Valoda jāmāca kā praktiskā loģika

Tviterī Aldis Lauzis kļuvis par vienu no populārākajiem latviešu valodas konsultantiem. Skolēnus viņš iesaka izglītot tāpat kā pieaugušos — ar funkcionālu pieeju

The post Valoda jāmāca kā praktiskā loģika appeared first on IR.lv.

Tviterī Aldis Lauzis kļuvis par vienu no populārākajiem latviešu valodas konsultantiem. Skolēnus viņš iesaka izglītot tāpat kā pieaugušos — ar funkcionālu pieeju 

Ja atkal ietu skolā, gribētu tādu latviešu valodas skolotāju kā Aldis Lauzis. Viņš tviterī ātri un īsi atbild uz visiem jautājumiem par valodas gramatiku un terminiem. Ja vajag, atrisina sarežģījumus, kas rodas tulkojot. Katrai Lauža atbildei ir skaidrojums, kas cementēts pieredzē, zināšanās un arī mūsdienīgā pieejā — bieži vien Lauzis norāda, kurā tīmekļa vietnē var ko vairāk uzzināt par uzdoto jautājumu. Lauzis konsultē ne tikai tvitera lietotājus, bet, kā izrādās, plaši sarakstās ar dažādiem interesentiem, arī ar Eiropas Savienības tiesībaktu tulkotājiem un redaktoriem. Vadījis valodas seminārus vairākās ES institūcijās.

Viņš ir tik mūsdienīgs un jauneklīgs, ka esmu pārsteigta, uzzinot, ka 11. jūlijā valodnieks, tulkotājs un redaktors Aldis Lauzis nosvinējis 80. dzimšanas dienu. Populārzinātniskas grāmatas par datoriem, DNS, ģenētiku un daudzām citām mūsdienās aktuālām tēmām viņš tulkoja jau tad, kad vairums no mums vēl nebija pat dzimuši. Padziļināta, pētnieciska interese par valodu Lauzim radās, tieši strādājot ar populārzinātniskiem tekstiem.

Jūs sociālajos tīklos diendienā atbildat uz jautājumiem par latviešu valodu. Tas ir neapmaksāts valodas sargsuņa darbs. Kāpēc esat uzņēmies?
2009. gadā Terminoloģijas komisijā sprieda par tvitera jeb Twitter terminiem. Ielūkojos jaunajā vietnē un, izmēģinājis to, kļuvu par pastāvīgu lietotāju. Redzēju, ka mani ieraksti cilvēkus interesē un sekotāju loks aizvien paplašinās. Bija pavērusies iespēja operatīvi un sadzirdami izteikties par aktualitātēm savu interešu laukā. Man rūp, cik dzidri un latviski ir teikumi un teksti, kuri veido mūsu valodisko vidi. Gribas, lai latviešu valoda arī turpmāk būtu brīva un pašpietiekama, nevis veģetētu ar lielo valodu atspaidu. 

Pašlaik visvairāk izjūtam angļu valodas klātbūtnes sekas, taču nekur nav palikusi tieša vai netieša krievu valodas ietekme. Pirms dažām dienām bija iemesls tviterī atgādināt, ka norādi «no kreisās» zem attēla rakstām pirms uzskaitījuma vai arī tādos paskaidrojumos kā «trešais no kreisās», turpretim tad, ja norādām, ka pieminētā persona redzama attēla kreisajā malā, rakstām «pa kreisi». Krievu valodā abos gadījumos lieto vienu un to pašu vārdu — слева.

Vai pēc tvītiem noteikti var spriest par to, kāda pašlaik ir mūsu valoda? Kas jūs iepriecina, kas — apbēdina?
Visos laikos bijuši gan labi, gan ne tik labi rakstītāji. Iepriecina, ka prasmīgu valodas lietotāju ir kļuvis manāmi vairāk nekā laikā, kad latviešu valodas izmantošana bija ierobežota, un viņu sniegums kopumā ir augstāks. Vispārējā aina tomēr neiepriecina. Sevišķi apbēdina neprasme latviski veidot sintaktiski sarežģītus tekstus. Mudžeklīgi teikumi lietišķajos tekstos savulaik mani pamudināja rosināt, lai gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena akcija tiktu papildināta ar kategoriju «gada savārstījums». 

