Jāvar spilgtāk

03.07.2019 23:55

Jaunā Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga sāks ar darba imitācijas izskaušanu un meklēs naudu gan inspektoru algu celšanai, gan modernām tehnoloģijām

The post Jāvar spilgtāk appeared first on IR.lv.

Jaunā Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga sāks ar darba imitācijas izskaušanu un meklēs naudu gan inspektoru algu celšanai, gan modernām tehnoloģijām

Mēs tiekamies Valsts vides dienesta (VVD) ēkā Rūpniecības ielā un, pēc ģenerāldirektores ierosinājuma, paņemam kafijas krūzes, lai dotos uz tuvējo Viesturdārzu. Meklējot ērtāku vietu, Elita Baklāne-Ansberga pastāsta, ka jaunajā amatā kārtīgas pusdienas paspējusi paēst tikai pāris reizes — pārsvarā steigas dēļ ir jāiztiek ar blakus esošā Rimi salātiem. Par pirmo mēnesi, kas amatā pavadīts kopš 20. maija, viņa saka: «Man darbs ļoti patīk, jo, kur vien paskaties, ir iespējams veikt uzlabojumus.»

Dienests jau gadiem cīnās ar ieilgušām problēmām, piemēram, sērskābā gudrona dīķi Inčukalnā, kuru sanācija bija jāpabeidz jau pirms vairākiem gadiem, taču tā joprojām turpinās, bet nemitīgi uzrodas jaunas ķibeles. Nesenākais piemērs ir rupnīcas Biolars ķīmisko atkritumu izgāšana Zemgalē, kur piesārņojums konstatēts 13 000 kvadrātmetru platībā.

Kāpēc Baklāne-Ansberga pieteicās šim amatam, kas ar skaļu paziņojumu atbrīvojās uzreiz pēc valdības apstiprināšanas janvārī, kad jaunais ministrs Juris Pūce (A/P) nekavējoties panāca iepriekšējās vadītājas Ingas Koļegovas atkāpšanos, jo viņu šobrīd tiesā par ziņu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā?

Jaunā ģenerāldirektore skaidro, ka gribējusi darbu, «kurā varu uzņemties atbildību». Viņa iepriekš sešus gadus bija vadījusi Valsts zemes dienestu, bet pēdējos divus gadus — Ekonomikas nodaļu Ventspils domē.

VVD bezspēcība ar nelegālo riepu izgāztuvēm un sliktā komunikācija ar sabiedrību viņā pērn raisījusi pārdomas, ka šo darbu noteikti var izdarīt labāk. «Mani nebaida atbildības uzņemšanās,» viņa skaidro, kas pamudinājis pieteikties amatam. Baklānei-Ansbergai ir divi maģistra grādi — vadībzinātnē un ekonomikā. Interesants fakts, ka viņa pārvalda ne tikai angļu, vācu un krievu valodu, bet pamatzināšanu līmenī prot arī spāniski.

Pēc pirmās tikšanās ar jauno ģenerāldirektori ministrs Pūce secināja, ka abiem viedokļi saskan — VVD jāpārveido par mūsdienīgu uzraudzības iestādi, «kas efektīvi reaģē, lai ne tikai sodītu, bet galvenokārt nepieļautu pārkāpumus vides jomā».

Kā vienu no prioritātēm Baklāne-Ansberga izvirzījusi komunikācijas uzlabošanu — viņasprāt, sliktā saziņa ar sabiedrību ir viens no cēloņiem, kāpēc VVD darbu vērtē negatīvi. Dienests bieži vien sabiedrībai skaidri nepastāsta par problēmām — kāds ir draudu līmenis un ko gatavojas darīt. Arī par neseno piesārņojumu Zemgalē viņa norāda, ka komunikācija «varēja būt spilgtāka» — uzzinot par noziegumu, dienesta inspektori vēl pirms policijas iesaistīšanas bija savākuši apjomīgu informāciju. Mainoties cilvēku izpratnei, arī darbinieki būs vairāk motivēti turpmākām pārmaiņām. Būšot jāsakārto arī iekšējā organizācija, lai viss dienests darbotos pēc vienotiem principiem. Šobrīd katra no astoņām reģionālajām pārvaldēm strādā salīdzinoši autonomi un trūkst «metodiskās vadības». Baklāne-Ansberga grib panākt, lai visiem uzņēmumiem valstī ir skaidrība par Vides dienesta prasībām. Taču vienotas pieejas trūkums noved pie tā, ka inspektoriem ir pārlieku liela atbildība — dažkārt tiek prasīts pat «tiesneša darbs», izvērtējot pārkāpumu un lemjot par sodiem. No otras puses, citreiz notiek «bezjedzīga konsultēšana un sarunas» tādos gadījumos, kad jāvirza stingra nostāja.

