Ieraudzīt cilvēku

03.07.2019 23:55

Cēsu Mākslas festivāls rādīs pasaulē atzītu latviešu mākslinieku darbus un atklās viņu personības

The post Ieraudzīt cilvēku appeared first on IR.lv.

Cēsu Mākslas festivāls rādīs pasaulē atzītu latviešu mākslinieku darbus un atklās viņu personības

Šogad festivāls uzdod jautājumu par nacionālās kultūras nozīmi globālā laikmetā, īpašu uzmanību pievēršot trimdas māksliniekiem. Programmā pārstāvēti dažādi mākslas žanri — vērienīga pasaulslavenu latviešu mākslinieku izstāde, Vestsaidas stāsta brīvdabas iestudējums, kinoprogramma pie Spoguļklintīm, sezonas interesantākās izrādes un dzejas lasījumi.

Vizuālās mākslas programmas centrālais notikums ir izstāde Tuvplāns. Tā īstenota divās daļās — koncertzālē Cēsis skatāma Daces Lambergas kūrēta latviešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde, kas sniedz priekšstatu par trimdas mākslas personībām. Savukārt topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā aplūkojama Daigas Rudzātes un Žanetes Skarules veidotā multimediālā izstāde par latviešu māksliniekiem Ņujorkā.

Mūzikas programmā četri koncerti, kuros trimdas komponistu darbi tiks izpildīti dažādos akadēmiskās mūzikas žanros. Kinorežisora Jāņa Putniņa veidotā kinoprogramma šoreiz par kalnu tēmu. Savukārt teātra kritiķe Silvija Radzobe atlasījusi četrus, viņasprāt, interesantus šīs sezonas teātra iestudējumus.

Bez smaguma

Ņujorkas latviešu mākslinieku darbi, kuriem fonu veido īpaši ekspozīcijai veidoti videostāsti par autoriem, izstādīti līdz šim radošām norisēm neizmantotā vietā — Cēsu Neredzīgo biedrības rūpnieciskajā teritorijā — un atgādina darbnīcas, kādās mākslinieki strādā Ņujorkā. «Atmosfēra un vide ir ārkārtīgi līdzīga,» saka Žanete Skarule.

Festivāla tēma ir diasporas māksla. Tomēr izstādes veidotāji nekoncentrējas uz piespiedu aizbraukšanas motīvu, kam neizbēgami ir smaguma un melanholijas pieskaņa, bet, tieši otrādi, atzīmē māksliniekus, kas spējuši sevi pierādīt vidē, kurā nokļuvuši, uzsver Žanete Skarule. «Gribējās atbrīvoties no sērdieņu tautas statusa un apliecināt, ka esam gatavi uzdrīkstēties, spējam būt izturīgi un kreatīvi un dzīvojam ar prieku. Vēlamies nevis parādīt diasporu kā kopumu, bet atklāt personības, kas spējušas ietekmēt un iekļauties mītnes zemes mākslas ainā,» papildina Daiga Rudzāte. Protams, šos māksliniekus vieno latviskā izcelsme, bet tā nedefinē viņu radošo darbību.

Ņujorka ir telpa, kas vienmēr vilinājusi radošus cilvēkus un ir zīmīgākais mākslas atskaites punkts pēc Otrā pasaules kara. Tieši turp 80. gadu sākumā devās Vija Celmiņa — viena no amerikāņu mākslas zvaigznēm. Svena Lūkina novatoriskās gleznas un skulptūras pārsteidza Ņujorkas mākslas aprindas 60. gados. Edvīns Strautmanis ir amerikāņu abstraktais ekspresionists, Māra Bišofa zīmētāja karjera ir saistīta ar The New York Times, The New Yorker, The Village Voice, The Nation, The Times — medijiem, kas daudzas desmitgades uzskatīti par intelektuāliem ruporiem. Dovanna Pagovska ir modele, viena no leģendārā fotogrāfa Roberta Mepltorpa mīļākajiem tēliem. Savukārt jaunāku paaudžu mākslinieki, kas patlaban dzīvo un strādā Ņujorkā, Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis veidojuši Cēsu izstādei jaundarbus. Ekspozīcijā iekļautas arī Ņujorkā dzīvojušās mākslinieces Signes Baumanes animācijas, kas saņēmušas festivālu atzinību.

Latvieši pasaulē

Arī klasiskās mūzikas programmā izcelti trimdas mākslinieki, kas uzskatāmi par nozīmīgiem ne tikai latviešu kultūrā, bet arī pasaules mūzikas ainā. Programma veidota ap diviem komponistiem, kuri šogad būtu svinējuši simtgadi, — Tālivaldis Ķeniņš un Alberts Jērums. «Divas milzīgas figūras gan trimdas mūzikā, gan latviešu kultūrā vispār. Abi saglabāja vēlmi nest latviešu kultūru pasaulē, jo pēc Otrā pasaules kara šeit viņu darbus nevarēja atskaņot,» uzsver programmas veidotājs komponists Arturs Maskats. Atklāšanas koncertā 6. jūlijā šo komponistu skaņdarbus izpildīs Nacionālais simfoniskais orķestris un ērģelniece Iveta Apkalna. Skanēs arī Ķeniņa Astotā simfonija, kas Latvijā līdz šim nav izpildīta.

Taču, lai iekļautu mūsu māksliniekus plašākā kontekstā, koncertos būs arī pasaules klasiķu darbi. «Citādi var rasties iespaids, ka vārāmies paši savā sulā,» saka Maskats. Atklāšanas koncertā tā būs Olivjē Mesiāna mūzika, jo viņš Parīzes konservatorijā bijis Ķeniņa skolotājs. Bet 26. jūlija koncertā kameransamblis Trio Palladio spēlēs programmu, kurā iekļauti gan Daces Aperānes un Tālivalža Ķeniņa, gan Roberta Šūmaņa skaņdarbi. Izskanēs arī kamermūzikas koncerts Tālās un tuvās latviešu solodziesmas 13. jūlijā un Māra Sirmā un kora Latvija koncerts Sv. Jāņa baznīcā 20. jūlijā.

Festivāla vērienīgākais notikums — Vestsaidas stāsta brīvdabas iestudējums — 3. augustā veltīts citam simtgadniekam Leonardam Bernsteinam. Šis mūzikls izceļas kā nevīstoša klasiska, saka Maskats. Iestudējumā pieaicināti gan solisti no ASV un Izraēlas, gan vietējie mākslinieki — solists Daumants Kalniņš, režisors Viesturs Kairišs, Liepājas Simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā un koris Kamēr, kura dziedātāji tēlos arī epizodiskas lomas.

Viedokļi

Ilmārs Šlāpins, publicists
Noteikti ir jāpievērš uzmanība izstādei Tuvplāns, kas apsola iespēju no jauna iepazīt gan jau zināmus māksliniekus Māri Bišofu, Viju Celmiņu, Signi Baumani, gan arī tādus, par kuriem tikpat kā neko nezinu. Intriģējoša ir Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde ekskursija trimdas mūziķu pasaulē — šobrīd vēl nav ne jausmas, ko tur sagaidīsim.

Anna Ķirse, komponiste
Daudzsološa šķiet Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža izstāde Trimdas mūzikas personības un parādības. Salmanis allaž priecē ar asprātību un savdabīgo skatījumu. Iesaku apmeklēt Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu Ķeniņš un Mesiāns ar izcilo ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Taču nākamgad programmā labprāt redzētu kaut ko vairāk arī no laikmetīgās mūzikas.