Starp citu, mana īpašā interese par sintaksi sākās ar vēlēšanos pierādīt, ka latviešu valoda sarežģītu domu izteikšanai ir piemērota, tāpat kā valodas, kurām šajā laukā ir lielāka vēsturiskā pieredze. No 1964. līdz 1978. gadam strādāju divu identisku žurnālu Zinātne un Tehnika un Наука и Техника redakcijā. Tieši sintaktiskās grūtības, ar kurām sastapos, rediģēdams šos manuskriptus, bija iemesls, kāpēc esmu pievērsies terminoloģiskai darbībai.

Vai, tulkojot populārzinātniskās grāmatas, kādam vārdam vai terminam esat devis latviskojumu?
Esmu gan, turklāt diezgan daudz. Un daudzi ir valodā iedzīvojušies. Tulkojot sērijas Apvārsnis grāmatu Sākotne, pirmais sāku lietot vārdu «dzīvotne». Attiecībā uz augiem jau bija vārds «augtene», bet nebija termina vietai, kurā dzīvo dzīvnieki. Vēlāk šis termins «dzīvotne» noderēja, lai ekonomģeogrāfijā apzīmētu apdzīvotās vietas. Rakstus rediģēdams, ieviesu svešvārdu «efektivizēt» — «efektivitātes paaugstināšanas» vietā. Latviešu valodā, kur vien iespējams, labāk šādus divu vārdu savienojumus aizstāt ar darbības vārdiem. Kādu laiku zinātnē lietoja vārdu salikumu «izšķiršanas spēja», kas skanēja neveikli. Ieteicu «izšķirtspēja», un kopš 70. gadiem lietojam šo vārdu. 

Mani jaunvārdi ir arī «tautskaite» un «rīcībpolitika». Pēdējo radīju, 90. gados sadarbodamies ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmu. Angļu valodā policy nozīme tomēr ir plašāka nekā «politika», ar ko turklāt vēl latvisko arī politics. Tāpēc konkrētu stratēģiju apzīmēšanai ieteicu «rīcībpolitiku». Sociologs Tālis Tisenkopfs publicēja rakstu par nabadzības izskaušanu un tajā divdesmit reizes lietoja vārdu «rīcībpolitika». Ar to pietika, lai vārds aizietu tautā. 

Savulaik jaunvārdu vārdnīcā tika ieteikts Twitter latviskot par čivinātavu, taču lietotāji to nepieņēma. Arī «lidrobots» neaizstāj «dronu». Kādus jaunvārdus ļaudis pieņem un kādus — ne?
Angļu «drona» latviskošanai piedāvāja ne tikai «lidrobotu», bet arī citus vārdus: «lidene», «lidnis», «skrūvspārnis», «trans», «dūcenis». Tā ir parasti — ja ir vairāki piedāvājumi, grūti izšķirties par labāko. Ir gan gadījumi, kad izdodas izvēlēties kādu vienu. Piemēram, daudz piedāvājumu bija arī park & ride latviskošanai, un izvēlējās «stāvparku». Es pats ar to gan neesmu īsti apmierināts — ne stāvlaukums, ne citāda mašīnu novietne tomēr nav parks. Ieteicu «stadula», kā kādreiz sauca zirgu un pajūgu novietni. Tviterī šis vārds dažiem ļoti patika, bet komisija to nepieņēma. Es gan jūtu, ka arī «stāvparks» nav populārs. Arī vārdam «ofšors» bija ļoti daudz piedāvājumu, no kuriem par vislabāko atzina «ārzonu», un šis vārds ir labi iedzīvojies. Starp citu, offshore angļu valodā ir arī jūras zona, kurā veic rūpniecisku darbību. Bija grūti šo jēdzienu latviski atveidot, līdz izdomāja vārdu «atkraste». Akcijā Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tas kļuva par 2015. gada vārdu. 

