Liktenīga kļūda?

16.06.2021 23:55

Vēlreiz sākot izmeklēt teoriju par to, ka koronavīrusa avots varētu būt laboratorija, papildu uzmanība pievērsta kādam sikspārņu pētniekam un piedzīvojumu meklētājam no Uhaņas un šajā pašā pilsētā strādājošajai «Betvumenei»

The post Liktenīga kļūda? appeared first on IR.lv.

Vēlreiz sākot izmeklēt teoriju par to, ka koronavīrusa avots varētu būt laboratorija, papildu uzmanība pievērsta kādam sikspārņu pētniekam un piedzīvojumu meklētājam no Uhaņas un šajā pašā pilsētā strādājošajai «Betvumenei»

Videoklipā redzams, ka pētnieki rāpjas pa alas sienu, pie viņu ķiverēm piestiprinātie lukturi izstaro spocīgi zilu gaismu. «Ja āda nav pasargāta, tā viegli var nonākt saskarsmē ar sikspārņu ekskrementiem un piesārņotām vielām, un tas ir ļoti bīstami,» saka Tiaņs Dzjuņhua, viens no sikspārņu medniekiem. «Mums būs jādzīvo alā vairākas dienas.» Ierakstā skanošā mūzika pastiprina dramatismu. «Te nav tālruņa signāla, nav piegāžu. Tas ir patiešām biedējoši.»

Šo video sagatavoja Ķīnas Nacionālā zinātnes pārvalde, un 2019. gada 10. decembrī tas tika demonstrēts gan valsts televīzijā CCTV, gan izplatījās sociālajos tīklos. Profesionāli sagatavotā sižeta mērķis bija popularizēt Ķīnu kā vienu no pasaulē vadošajām vīrusu pētniecēm. Vienlaikus tas deva retu iespēju uzzināt, kādos apstākļos strādā vietējie zinātnieki. Ēterā tas parādījās aptuveni ap to pašu laiku, kad Uhaņas pilsētas slimnīcās sāka ierasties pirmie pacienti ar mīklainu elpvadu saslimšanu.

Ierakstā redzams, ka Tiaņs un viņa komanda no Uhaņas Slimību kontroles un prevencijas centra ķer pakavdeguna sikspārņus un pundursikspārņus un vāc izkārnījumu paraugus, lai identificētu jaunas sikspārņu pārnēsātas slimības un ķertos pie atbilstošu vakcīnu izstrādes. Tiaņs norāda, ka šajā darbā jābūt ļoti piesardzīgiem. «Cenšoties atklāt jaunus vīrusus, inficēšanās ir mūsu pašu vislielākais risks,» viņš saka, jau laboratorijā cilājot savākto paraugu flakoniņus. Taču viņam mugurā nav pilnā aizsargtērpa.

Šis videoieraksts, iespējams, ir daudz nozīmīgāks ar to, ko tas nemaz neparāda. Jo ārpus Ķīnas nav zināms, kādi dati tika savākti Uhaņas centra rīkotajā ekspedīcijā. (Šī pati iestāde bija atbildīga par sākotnējiem pandēmijas apkarošanas pasākumiem.) Pētnieku komanda nav publiski paskaidrojusi, vai tā vispār alā atrada jelkādus jaunus vīrusus. Nav pat zināms, kad šī misija notika.

Saskaņā ar martā izplatīto Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu Uhaņas centrs noliedz, ka pirms Covid-19 uzliesmojuma tas glabājis un savās laboratorijās pētījis jebkādus sikspārņu vīrusus. Šis apgalvojums ir pilnīgā pretrunā ar Tiaņa lielīgajiem apgalvojumiem videoierakstā, ka viņš pats ir apmeklējis desmitiem sikspārņu alu un pētījis 300 vīrusu paveidus.

Tagad Tiaņs publiski nav neko teicis jau ilgāk nekā gadu.

Virspusēja inspekcija

Zinātnieku apklusināšana, kategoriski noliegumi un rūpīga sākumdatu un bioloģisko paraugu sargāšana — šie visi elementi raksturo Ķīnas varas iestāžu uzvedību koronavīrusa uzliesmojuma sākumposmā. Un tās joprojām turpina kavēt pārējās pasaules mēģinājumus gūt atbildes.

Pagaidām nav nekādu tiešu pierādījumu, ka Tiaņa komanda vai konkurējošie sikspārņu slimību speciālisti no Uhaņas Virusoloģijas institūta būtu atbildīgi par koronavīrusa izplatīšanos. Bet nav arī nekādu tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu citas teorijas par pandēmijas izcelsmi. Daudzi zinātnieki aizvien uzskata, ka vīrusa izplatīšanās notika dabiskā ceļā, tas ir, no dzīvniekiem «pārlēca» uz cilvēkiem. Taču šāda pārliecība galvenokārt balstās uz zināšanām par iepriekšējo koronavīrusu izcelsmi, nevis konkrētiem pierādījumiem šajā lietā.