Paralēli darba principu sakārtošanai plānots arī samaksas pieaugums inspektoriem. Šobrīd viņi saņem ap 600—700 eiro uz rokas, kas ir pārāk mazs atalgojums, gan salīdzinot ar atbildības nastu, gan iespējamiem korupcijas riskiem. Algu celšanai nākamgad atbalstu paudis arī ministrs Pūce.

Trešais lielais mērķis — ieviest moderno tehnoloģiju risinājumus, kas atslogotu inspektoru darbu. «Šobrīd ir ļoti zems līmenis, kā tiek izmantotas tehnoloģijas un informācija, kas ir citu iestāžu rīcībā,» saka jaunā vadītāja. Piemēram, dienests varētu konstatēt nelegālās izgāztuves, izmantojot valsts rīcībā esošos satelītuzņēmumus. Plānots automatizēt datu apstrādi, jo bieži vien inspektori paši salīdzina datu tabulas. «Šobrīd Lielrīgā, pārceļot [ostas ogļu] termināļus, inspektoram ir uzdots divas reizes dienā braukt un fotografēt. Tā ir bezjēdzīga lieta — mēs imitējam darbu, kas rezultātu nedod,» jaunā vadītāja kritizē līdzšinējo praksi. Daudz labāk problēmas ar ogļu putēšanu varētu konstatēt, izmantojot digitālās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu. Tāpēc gadījumos, kad piesārņojumu var vizuāli piefiksēt, inspektoram nebūs jādodas uz objektu, lai konstatētu pārkāpumu un dotu norādes vaininiekiem.

Ieplānotās pārmaiņas atbrīvos cilvēkresursus, kā rezultātā Vides dienests varētu efektīvāk strādāt, lai novērstu problēmu cēloņus, nevis cīnītos ar krīzēm. Atbalsts pārmaiņām dienesta iekšienē esot, saka ģenerāldirektore.

Baklāne-Ansberga min, ka būtu jāpārvērtē arī normatīvais regulējums, piemēram, kā rīkoties gadījumos, kad piesārņotājam aprēķinātie sodi ir tik milzīgi, ka tos nomaksāt faktiski nav iespējams. Šāda pieredze VVD bija 2017. gadā, kad par atkritumu nepārstrādāšanu milzīgus sodus uzlika trim firmām (Latvijas Zaļais elektrons 13,7 miljonus, Riepu bloki 12,9 miljonus un Nordic Recycling 8,3 miljonus eiro), taču tie nav nomaksāti, un dažādas pazīmes liecina, ka likumpārkāpēji turpina darbu zem citām izkārtnēm.

Tāpat jāsaprot, kā rīkoties brīžos, kad piesārņojumu ir steidzami jāsavāc un tas jādara par valsts līdzekļiem. Sarežģījumi rodas arī gadījumos, kad nelegālajām izgāztuvēm mainās zemes īpašnieki, turpina uzskaitīt ģenerāldirektore. Vai nepieciešami jauni, stingrāki likumi? Dienesta Juridiskais departaments patlaban veic analīzi, vai ir izmantotas visas iespējas, kā vērsties pret piesārņotājiem. Kā piemēru viņa min kādu ideju — lai novērstu iespēju, ka labticīgi pircēji iegādājas piesārņotas teritorijas, VVD varētu veikt atzīmes zemesgrāmatas dokumentos par konstatēto problēmu. Jāapsver arī iespēja bez atlīdzības atsavināt zemi no pārkāpējiem.

Ieplānotās pārmaiņas ir vērienīgas, tāpēc loģisks ir jautājums par finansējumu. Jaunā vadītāja atzīst, ka nākamā gada budžetā necer uz papildu līdzekļiem inovācijām, šim mērķim tēmē uz vides jomā pieejamo ES fondu naudu. Viņa grib veidot sadarbību ar universitātēm, lai kopā pretendētu uz starptautisko finansējumu. Sadarbība monitoringa jautājumos ir iespējama arī ar ostām, un viņa saka — gan Liepājas, gan Ventspils ostas jau ieviesušas dažus risinājumus un paudušas gatavību turpināt ieguldījumus attīstībā.

Runājot par pārkraušanas uzņēmumiem ostās, kas bieži minēti kā lielākie gaisa piesārņotāji pilsētās, viņa atzīst: «Ir operatori, kas strādā labi, un ir tādi, kuri ir mūsu regulārie klienti, — tur ir attieksme. Roku plātīšana un savu darbinieku apsaukāšana pie rezultāta nenoved.» Ja uzņēmums nevar panākt, ka pašu darbinieki pārzina vides prasības, ir jāievieš «muļķudrošas» sistēmas vai arī iekšējie sodi. Runājot par biznesa vidi kopumā, viņa saka — dažu uzņēmumu domāšana ir palikusi pagājušā gadsimta 70. gadu līmenī, bet esot arī daudz tādu, kas rūpējas par vidi. «Mēs redzam — ja grib, tad var,» pārliecināta jaunā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore.