Nepieciešami risinājumi, lai jaunie pedagogi paliktu skolās
Ikviens mācību gads skolā sākas ar svētku pasākumu, jauniem plāniem, mācību priekšmetiem, skolasbiedriem un arī skolotājiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija aktualizē statistiku, kas nemainīgi apliecina, ka skolās trūkst skolotāju – gadu no gada ir neaizpildīti vairāki simti vakanču. Latvijas augstskolas sagatavo pietiekamu skaitu jauno pedagogu, tomēr liela daļa pedagoģijas programmu absolventu vispār nesāk darbu skolā, citi no tās aiziet, nostrādājuši tikai dažus gadus. Kadru mainība ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē izglītības kvalitāti.
The post Nepieciešami risinājumi, lai jaunie pedagogi paliktu skolās appeared first on IR.lv.
Ikviens mācību gads skolā sākas ar svētku pasākumu, jauniem plāniem, mācību priekšmetiem, skolasbiedriem un arī skolotājiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija aktualizē statistiku, kas nemainīgi apliecina, ka skolās trūkst skolotāju – gadu no gada ir neaizpildīti vairāki simti vakanču. Latvijas augstskolas sagatavo pietiekamu skaitu jauno pedagogu, tomēr liela daļa pedagoģijas programmu absolventu vispār nesāk darbu skolā, citi no tās aiziet, nostrādājuši tikai dažus gadus. Kadru mainība ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē izglītības kvalitāti.
Starptautiskā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma TALIS, kas ir prestižākais starptautisks pētījums par skolotājiem, skolu vadītājiem un mācību vidi skolās, dati liecina, ka tajās ik gadu ienāk daudz jauno skolotāju, taču liela daļa pēc dažiem gadiem pamet darbu mācību iestādēs. Milzīgs ir to skolotāju skaita kritums, kuru stāžs ir 5 – 10 gadi.
Kāpēc skolās ir liela kadru mainība un jaunais skolotājs tur nostrādā tikai dažus mēnešus, gadu vai piecus? Maz ticams, ka tas notiek nepietiekamas motivācijas dēļ – jaunie skolotāji entuziasma un radošu ideju pilni dodas uz savu jauno darba vietu – skolu – ar lielām ambīcijām un vēlēšanos strādāt, taču tad kaut kas noiet greizi. Fakts paliek fakts, daudzās skolās pedagogus, īpaši jaunos, neizdodas noturēt, un te, manuprāt, nav vainojama tikai pārāk zemā darba samaksa.
Lai veiksmīgi uzsāktu pedagoģisko darbību, nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām. Jaunajam skolotājam ir nepieciešams saprast, kā skola, kas tomēr ir iestāde, strādā, kā savas personīgās skolotāja darba idejas savienot ar kopējo mācību procesu skolā, kādas sistēmas jau veiksmīgi darbojas, kā izveidot pozitīvas attiecības ar dažādu vecumposmu bērniem un daudz, daudz ko citu.
Ja jaunais skolotājs nesaņem pietiekamu atbalstu, padomus un ieteikumus no skolas vadības, sava darbaudzinātāja jeb mentora, citiem kolēģiem, entuziasms pazūd pirmajos mēnešos, un jaunais skolotājs sāk “izdegt”.
Skolotāja profesionālajai izaugsmei jābūt mērķtiecīgai un virzītai, un skolai kā darba devējam būtu jāuzņemas atbildība par apstākļu un iespēju radīšanu. Skolotājs, kurš savā darbavietā būs sadzirdēts, atbalstīts un tiks virzīts jeb motivēts uz sava darba kvalitātes paaugstināšanu, personīgo izaugsmi, zināšanu papildināšanu un sadarbību ar citiem jomas profesionāļiem, jutīsies novērtēts un nozīmīgs komandas spēlētājs un vēlēsies turpināt savu pedagoga karjeru tieši šajā skolā. Nenoliedzami, ka šeit vadības komandai ir nozīmīga loma, tāpēc ir svarīgi, ka arī skolu direktori un vadības komandas nepārtraukti papildina zināšanas un viņiem ir iespēja iepazīties ar labāko pieredzi, kā palīdzēt darbiniekiem profesionāli attīstīties, kā veidot uz bērna izaugsmi orientētu skolas vidi, kā radīt uz sadarbību vērstu kolektīvu.
Visasāk skolotāju trūkums jūtams nelielajās skolās, kas atrodas lauku teritorijās un kur pārsvarā ir vakances uz nepilnām slodzēm. Piesaistot skolotāju uz dažām kontaktstundām, jārēķinās, ka viņš, visticamāk, strādās vēl kādā tuvumā esošā skolā vai mēģinās savienot darbu skolā ar amatu kādā citā sfērā, jo ne visi pedagogi spēj kvalitatīvi mācīt vairākus priekšmetus.
To, ka skolas bieži meklē skolotājus uz nepilnām slodzēm, apliecina ar skolotāju sagatavošanas projekta Mācītspēks, ko īsteno Latvijas Universitāte un Liepājas un Daugavpils universitātes sadarbībā ar nodibinājumu Iespējamā misija, pieredze. 2020.gada pavasarī Mācītspēks saņēma 206 skolu pieteikumus uz 461 vakanci. Vairums no tām nepilnas slodzes. 237 bija STEM priekšmetos, 117 – valodu, bet 107 citos priekšmetos.
Situācija mainīsies, valstī pakāpeniski sakārtojot skolu tīklu. Izglītībai jābūt pieejamai visiem Latvijas bērniem, un tai jābūt vienlīdz kvalitatīvai gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Skolām jāveido sadarbības projekti, lai piedāvātu saviem skolēniem labāko iespējamo. Pašlaik mūsu ikdienā ienākušais attālinātais mācību process varētu būt virziens, kurā vērts domāt. Neesmu vēl satikusi nevienu skolotāju, skolēnu un vecāku, kurš būtu pilnībā par vispārējās izglītības ieguvi attālināti, bet, ja daži attālināto mācību elementi tiek iekļauti mācību procesā, ceļot efektivitāti un nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu bērniem mazajās skolās, tad kāpēc gan ne? Tikai tas nevar būt ātrs risinājums, bet tam jābūt labi pārdomātam, izplānotam un integrētam kopējā sistēmā. Visām iesaistītajām pusēm – gan skolēniem, gan skolotājiem – jābūt nodrošinātiem tehniski, un zināšanu un prasmju līmenim jābūt gana augstam. Katrā ziņā šī gada pieredze liecina, ka šāds risinājums, kas pirms kāda laika šķistu neiedomājams, nu jau ir gluži reāls.
Skolotāja atalgojuma paaugstināšana ir svarīgs jautājums, taču ļoti nozīmīga ir no skolēniem, kolēģiem un visas sabiedrības kopumā saņemtā atzinība par paveikto darbu. Skolu vadītāju uzdevums un pienākums ir radīt vidi, kurā skolotājam ir vēlēšanās būt, strādāt un pilnveidoties, kur var paļauties uz kolēģu un vadības padomu un atbalstu.
The post Nepieciešami risinājumi, lai jaunie pedagogi paliktu skolās appeared first on IR.lv.