Riskantā drošība
Kāpēc Latvija seko kaimiņu sliktajam piemēram?
The post Riskantā drošība appeared first on IR.lv.
Kāpēc Latvija seko kaimiņu sliktajam piemēram?
Neizniekot panākumus — tas šobrīd ir Latvijas galvenais uzdevums cīņā pret Covid-19.
Jau kopš vasaras sākuma dzīvojam gandrīz kā «vecajos laikos». Skaitāmpantiņu «mājas, ziepes, divi metri» tikai reti kurš vairs atceras, restorānos un kafejnīcās nekas neliecina, ka dzīvojam pandēmijas laikos, ikdienas dzīvē par ierobežojumiem mums tiek atgādināts tikai reizēs, kad jāapmeklē kāda iestāde, kurā drūzmēšanās ir sevišķi liels risks, — slimnīcās, skolās, teātros. Katrs no tālākām ārzemēm atbraukušais nevar beigt priecāties un brīnīties, cik mums te viss ir brīvi un labi. Arī ekonomikas rādītāji Latvijai gada otrajā ceturksnī, kad Eiropa piedzīvoja Covid-19 maksimumu, bija starp labākajiem ES, kas liecina, ka savlaicīgi, saprātīgi ierobežojumi nāk tautsaimniecībai tikai par labu.
Taču, ja cilvēks jūtas pārāk ērti, viņš mēdz kļūt neuzmanīgs. Tāpēc nākamie mēneši varētu kļūt par sevišķu pārbaudījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan valdībai. Pēc kopumā jauki un bezbēdīgi pavadītas vasaras, kuras laikā atklājām vietējā tūrisma šarmu un jau bez minstināšanās runājām par pandēmiju pagātnes izteiksmē, rudens nāks ar jauniem riskiem.
Dzīve atgriezīsies nereti slikti vēdinātās iekštelpās, kur inficēšanās risks ir daudz augstāks nekā ārā.
Studenti pulcēsies, priecāsies, aplipināsies — un tad dosies ciemos pie vecāka gadagājuma radiniekiem.
Saslimšanas līmenis ne tikai kontinenta otrā galā Spānijā, bet arī tepat blakus Igaunijā un Lietuvā, visticamāk, turpinās pieaugt. Latvija nav vientuļa sala, un vīrusam nav nepieciešama vīza, lai šķērsotu robežas. Ja visapkārt saslimšana pieaug, tas ir spēcīgs arguments piesardzības pastiprināšanai, nevis ierobežojumu mīkstināšanai.
Protams, psiholoģiski grūti tā rīkoties, jo sevišķi, ja potenciālās briesmas šķiet tālas un teorētiskas. Martā Latvijas valdībai nebija grūti pārliecināt sabiedrību par ierobežojumu nepieciešamību, jo visu acu priekšā bija Ziemeļitālijā notiekošā katastrofa — slimnīcu gaiteņos bez pienācīgas aprūpes mirstošie pacienti un pārpildītie morgi. Šobrīd saslimšanas pieaugums citās valstīs nenes sev līdzi līdzvērtīgu mirstības pieaugumu. Zemākas letalitātes skaidrojumi ir dažādi. Varbūt tas ir tāpēc, ka šobrīd pārsvarā saslimst jaunāki cilvēki, kuriem risks nomirt ir mazāks. Varbūt tāpēc, ka ārsti iemācījušies labāk ārstēt saslimušos. Varbūt dažās valstīs identificēto saslimušo skaits pieaug straujāk tāpēc, ka plašāk tiek izmantota testēšana. Varbūt ir kādi citi iemesli. Katrā ziņā bez spēcīga baiļu faktora pārliecināt sabiedrību sevi ierobežot un dzīvot mūžīgā piesardzībā kļūst krietni grūtāk.
Latvijas valdībai jārisina sarežģīts vienādojums, kurā zinātnes, politikas, ekonomikas un masu psiholoģijas mainīgās vērtības rada nemitīgu saspīlējuma un nestabilitātes sajūtu, un atrast neapstrīdami pareizo atbildi droši vien ir neiespējami.
Tomēr pēdējo nedēļu laikā radies nepārprotams iespaids, ka valdība vismaz šobrīd ir kopumā noskaņota turpināt ierobežojumu mīkstināšanu, par spīti visapkārt vērojamajam saslimšanas pieaugumam.
2. septembrī Ministru kabinets atļāva atsākt lidojumus no Rīgas uz valstīm ar saslimšanas rādītājiem, kuri divas reizes pārsniedz ES vidējo. Lēmuma pamatojums — lidosta Rīga un airBaltic nedrīkst zaudēt konkurences cīņā ar Igauniju un Lietuvu, kur šādi lidojumi jau labu laiku atļauti. Pēc dažām dienām veselības ministre Viņķele (A/P) kaimiņu liberālāko aviopolitiku nosauca par vienu no iemesliem, kāpēc Igaunijā un Lietuvā saslimšanas rādītāji ir manāmi sliktāki nekā Latvijā, un pārmeta viņiem nesaskaņotu atkāpšanos no vienošanās ievērot vienādus epidemioloģiskos noteikumus. Sanāk, ka Latvija seko kaimiņu sliktajam piemēram.
Tajā pašā 2. septembrī premjerministrs Kariņš (JV) prognozēja, ka pieaugošais inficēto skaits Igaunijā un Lietuvā nozīmēs, ka «Baltijas burbulis» plīsīs un nāksies ieviest obligātu pašizolēšanos ceļotājiem, kuri Latvijā ierodas no šīm valstīm. Taču piektdien burbulis tomēr nepārsprāga. Atbildīgajām amatpersonām izdevās atrast skaitļus, kas abas valstis kaut vai uz to vienu dienu atstāja zem robežšķirtnes 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju. Valdība vēl arī pieņēma lēmumu, ka nākotnē ierobežojumi tiks ieviesti tikai gadījumā, ja inficēto skaita pieaugums kaimiņvalstīs pārsniegs 10% nedēļā.
Šonedēļ valdība neakceptēja tūrisma, piedodiet, ekonomikas ministra Vitenberga (KPV LV) priekšlikumu šo atskaites punktu palielināt līdz 25, tomēr ministre Viņķele paziņoja, ka iesniegs priekšlikumu saīsināt iebraucēju obligāto pašizolācijas laiku no 14 līdz 10 dienām.
Tiesa, Viņķele arī pateica — ja saslimušo skaits no pašreiz Eiropā zemākā 5 uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugtu līdz 20, būtu jāievieš obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā.
Kopš ārkārtējās situācijas atcelšanas jūnija sākumā visi valdības soļi bijuši vērsti uz ierobežojumu atvieglošanu. Vai pietiks spēka šo kursu mainīt, ja apstākļi atkal pasliktināsies? Jācer, ka apņēmība atradīsies, tomēr pēdējie lēmumi diemžēl pamodinājuši šaubas.
Komentārs 140 zīmēs
Drosmīgi. Režīma nolaupītā Baltkrievijas opozicionāre Koļesņikova saplēsusi pasi, lai viņu nevarētu piespiedu kārtā izraidīt no valsts.
Iespaidīgi. Valdis Dombrovskis kļuvis par ES tirdzniecības komisāru, kas ir viens no svarīgākajiem amatiem Eiropas Komisijā.
Šokējoši. Aizturēja robežsardzes agrāko priekšnieku Garbaru, priekšnieka vietnieku Martukānu, tagad aizturēja priekšnieku Pujātu.
The post Riskantā drošība appeared first on IR.lv.