Parādnieka nasta
Premjerministra padomnieks demonstrē vecā politikas biznesa metodes
The post Parādnieka nasta appeared first on IR.lv.
Premjerministra padomnieks demonstrē vecā politikas biznesa metodes
Saeimas un valdības atvaļinājuma laikā par politiskiem skandāliem rūpējas Nacionālās apvienības labieši. Ļaužu tracināšanas paņēmieni Baibai Brokai un Imantam Parādniekam vienādi vienkārši — kad ar troksni met ārā pa durvīm, jālaužas atpakaļ pa logu. Motivācija jeb, ja vēlaties, ideoloģija abiem līdzīga — nauda un ietekme.
Stāsts ir ne tikai par Brokas amatiem Latvijas Universitātē un Parādnieka vēlmi vadīt Sabiedrības integrācijas fondu, bet arī par Latvijas korporatīvās politikas principiem, kurus abi pašlaik pārgalvīgi vai varbūt izmisumā demonstrē ar lielu atvēzienu. Tomēr mākonim ir gaiša maliņa. Abu toksiskais iespaids uz procesiem, kuros viņi maisās, ir drīzāk postošs, un šāds rīcības modelis vairs nešķiet efektīvs.
Brokai pēc trim dienām cietumā lietā par iespējamo kukuļņemšanu izdevās dabūt jaunu amatu Universitātē, pēc bija zaudējusi prorektores vietu ar 60 tūkstošu gada algu. Taču tad rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanas štābs laikam atjēdzās, ka skandāls indē procesu un apdraud iznākumu. Un Broka pārlika savas akcijas atpakaļ uz Rīgas domi, kur pirms gaidāmā balsojuma par domes priekšsēdētāju dramatiski pacēlusi sev cenu, izstādamās no NA frakcijas.
Parādniekam ir mazāk atkāpšanās ceļu, kopš vēlētāji Zemgalē pērnruden izšvilpa viņu no Saeimas. Toties ir milzīgi parādi un varens politiskās pašsaglabāšanās instinkts. Viņam neviens amats nav par sīku. Saeimas frakcijas konsultants šķiet tāds kā studenta praktikanta amatiņš? Parādniekam bija gana labs, lai dragātu augšup.
Arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome var nešķist varen ietekmīga un naudīga vieta, taču, līdzko premjerministrs tai deleģēja savu padomnieku demogrāfijas jautājumos, šis uzreiz skaļi pieteicās uz fonda priekšsēdētāja amatu.
Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc būtu labi, ja Parādnieks šo amatu tomēr nedabūtu.
Āzis par dārznieku būtu maigs, toties latvisks raksturojums šīs partijas pārstāvja vēlmei vadīt sabiedrības integrācijas veicināšanai veidoto fondu. Tad jau to varētu vadīt arī, piemēram, Parādnieka saskanīgā partnere cīņā par «tikumības grozījumiem» Izglītības likumā Jūlija Stepaņenko.
Otrkārt, politiķiem vispār nevajadzētu pretendēt uz šā fonda vadīšanu. Saeima pēc trīs gadu mocīšanās ar grozījumiem SIF likumā, kurus prezidents Vējonis jūnijā tik un tā bija atmetis otrreizējai caurlūkošanai, ir beidzot atbrīvojusi fondu no ZZS draudzīgu pagastveču kontroles, izslēgdama no tā padomes «plānošanas reģionu pārstāvjus». Viens no viņiem, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, vada fondu jau 12 gadus. Turpmāk tas būtu jāvada bezpartejiskam nevalstisko organizāciju pārstāvim.
Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš pirmdien bez aplinkiem pateica, ka nevēlas, lai Parādnieks kļūtu par fonda priekšsēdētāju. Taču arvien nav atbildējis uz NVO lūgumu paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlējās savu pārstāvi fonda padomē, ja vien neuzskatām par skaidrojumu Kariņa tautoloģisko taisnošanos, ka, redz, likums tagad paredz, ka padomē ir nevis pats Ministru prezidents, bet gan viņa pārstāvis. Kariņam ir ducis štata un ārštata padomnieku, un, kad jau integrācijas padomnieks Hosams Abu Meri aizņemts svarīgākos darbos, kāpēc no visiem citiem deleģēja tieši Parādnieku?
Tāpēc, ka Kariņa Vienotībai ir mazākā frakcija Saeimā, bet Parādniekam ļoti vajag amatus. Tik ļoti, ka premjerministra padomnieka amats tieši viņam bija daļa no vienošanās par valdības izveidošanu, bet pirms tam NA bija pat prasījusi uztaisīt viņam īpašu demogrāfijas ministriju. Par laimi, citi topošās koalīcijas partneri iebilda.
Trešais iemesls, kāpēc Parādniekam nebūtu jāvada ne šis fonds, ne kas cits, ir viņa vēlme peldēt politikā ar jebkuriem līdzekļiem. Spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijām, diplomētajam kamīnlicējam politika bija iespēja ar vērienu aizņemties. 2011. gadā deklarētās 875 tūkstošu eiro parādsaistības nākamajos sešos gados viņam bija izdevies nodeldēt tikai līdz 738 tūkstošiem. Diezin vai personiska bankrota ēnā veģetējošu politiķi vada tikai domas par tautas kopējo labumu. Fonds dala desmit miljonus eiro gadā, un priekšnieks to var darīt tā, lai ir atbalss gan medijos līdz pat nākamajām vēlēšanām, gan, kazi, arī kabatā.
Parādnieka metodes ir nopietnākais arguments pret viņa atrašanos valsts amatos. Maijā viņš bija ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, lai runātu par sava brāļa Jāņa kandidatūru vakantajai Ceļu policijas bataljona komandiera vietai. (Kā pats pēc tam skaidroja, «lai nav nekādas lobēšanas, nekādas blatu būšanas».) Brālis piepelnoties ar šofera un apsarga pakalpojumiem krievu oligarham Šefleram, taču «nacionālkonservatīvi principi» šajā partijā acīmredzot domāti tūdaliņiem.
Labā ziņa ir, ka Parādnieka lobēšana, šķiet, drīzāk kaitējusi brāļa karjerai, un arī Ķuzis diezin vai jūtas labi, ka vispār ar viņu runājis. Arī pats sevi ielobēt par SIF miljonu apsaimniekotāju viņš, jācer, nespēs. Arī Kariņam no šīs afēras politiski zaudējumi vien un potenciāli slikta ziņa — ka nacionālie valdības partneri var sākt ilgoties pēc vecajiem, labajiem «zaļajiem zemniekiem». Sak, tie tik bija laiki!
Komentārs 140 zīmēs
Reformu — nekad! Pagastveči piedāvā apturēt pašreizējo un sākt diskusiju par jaunu pašvaldību reformu plānu.
Brāļu slīcēju tautas. Latvijā un Lietuvā vislielākais noslīkušo cilvēku procents Eiropā, rāda Eurostat dati.
Krievijā viss kārtībā. Deg taiga, uzsprāgst kodolraķete, protestētājus sit, bet prezidents Putins Krimā vizinās ar motociklu.
The post Parādnieka nasta appeared first on IR.lv.