Diāna Meiere, trifeļu suņu saimniece
Mēs tikko apēdām, kas tas ir? Latvijas Dabas muzeja mikologus (sēņu pētniekus) bieži sasniedzot šādi jautājumi. Arī plankumainās trifeles Tuber maculatum, kas 29. augustā atceļojušas no Ogres, atradēji paspējuši pagaršot. Rakuši kartupeļus, un pa vidu ceriem — jocīgi bumbuļi! Ja izdosies saglabāt, tie no 11. līdz 15. septembrim būs apskatāmi muzeja sēņu izstādē.
The post Diāna Meiere, trifeļu suņu saimniece appeared first on IR.lv.
Mēs tikko apēdām, kas tas ir? Latvijas Dabas muzeja mikologus (sēņu pētniekus) bieži sasniedzot šādi jautājumi. Arī plankumainās trifeles Tuber maculatum, kas 29. augustā atceļojušas no Ogres, atradēji paspējuši pagaršot. Rakuši kartupeļus, un pa vidu ceriem — jocīgi bumbuļi! Ja izdosies saglabāt, tie no 11. līdz 15. septembrim būs apskatāmi muzeja sēņu izstādē.
Trifeļu pazinēja Diāna Meiere nomierina: ar Tuber maculatum saindēties nevar, tikai tā garšas īpašību ziņā netiek uzskatīta par augstvērtīgu sēni. Pie Tuber ģints taču pieder delikateses: baltā Itālijas trifele, Francijas melnā trifele, saukta par melno dimantu, kā arī Burgundijas jeb vasaras trifele.
Latvijā brīvā dabā uzietas jau sešas trifeļu ģints pārstāves, gardēžu kulta objektu to vidū gan nav. Reizi nedēļā kāds uz muzeju atnes priežu mežos augošo jumjupūpēdi — cerībā, ka gadījusies trifele. «Tā tautā sauc arī citas pazemes sēnes,» piebilst Diāna. «Cūktrifele Choiromyces meandriformis nav pieskaitāma pie Tuber ģints, bet tā ir ēdama. Var pasautēt sviestā, pieliet baltvīnu.»
Cūktrifeles, kas itin bieži tiekot celtas galdā Zviedrijā, atrastas Aizputes pusē, plašā reģionā ap Rēzekni. Šovasar jauna atradne atklāta Viļakā. «Virsmu centimetru divus var redzēt virs zemes,» skaidro eksperte. Rekordeksemplārs Latvijā — 900 g cūktrifele, kurai, pļaujot pagalmā mauriņu, nošķelta virspuse. «Kad aizbraucām ar suņiem, apkārt lauku mājām cūktrifeles atradām vēl vairākās vietās. Kāda rēzekniete tās gadiem lasa, pat ziemai sakonservējusi.»
Diāna Latvijā zina arī jau 20 privātos dārzus, kur stādītas Burgundijas trifeles. Tiem drīzumā vajadzētu sākt ražot. Saimnieki labprāt gaidot ciemos viņas Velsas springerspanielus Tofiku un Hafrenu, kas guvuši panākumus trifeļu meklēšanā Polijā.
Tofiku Diāna pirms astoņiem gadiem atveda no Polijas, Hafrens ir viņa mazdēls. «Ar Latvijas mikologiem 2010. gadā sazinājās kolēģis no Somijas, kurš organizēja konferenci Eiropas trifeļu pētniekiem. Lielākā daļa teica: ai, Latvijā trifeļu nav! Aizbraucu uz konferenci, sapratu, ka melnās ēdamās trifeles dabā aug ļoti tuvu: Gotlandē, Igaunijā, Polijā. Arī pie mums varētu būt!» Trifeļu ekspedīcijā Gotlandē Diāna iemīļojusi Velsas springerspanielus. «Vairāk putnu medību suņi, bet viņiem ir vieglas galvas un labi deguni.»
Tofiku trenējusi mikoloģe pati, Hafrenam palīdzējis arī policijas suņu speciālists. Vai sunim var iemācīt atrast baravikas? «Var. Zviedrijā cilvēki iemācījuši suņiem meklēt gailenes. Tām gan nav tik izteiktas smaržas kā pazemes sēnēm.»
The post Diāna Meiere, trifeļu suņu saimniece appeared first on IR.lv.