Kā valodai tikt līdzi visiem jauninājumiem ikdienas tehnoloģijās?
Tas nav vienkārši. Piemēram, varētu domāt, ka automobiļos nav nekā jauna, bet jauno tehnoloģiju dēļ tajos ir daudz pārmaiņu, turklāt jaunajos modeļos ir citādas konstrukcijas. Pašlaik gatavo lielu vārdnīcu tikai spēkratu terminiem. Meklējot latviskojumu vienai no angļu vārda intelligent nozīmēm, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, ir radies jauns vārds «intelektisks». Piemēram, intelligent road tulkojams kā «intelektisks ceļš». Tas ir ceļš, kas aprīkots ar mākslīgo intelektu.

Pateicoties mirkļsaziņas rīkiem, izveidojusies neformālā rakstītā valoda ar daudziem saīsinājumiem vai emocijzīmēm. Vai tas neietekmē rakstu valodas kultūru?
Emocijzīmes neizmantoju, jo man ir slikta redze. Vienīgais saīsinājums, ko lieku lietā, ir «piem.». Mani kaitina dažādi saīsinājumi, kuru nozīmi nemaz nezinu. Grūti tiem atrast attaisnojumu. Lielākā nelaime — šādi saīsinājumi pieradina nevīžīgi izturēties pret sintaksi, jo saīsinājumus visos locījumos rakstām vienādi. Tā rodas ne visai labi saprotami teksti. Vienmēr jādomā, kā tevis rakstīto uztver lasītājs. 

Jāatzīst, ka arī žurnālisti grēko. Piemēram, ar vārdu «vien» aizstājam «tikai», «teju» ir kļuvis par modes vārdu «gandrīz» vietā, mans kolēģis Aivars Ozoliņš «tostarp» nepareizu lietojumu sauc par «totālu sērgu». Kā no tādām sērgām tikt vaļā?
Ja kāda vārda nepareizu lietojumu oficiāli apstiprina, no tā grūti tikt vaļā. ES tiesību aktos «tostarp» lieto iespraudumos, kur ar to tulko including. Lai saprastu, kāpēc tā, izsekoju «tostarp» lietošanas vēsturi. Agrāk «tostarp» lietoja ar nozīmi «pa to laiku», «pa to starpu», no kā arī radies šis vārds. To zināja līdz pat padomju laikiem, bet vēlāk to lietoja rakstnieki, piemēram, Regīna Ezera. Kad šo vārdu sāka lietot publicists Viktors Avotiņš, tas atkal kļuva populārs. Un tad 1985. gadā laikraksts Padomju Jaunatne, vēlāk Latvijas Jaunatne, sāka nevēlamo konstrukciju «tai skaitā» diendienā aizstāt ar «tostarp». Jaunā nozīme pilnīgi nomāca agrāko nozīmi. 

Kad 90. gadu beigās sāka tulkot Eiropas Savienības tiesību aktus, vajadzēja atrast piemērotu latviskojumu angļu vārdam including. Agrāk valodas kultūras kopēji šādai iekļāvuma nozīmei mēdza ieteikt vārdu «arī», tomēr ES tiesību aktos, patīk mums tas vai ne, lieto «tostarp». Tagad šī vārda lietojumu ar nozīmi «arī» būs diezgan grūti izskaust. Manuprāt, ja vārds lietots vienā nozīmē, tad to ieviest pavisam citā nozīmē nebūtu ieteicams. Tas var radīt haosu.

