Ģenerālis jaunā realitātē

Jaunais NBS ģenerālis Ilmārs Lejiņš iesaka visiem saglabāt vēsu prātu un vērtēt darbus, nevis lasīt tviteri

The post Ģenerālis jaunā realitātē appeared first on IR.lv.

Jaunais NBS ģenerālis Ilmārs Lejiņš iesaka visiem saglabāt vēsu prātu un vērtēt darbus, nevis lasīt tviteri

Kad Ilmāram Lejiņam dots saskaņojums intervijai, īsziņu sarakstē apspriežam vairākas pusdienošanas vietas, un viņš izšķiras par labu Cafe Osiris, kurai šogad paliek 25 gadi — gandrīz tikpat, cik viņš ir dienestā Latvijas armijā.

Nupat viņa karjerā jauns pavērsiens — Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Lejiņš kļuvis par brigādes ģenerāli un darbu turpinās ASV, Norfolkā kā NATO Transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieka otrais vietnieks Apvienoto spēku spēju attīstības jautājumos. «Latviski laikam būtu — departamenta priekšnieks,» viņš paskaidro. Šajā amatā ik pēc trim gadiem mainās Latvijas un Grieķijas pārstāvis.

Norfolkā ir viens no diviem NATO stratēģiskajiem štābiem, tā «uzdevums ir gādāt par nākotni — apmācība, izglītība, standarti, nākotnes vīzijas». Otrais Monsā, Beļģijā, atbild par alianses pašreizējām operācijām.

Amata pienākumi nākamos trīs gadus būšot pamatos divējādi. Pirmkārt, visu NATO dalībvalstu militāro akadēmiju akreditācija un NATO izcilības centru koordinācija. Otrkārt, «operacionālā eksperimentēšana — modelēt nākotnes karu, konfliktu un krīzes situācijas», viņš skaidro un atzīstas, ka šis darbs viņu interesē visvairāk.

Taču šobrīd viņam ir pārvākšanās rūpes. «Sastiepu muguru vakar, tas nu gan man bija vajadzīgs tagad,» kreņķējas virsnieks, kurš pirms desmit gadiem komandējis vienību misijā Afganistānā, kur deviņos mēnešos bijušas tikai deviņas dienas, «kad uz mums nešāva».

Lejiņš atzīst, ka ironiska viņam bijusi arī armijas karjera. Dzimis Amerikā, bet uzaudzis Zviedrijā, viņš nebija kļuvis par Zviedrijas pilsoni, lai nebūtu jāiet obligātajā dienestā. Taču, kad 90. gadu sākumā atbrauca palīdzēt Latvijai un šeit sāka militāro dienestu, «man pavēlēja braukt uz Zviedriju un iet karaskolā, no kā biju izvairījies». Bija atteicies no ASV pilsonības, taču «tagad mani sūta atpakaļ uz Ameriku». «Humora izjūtai jābūt,» viņš secina. 

Armijā esot normāli nezināt, kāds būs nākamais amats. Latvijā ir seši ģenerāļu amati, vēl viens ir pārstāvim NATO galvenajā mītnē Briselē, un šogad arī divos rotējošajos — Baltijas aizsardzības koledžas komandanta amatā un štābā Norfolkā — ir latvieši. Taču viņš nekad neesot uztraucies par savu nākotnes karjeru. «Mēs dienam Latvijai, un, ko Latvija — aizsardzības ministrs un NBS komandieris — noteiks, kā man kalpot Latvijai, tas arī būs jāakceptē.»

Mūsu saruna notiek dažas dienas pēc NBS simtgades svinībām, tāpēc lūdzu raksturot Latvijas bruņoto spēku attīstības ceļu kopš neatkarības atjaunošanas. Ģenerālis bilst, ka par to varētu rakstīt grāmatu, un viņš to varbūt darīšot: «Visticamāk, rakstīšu vecumdienās memuārus, visi pieraksti, klades, ir palikuši.»

NBS agrīnos gadus viņš raksturo ar citātu no Valda Zatlera: «Kas es esmu?» Tolaik nepatika pret PSRS karaspēku bija pāraugusi nepatikā pret armiju vispār, un bija šaubas, vai mums vajag bruņotos spēkus, kuri nebūtu tikai pieminekļa godasardze. Taču «tad sākās sapnis par NATO», ko Lejiņš sauc par bāku, bez kuras bruņotie spēki «pašapmierināšanās klubiņš vien būtu bijis — nodarbotos ar militārām parādēm, un viss». Tomēr pēc iestāšanās NATO nācis atslābināšanās posms — «sūtīsim dažus karavīrus misijās, būvēsim sporta zāles, divi procenti [no IKP aizsardzībai] vairs nav tik svarīgi».

Krievijas iebrukums Gruzijā 2008. gadā nekļuva par brīdinājumu, jo sakrita ar finanšu krīzi, kura aizēnoja militāros draudus. Taču Lejiņš atzīst, ka paradoksālā kārtā krīze nākusi par labu militārajām spējām, «defektu pārvērtām par efektu». Rāpšanās ārā no finanšu bedres mentāli sagatavojusi gan lietderīgai līdzekļu apgūšanai, gan attieksmei pret Krievijas agresiju Ukrainā 2014. gadā. «Saplānojām NBS attīstību, kad mums nebija naudas,» skaidro Lejiņš, «racionāli, profesionāli uztaisījām loģisku plānu, kurš jau pēc tam satikās ar naudu.»

