilda Kērnijs. "Britu valdība tagad ir zaudējusi tiesības uz mandātu pārstāvēt Īrijas ziemeļus attiecībās ar Eiropas Savienību," uzsvēra "Sinn Fein" politiķis.
"Mēs esam situācijā, kad "Brexit" ir kļuvis par papildu cenu [Īrijas] sadalīšanai, papildu cenu savienībai [ar Lielbritāniju], un "Sinn Fein" tagad izvirza mūsu prasību, mūsu ilgstošo prasību par robežu referendumu," paziņoja Kernijs.
Arī Skotija savu nākotni redz Eiropas Savienībā (ES), piektdien paziņoja Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, komentējot izstāšanās piekritēju uzvaru referendumā Lielbritānijā.
"Skotija nākotnē sevi redz kā daļu no ES," Stērdžena sacīja raidsabiedrībai BBC. "Skotija ir nepārprotami un izlēmīgi nobalsojusi par palikšanu Eiropas Savienībā - 62% pret 38%," viņa norādīja.
(papildināta ar jaunākajām ziņām)