Šogad atkal mazliet pasliktinājušies centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodā. Par ko tas liecina? Kā panākt skolēnu interesi par valodu?
Pēc maniem novērojumiem, cilvēka individuālās valodas attīstība notiek stihiski, runājot pašam un klausoties, kā runā apkārtējie. Gramatikas teorija, ko māca latviešu valodas stundās, nedrīkstētu būt atrauta no šīs stihiskās attīstības. Tad it kā notiek valodiskās personības šķelšanās un skolēns latviešu valodas gramatiku mācās ar domu «kam gan tā gramatika vajadzīga?». No tāda viedokļa raugoties, līdz šim latviešu valodas stundās māca daudz nevajadzīga. Pilnīgi lieka ir tā sauktā gramatiskā centra koncepcija. Skolotājam jāprot mācīt tā, lai skolēnam pašam rastos ieinteresēti jautājumi. Skolēnam jāmācās patstāvīgi, un skolotājam jābūt viņa padomdevējam, varbūt provocētājam. Skolotājs var, piemēram, rosināt skolēnus analizēt pārdrošas maksimas, tādas kā «teikums ir darbības vārda eksistences veids».

Jūs esat aizrādījis, ka skolās netiek veidota imunitāte pret angļu valodas spiedienu. Kā to veidot?
Skola 2030 veidotājiem ir daudz interesantu ideju. Viena no tām — salīdzināt latviešu valodu ar citām valodām. Tiklīdz bērni skolā sāk apgūt angļu valodu, latviešu valodas stundās būtu jārunā par to, kā angļu valodas teikuma tēls atšķiras no latviešu valodas tēla. Atšķirības ir ļoti būtiskas. Angļu valodā teikumam ir stingra struktūra: teikuma priekšmets, izteicējs un tad pārējie teikuma locekļi. Latviešu valodā teikuma priekšmets var atrasties jebkur, arī teikuma beigās. 

Vai iesaistījāties jauno izglītības standartu izstrādē, izteicāt priekšlikumus par latviešu valodas mācīšanu?
Nē! Jo esmu paklausījies, ko standartu izstrādātāji runā, un viņu idejas ir ļoti labas, vērtīgas. Uzskatu, ka katrā no izglītības cikliem (sākumskola, pamatskola un vidusskola) atbilstošā līmenī jāapgūst viss gramatikas kurss, sākot ar vārdu savienojumiem un teikumiem un beidzot ar tekstu. Ar pamatskolā iegūtajām zināšanām vajadzētu pietikt, lai vēlāk cilvēks varētu sakarīgi uzrakstīt paziņojumu presei. Manuprāt, pareiza ir arī funkcionālā pieeja. Skolēnam pašam no savas pieredzes jāapzina saziņas vajadzības, dažādi izteiksmes stili un tad jāpēta, ar kādiem līdzekļiem vajadzīgo var pateikt. Nepiekrītu, ka, samazinot skolā teorētisko vielu, nevajadzētu skaidrot apstākļa palīgteikumus. Tie atspoguļo svarīgas mūsu domāšanas kategorijas: cēlonis, sekas, pamatojums, vieta un laiks. Īstenībā tās ir vienkāršas lietas, par kurām ir vērts padomāt jau agri. Esmu teicis, ka valodu vajag mācīt kā praktisko loģiku. Tas varbūt ir mazliet pārspīlēti, tomēr aptuveni izsaka funkcionālās pieejas būtību.

Ja jūs būtu literatūras skolotājs, kādas grāmatas ieteiktu valodas izjūtas izkopšanai?
Noras Ikstenas Mātes pienu, jo šajā romānā izmantoti daudzveidīgi izteiksmes līdzekļi, arī ironija un zemteksti. Daces Meieres tulkotās grāmatas, piemēram, Kristinas Sabaļauskaites romānu Silva rerum.

Vai Rūdolfa Blaumaņa vai brāļu Kaudzīšu latviešu valoda ir saprotama mūsdienu jauniešiem? Vai nav «oldskūlīgi»?
Literatūrā jāsāk ar bērniem pazīstamāko un tuvāko. Līdz Blaumanim un Kaudzītēm būtu jānonāk vidusskolā, kad jau ir pietiekams priekšstats par valodu un mūsdienu literatūru. Droši vien arī folkloru visplašāk jāapgūst vidusskolā, jo tajā ir daudz senvārdu un mūsdienās maz zināmu jēdzienu. Latviešu valodas apguve nav jāsāk ar vārdiem, kurus bērni tāpat dzīvē nelietos. Bet vispār zināt folkloras valodu vajadzētu gan.