Pilnīgas skaidrības trūkums šajā vīrusa izcelsmes izmeklēšanas brīdī pats par sevi nav satraucošs, jo, piemēram, gadījumā ar smago akūto respiratoro sindromu (SARS), kas parādījās 2002. gadā, zinātnieki diezgan ātri identificēja, ka vīrusa pārnēsāšanas starpnieki bija civetkaķi, taču pagāja vairāki gadi, kamēr izdevās atrast konkrēto sikspārņu koloniju ar vīrusa aizmetņiem.

Tajā pašā laikā gan PVO vadītājs, gan vairāku valstu vadītāji un zinātnieki pārmetuši Ķīnai, ka tā nepalīdz atvieglot izmeklēšanu. ASV prezidents Džo Baidens maija beigās izdeva rīkojumu savas valsts izlūkdienestiem pastiprināt izmeklēšanu par pandēmijas izcelsmi, ieskaitot teoriju par «negadījumu laboratorijā». Ziņojums jāsagatavo 90 dienās.

Ķīnas Ārlietu ministrija dažas dienas vēlāk pauda savu protestu. Tās preses sekretārs norādīja, ka Pekina visu laiku esot atbalstījusi zinātniskas pārbaudes šajā jautājumā, savukārt «izlūkdienestu vadīta izmeklēšana izraisa konfrontāciju».

Tomēr Ķīnas iestādes jau agrāk nebija sevišķi atsaucīgākas arī pret PVO. Sarunas par starptautiskas inspektoru komandas iespējamo vizīti Uhaņā ilga vairāk nekā gadu pēc tam, kad vietējie ārsti sāka paust pirmās bažas par jaunas slimības izplatīšanos. Kad PVO saaicinātie eksperti šā gada februārī beidzot tika līdz Ķīnai, viņiem tika nodrošināta tikai ierobežota piekļuve. Inspektori apmeklēja dzīvnieku tirgu, kas tiek saistīts ar pirmajiem saslimšanas gadījumiem, taču to slēdza jau pērn janvārī un visas mantas no turienes bija izvāktas. Vizīte Uhaņas Virusoloģijas institūtā ilga tikai trīs stundas. Kopumā ekspertiem nācās samierināties ar informāciju, kuru jau pirms inspektoru ierašanās galvenokārt bija savākuši ķīniešu zinātnieki.

Tā rezultātā tapa PVO ziņojums, kas būtiski neuzlaboja pasaules izpratni par pandēmijas izcelsmi. Ziņojumā cita starpā kā ticama versija norādīta teorija, kurai priekšroku dod Ķīna, proti, ka vīruss varētu būt ieceļojis no kādas citas valsts, iespējams, ar saldētu pārtiku. Tajā pašā laikā Pekina nav sniegusi pierādījumus šādas teorijas apstiprināšanai. Savukārt par iespējamo negadījumu laboratorijā ziņojumā secināts, ka tas ir «ārkārtīgi maz ticams».

Analītiķi sāka apsūdzēt Ķīnu, ka tā nepiedienīgi ietekmējusi PVO komandas secinājumus.

Tas būtu liels politisks risks Pekinai, ja tā zaudētu kontroli pār notikumu izklāstu, uzskata Vašingtonā strādājošās nevalstiskās domnīcas Ārējo attiecību padomes vecākais līdzstrādnieks globālās veselības jautājumos Jaņdžuns Huans. «Piedāvājot sadarbību un daloties ar saviem datiem, Ķīna vēlas radīt priekšstatu, ka tā veiksmīgi iegrožoja slimības izplatīšanos. Savukārt laboratorijas negadījuma teorija, kas varētu radīt priekšstatu, ka tieši Ķīna varētu būt problēmas cēlonis, grauj uzticību valsts oficiālajai pozīcijai.»

Jaunu kņadu šajā jautājumā nesen izraisījis arī ASV galvenais infekcijas slimību speciālists Entonijs Fauči. Viņš 5. jūnijā mudināja Pekinu publiskot informāciju par trīs Uhaņas Virusoloģijas institūta pētnieku saslimšanu ar Covid-19 raksturīgiem simptomiem. «Es vēlētos redzēt šo trīs cilvēku medicīnas vēsturi, jo klīst ziņas, ka viņi saslima 2019. gadā,» ārsts teica intervijā avīzei The Financial Times. «Vai viņi tiešām bija slimi? Un ar ko viņi saslima?»

