Pašattīrīšanās

02.06.2021 23:55

Kāpēc kriminālprocesi Valsts policijas vadošajām amatpersonām birst cits pēc cita, vaicājam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam

The post Pašattīrīšanās appeared first on IR.lv.

Kāpēc kriminālprocesi Valsts policijas vadošajām amatpersonām birst cits pēc cita, vaicājam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam

Cik ļoti man gribētos, lai tā nebūtu! Tā iesaucas policijas priekšnieks Armands Ruks, kad vaicāju, vai policijas vadības līmenī gaidāmi vēl kādi kriminālprocesi. Aizdomās par naudas atmazgāšanu un ienākumu nenorādīšanu deklarācijā tika aizturēts Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Andrejs Sozinovs. Par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumos sākts kriminālprocess pret VP priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi. Maija beigās Iekšējās drošības birojs veicis kratīšanu arī kāda pagaidām neatklāta Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldes nodaļas vadītāja darba vietā. «Stājoties amatā, es ļoti labi apzinājos, ka nekāda pastaiga šeit nebūs,» notikumus komentē Ruks, kurš policijas šefa krēslā ir kopš pagājušā gada oktobra. Laiku sarunai likumsargam izdodas atrast pirmdienas vakarā ap pulksten septiņiem. Kamēr man krūzē nomierinoša piparmētru tēja, viņš malko kafiju un atmet ar roku, kad pateicos par izbrīvēto laiku sarunai pēc darbalaika beigām, — šis esot normāls darbalaiks.

Kad pērn Ruks stājās amatā, viens no pirmajiem viņa darbiem bija tolaik vēl VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka Sozinova aizrotēšana uz Zemgales reģiona pārvaldi. Vai uz to pamudināja aizdomas par Sozinova iespējamajiem pārkāpumiem? «Lai kā visiem gribētos domāt, ka bija tikai negatīvie faktori saistībā ar Sozinova kungu vai kādu citu, lemjot par rotāciju, es vērtēju arī to, cik ilgi cilvēks ir amatā, kāda ir darba organizācija, kādas ir tendences, mikroklimats konkrētajās struktūrvienībās un kādi ir pozitīvie rādītāji,» stāsta Ruks. «Protams, vienmēr esmu paturējis riska lietas galvā un domājis, kā tas var attīstīties, bet… Cilvēki par daudz ko runā, un tikai no šādām runām policijas priekšnieks nevar vadīties. Policijas priekšniekam jāvadās no faktiem,» viņš piebilst. Fakti ir tādi, ka divi kriminālprocesi sākti arī pret Valsts policijas priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, kurš pirmdien paziņoja par došanos izdienas pensijā. Iespējamie Krapša pārkāpumi saistīti ar 2018. gadā notikušiem policijas iepirkumiem par rokas radariem un policijas formas tērpiem. Vai ir bažas, ka Normunds Krapsis palīdzējis uzvarēt konkrētiem piegādātājiem? «Procesa materiālus neesmu redzējis,» saka Ruks. «Iekšējās drošības birojs ir piemērojis drošības līdzekli — aizliegumu ieņemt amatu. Tas ir nopietns signāls, ka iepirkuma procedūrā kaut kas bijis ne tā, kā jābūt,» viņš turpina. Policijas priekšniekam žēl, ka augsta ranga virsnieki nonāk šādās situācijās, «bet pateikt, ka esmu pārsteigts…» «Neesmu. Kad stājos amatā, pateicu: vecie laiki ir beigušies! Un es vēlreiz to saku. Ir jāmainās! Kas nespēj mainīties, arī nekas labs nebūs,» norāda policijas priekšnieks. Bet uzreiz piekodina — kamēr cilvēka vaina nav pierādīta un notiesājošs spriedums nav stājies spēkā, viss vēl ir procesā!

Procesā ir arī pavasarī noslepkavotā futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības izmeklēšana. Vīrietis tika nošauts gaišā dienas laikā Rīgas ielās. Kā veicas ar tās atklāšanu? «Labi. Esmu pārliecināts, ka būs, ko sēdināt uz apsūdzēto sola,» saka Ruks, tomēr sīkāk to nekomentē. Visas pēdējā laika skaļās lietas — gan Bezzubova, gan advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības, arī laupīšana pie IKEA — esot nopietnu noziedzīgu organizāciju darbs. Tādiem noziegumiem rūpīgi sagatavojas un slēpj pēdas, Ruks skaidro. Taču policijā esot pietiekami labas kvalifikācijas operatīvie darbinieki un izmeklētāji, kas strādā atbilstoši mūsdienu iespējām un tehnoloģijām, tiekot izmantoti gan ārvalstu, gan Europol juridiskie un tehniskie rīki. «Protams, šīs lietas mums pašiem nedod mierīgi dzīvot, un ir sajūta, ka par katru cenu jāpanāk rezultāts. Tas ir svarīgi, lai noziedznieki tik brīvi nejustos pie mums,» saka policijas priekšnieks. Tomēr ko dod rīki, ja trūkst darbinieku, kas ar tiem strādā? Policijā ir aptuveni 1300 neaizpildītu vakanču. Pagājušā gada laikā no dienesta policijā aizgāja 340 darbinieki, 116 no tiem bez sociālajām garantijām. «Tas nozīmē, ka aiziešanas iemesls nav veselība vai sasniegtais vecums, bet darba maiņa,» skaidro Ruks un paceļ papīra lapu. «Lūk, viens ziņojums! Šodien puisis man atzvanīja, teica, ka ir pārdomājis un paliek dienestā,» viņš stāsta, kā pierunājis vairākus jaunos likumsargus. «Ne jau lūdzoties, bet izrunājoties, kas par lietu. Policijā jau ir daudz un dažādu specialitāšu. Ja viena joma apnikusi vai nerada prieku, vienmēr zināšanas var attīstīt citur,» viņš saka. Izmeklētājus policijas priekšnieks cenšas atslogot, arī deldējot iepriekšējos gados uzkrātos kriminālprocesus. Veco, neatklāto lietu dēļ šobrīd policijas lietvedībā ir 140 tūkstoši kriminālprocesu. Pateicoties īpaši izstrādātām vadlīnijām, daļa no tiem tiek slēgti.