Kādas grāmatas jūs pats mīļuprāt tulkojat?
Populārzinātniskās. Padomju laikā tulkoju sērijas Apvārsnis grāmatas. Viena no pirmajām tulkotajām grāmatām bija Ģenētika, tad Visums, vēlāk grāmatas par cilvēka izcelšanos. Kad 80. gados atļāva tulkošanai izvēlēties grāmatas, kas vēl nav pārtulkotas krieviski, latviskoju grāmatas Sākotne. Cilvēka izcelšanās un nākotne jaunu atklājumu gaismā un Hansa Seljes Mana mūža stress. Par Mana mūža stresu Zinātņu akadēmijas vadība pārmeta, ka daudzas grāmatā paustās domas nesakrīt ar materiālistisko filozofiju. Selje sprieda arī par eitanāziju, un tādas domas 80. gados likās pārdrošas.

Tagad turpinu tulkot 18. gadsimta filozofa Deivida Hjūma trīssējumu darbu Traktāts par cilvēka dabu. Otrā grāmata Par jūtām iznāca jau 2008. gadā. Šis tulkojums man ļāva atgriezties pie kāda jautājuma, kas nodarbinājis jau bērnībā, — kāpēc mēs paši un tās lietas, kas mums apkārt, vispār ir? Kāpēc nav tā, ka vispār nekā nav?

Kāda ir atbilde?
Uz šo jautājumu nevar atbildēt. Nevar! Šis jautājums filozofijā atkal ir aktualizējies, par to daudz runā. Droši vien taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka filozofija nodarbojas tikai ar tādiem jautājumiem, uz kuriem nav atbildes.

5 vietnes par latviešu valodu

Valodaskonsultacijas.lv
Latviešu valodas aģentūras izveidota lietotne, kurā uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir aģentūras darbinieku gatavotas atbildes.

Tezaurs.lv
Vesels skaidrojošu vārdnīcu kopojums. Ne visi skaidrojumi ir precīzi, bet reizēs, kad pašam nav ideju, izmantoju arī to.

Termini.gov.lv
Jauna, nesen atvērta vietne. Tai vajadzētu kļūt par vietu, kas aptver visus latviskotos un ne tikai ar Terminoloģijas komisijas lēmumu atzītos terminus. 

Periodika.lv
Ja vēlos paskatīties, kā ir mainījies kāda vārda vai termina lietojums, ielūkojos digitalizētajos laikrakstos. Tā izsekoju, piemēram, «tostarp» lietojuma vēsturi. 

Hugo.lv
Meklējot precīzākos latviskojumus svešvārdiem, daudz kvalitatīvāks par Google Translate ir Tildes izveidotais Hugo.lv. Pagaidām tas ne pārāk labi tiek galā ar tēlainiem tekstiem. Intereses pēc var ielikt kādu prozas darba fragmentu, lai redzētu, kas ir mašīntulkošana. Mani interesē, kā tā attīstīsies.

CV

Dzimis 1939. gada 11. jūlijā
No 1964. līdz 1978. gadam strādājis žurnālā Zinātne un Tehnika. Vēlāk līdz 1983. gadam vadīja izdevniecības Zinātne Populārzinātniskās literatūras redakciju. Strādājis arī Galvenajā enciklopēdiju redakcijā
No 1975. gada strādā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā
Pārtulkojis gandrīz 30 populārzinātniskās grāmatas. Desmit no tām izdotas apgāda Zinātne savulaik populārajā grāmatu sērijā Apvārsnis

The post Valoda jāmāca kā praktiskā loģika appeared first on IR.lv.