Pavaicāju par neseno iekšlietu ministra priekšlikumu, ka NBS karavīri varētu patrulēt uz valsts robežas. Lejiņš šo ideju atturas komentēt, tikai atgādina, ka pašlaik likums karavīriem to neļauj. Jāņem arī vērā, ka Krievija to var pasniegt kā NBS koncentrēšanos pie valsts robežas un, «iespējams, dabūsim arī Krievijas spēku koncentrēšanos».

Intervijā mūsu žurnālam pirms deviņiem gadiem tolaik pulkvežleitnants Lejiņš teica, ka «mazai valstij pasaule ir netaisnīga». Vai tā ir taisnīgāka pašlaik, kad Latvijā ir NATO sabiedrotie? «Ir, bet tas nenozīmē, ka gribam karot Latvijā,» ģenerālis atbild. Jādara viss iespējamais no militāri stratēģiskā viedokļa, lai tas nenotiktu, tāpēc «jābūt aktīviem citur, arī ekonomiski un politiski caur Eiropas Savienību». Jāatbalsta Austrumu partnerība, Ukraina, Gruzija, «lai nav tā, ka krievam ir tikai viens virziens» — jo Krievijai vairāk virzienu, jo labāk mums, secina ģenerālis.

Lejiņš neuzskata, ka būtu jāuzstāj, lai Latvijā ir pastāvīgi NATO spēki, nevis ik pa sešiem mēnešiem rotējoši, kā pašlaik. «Kā karavīrs es neredzu starpību.» Pirmkārt, «ja būtu tie paši 500 kanādieši ar ģimenēm, viņi rotētu šā vai tā», bet karaspēkam bez ģimenēm ir lielāka rīcības brīvība. Otrkārt, «katrus sešus mēnešus deviņas valstis plāno savu karavīru rotāciju uz Latviju, un tas nozīmē pastāvīgi ieeļļotu birokrātiju, militārās loģistikas plānošanu un izpildījumu». Treškārt, Lejiņš atgādina ASV spēku Eiropā bijušā komandiera Bena Hodžesa teikto — tādā gadījumā būtu jārēķinās, ka Krievija varētu izveidot bāzi Baltkrievijā.

Vaicāju svarīgāko — vai Krievija mēģinās lietot militāru spēku Baltijā? Lejiņš retoriski atvaicā: «Kādēļ dedzināt māju, ja var nozagt?» Kremlim militāra sadursme ar NATO maksātu ļoti dārgi, tāpēc arī nākotnē jārēķinās ar «boļševiku veco taktiku» — diplomātiskiem, ekonomiskiem, kultūras pasākumiem jeb hibrīdkaru. Tam pretī jāliek visaptveroša aizsardzība — «katram savā vietā ir jāzina, ko darīt».

«Krievija vienmēr uzskatīs Latviju par militāri neko,» ģenerālis prognozē un negaidīti teic, ka «es principā vēlētos, lai krievi vairāk vai mazāk tā vienmēr domā». Tas ir mūsu spēks — kā džudo vai aikido, kur arī izmanto pretinieka spēku sev par labu. Krievijai, bez šaubām, ir militāri plāni, bet Lejiņš atgādina prūšu feldmaršala Moltkes vecākā teikto, ka «neviens plāns nepārdzīvo pirmo kontaktu ar pretinieku». Viņš ir pārliecināts, ka konflikta gadījumā «panāksim lielu šoku pirmajās dienās, lai krievam vai jebkuram potenciālam pretiniekam būtu kardināli jāmaina savs domāšanas veids», un tieši šajā virzienā sabiedrotajiem jādarbojas arī globāli.

Atgādinu, ka ASV prezidents Tramps ir nodēvējis NATO par «novecojušu». Lejiņš norāda, ka tikmēr ASV karavīru Eiropā ir vairāk nekā jebkad pēdējos 10 gados. «Mēs dzīvojam jaunā politiskā realitātē — lietas, ko cilvēki saka un ko administrācija dara, ne vienmēr ir viens un tas pats.» Viņa vēstījums līdzpilsoņiem: «Aicinu visus būt ar vēsu prātu un sekot darbiem, nevis tik daudz vārdiem. Nelasīt tviteri.»

Daudz lielākas bažas varētu viest Turcijas lēmums izmantot Krievijas pretgaisa S-400 sistēmas, precīzāk, krievu tehniskā personāla klātbūtne NATO valstī. Taču Lejiņš atgādina, ka 70 pastāvēšanas gados NATO pārvarējusi septiņas eksistenciālas krīzes, un šī pieredze liek ticēt, ka arī šo pārvarēs. «Jo — kas ir alternatīva?» viņš retoriski vaicā.

Ēdienkarte

Pasta ar gaileņu mērci un bekonu
Kartupeļu pankūkas ar žāvētu lasi
Melna kafija, espreso, ūdens

The post Ģenerālis jaunā realitātē appeared first on IR.lv.