Tomēr, kā nākas, ka Latvijas policijā tik ļoti trūkst resursu, ja sabiedriskajai drošībai tērējam vairāk nekā lielākā daļa Eiropas valstu — 2,2% no IKP? «Man ir grūti saprast, kā tur tiek rēķināts. Cik esmu beidzot sapratis, aprēķins ir pēc štatu saraksta, nevis faktiskā cilvēku skaita. Un pierēķina klāt citas iestādes, tajā skaitā, šķiet, pašvaldības policijas. Turklāt mūsu policijai ir neraksturīgas funkcijas, kuru citām valstīm nav, — ap 400 cilvēku faktiski nodrošina apsardzes funkciju,» skaidro Ruks, piebilstot, ka 90% no VP finansējuma tiekot virzīti darbinieku atalgojumam. «Grozi kā gribi, tas ir zemāks nekā vidēji valstī!»

Nesen sabiedrību skaļi pāršalca traģiska ziņa par iespējamu naida noziegumu Tukumā. Puisis par saņemtajām naidīgajām īsziņām bija iepriekš vērsies policijā, taču kriminālprocess netika sākts. Nav sākts kriminālprocess arī par uzbrukumu profesoram Denisam Hanovam, kad viņš Rīgas Ķengaraga tirgū bija izgājis pastaigā ar savu dzīvesbiedru. Vai policija spēj atpazīt un apkarot naida noziegumus un naida runu? «Tas ir patiesi šausmīgi, ja tevi vajā, ņirgājas, pazemo. Tas ir smagi,» stāsta Ruks. Tomēr aicina abus šos gadījumus nošķirt. «Par Tukuma gadījumu runājot, mēs veicām dienesta pārbaudi. Rūpīgi veicām. Tur nav nekā tāda, kas būtu vērtējams kā homofobisks. Tur vairāk tika risināti sadzīviska rakstura jautājumi.» Pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā tuvojoties beigām, un, kad tā būs noslēgusies, policijas priekšnieks apsola pastāstīt vairāk par šīs lietas apstākļiem. Savukārt profesora Hanova gadījumā «bija diezgan rūpīgi iesaistījusies arī prokuratūra, bet arī nesaskatīja pazīmes, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums». «Tur nebija videonovērošanas kameru, tur bija vārdi pret vārdiem,» Ruks stāsta. Uzbrukuma laikā divi vīrieši dzīvesbiedrus apsaukāja, iespēruši profesoram Hanovam pa muguru. Kad Hanovs noslēpās ziedu kioskā, viens no uzbrucējiem mēģinājis tajā ielauzties. Galu galā uzbrucēji saņēmuši administratīvo sodu par sīko huligānismu. Eiropas Padome Latvijai rekomendējusi izveidot policijā atsevišķu nodaļu darbam ar mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. «Galvenajā Kārtības policijas pārvaldē mums ir prevencijas nodaļa, un tas ir šīs nodaļas attīstības jautājums,» rekomendāciju komentē Ruks. «Pie tā jautājuma jau esam pieķērušies, domāsim, kā veidot šos mehānismus labākus. Vēl jo vairāk, domāju, ka pavisam drīz vērsīsimies pie organizācijām, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas, lai būtu tiešie kontakti,» viņš norāda.

Policijā tik tiešām gaidāmas vairākas vērienīgas pārmaiņas. Līdz šā gada beigām iecerēts «tikt skaidrībā» ar policijas iekšējām struktūrām. Dažas tiks decentralizētas, citas centralizētas. Tiks veidota atsevišķa stratēģiskās attīstības un plānošanas struktūrvienība. Pārmaiņas ieviesīs līdz nākamā gada beigām. Būtisks darbs tiks veltīts arī procesu digitalizācijai un stratēģiskai pilnveidei. «Ejam uz priekšu, raugāmies cerīgi, mēģinām pašattīrīties un gaidām, ka citi palīdzēs attīrīties.»