Tāpat Fauči lūdz publiskot sešu ogļraču slimību vēsturi — viņi visi esot saslimuši 2012. gadā pēc ieiešanas sikspārņu apdzīvotā alā Ķīnas dienvidu provincē Juņnaņā. Tieši šī ala esot bijusi mājvieta kādam koronavīrusam, kura paraugus savāca un pētīja institūts Uhaņā.

«Ir pilnīgi iespējams, ka SARS-CoV-2 izcelsme bija šajā alā — vai nu sāka izplatīties no turienes, vai arī no laboratorijas,» intervijā teica Fauči.

Uhaņas Virusoloģijas institūta direktors ziņas par savas laboratorijas darbinieku un ogļraču saslimšanu nosaucis par «pilnīgiem meliem».

Šķēršļi palielina interesi

Taču tieši caurskatāmības trūkums vairojis dažādas spekulācijas. «Mēs pat nevaram sākt runāt par kaut kādu vienprātību, jo vienīgā vienprātība šobrīd ir tā, ka mēs daudz ko nezinām,» saka amerikāņu mikrobiologs Deivids Relmans no Stenforda Universitātes. «Mums pat ne tuvu nav visu datu, kas mums būtu nepieciešami.»

Relmans ir viens no 18 zinātniekiem, kas maija vidū publicēja atklātu vēstuli, mudinot nopietni apsvērt iespēju, ka pandēmija sākusies pēc negadījuma laboratorijā.

Būtu jāizmeklē «jebkura laboratorija, kurā tiek glabāts ievērojams skaits sikspārņu un citu potenciālo koronavīrusa pārnēsātāju paraugu un kurā tiek veikta koronavīrusu inženierija,» intervijā The Washington Post saka Relmans.

Zem pastiprinātas uzmanības lupas tagad nonākušas abas konkurējošās pētnieku komandas Uhaņā — gan vietējais Slimību kontroles un prevencijas centrs, gan Uhaņas Virusoloģijas institūts, kurā vadošā pētniece ir Ši Dženli. Abas iestādes jau agrāk saņēmušas kritiku par drošības protokolu pārkāpšanu, jo pārgalvīgi dzinušās pēc jauniem atklājumiem.

Ne institūts, ne centrs neatbildēja uz mūsu lūgumu sniegt komentārus. Neatsaucās arī Tiaņs un Ši. Kāds darbinieks, kas pacēla telefona klausuli Uhaņas Slimību kontroles un prevencijas centrā, paskaidroja, ka intervijas nesniedz, un mudināja jautājumus sūtīt Nacionālajai veselības komisijai Pekinā. Taču arī tā mums neatbildēja.

Betvumene

Par Ķīnas Betvumeni iesauktā Ši savā valstī tiek uzskatīta par koronavīrusu izpētes zvaigzni, jo vairāku gadu garumā identificējusi daudzus SARS līdzīgus vīrusus un tālredzīgi brīdinājusi par jaunas pandēmijas riskiem. Viņas laboratorija Uhaņas Virusoloģijas institūtā esot atklājusi un pētījusi arī koronavīrusu tuvākos zināmos brālēnus, lai gan citi pētnieki norāda, ka ir nepieciešamas daudzas desmitgades, lai dabiskas evolūcijas gaitā to atšķirības pazustu.

PVO šā pavasara ziņojumā rakstīts: atbraukušajiem izmeklētājiem Ši teikusi, ka ikvienā izbraukuma ekspedīcijā tiek lietots pilns ķermeņa aizsargtērps. Eksperti paskaidro, ka tas nozīmē N95 tipa sejas maskas, sintētiskos Tyvek kombinezonus, aizsargbrilles un cimdus.

Taču kādā lekcijā 2018. gada jūnijā Ši stāstīja, ka viņas darbinieki praksē to nemaz nedara. «Vairumā gadījumu mēs valkājam vienkāršākus aizsargtērpus, un tas ir O. K.,» viņa teica TED Talks līdzīgā ķīniešu programmā Yixi. Ši mierinājusi, ka ar lielāko daļu slimību, kas nākušas no sikspārņiem, cilvēki tieši inficēties nevar. Tikai caur kādu starpniekdzīvnieku.

Lai ilustrētu savu darbu, viņa parādīja attēlus, kā darbinieki izliek tīklus sikspārņu ķeršanai un pēc tam šķiro noķertos eksemplārus. Dažiem uz mutes ir plānas ķirurģiskās maskas un gumijas cimdi, kamēr pārējiem nav ne viena, ne otra. «Kādās situācijās mēs palielinām savu aizsardzību? Piemēram, kad alā ir pārāk daudz sikspārņu un daudz putekļu, jau ejot iekšā,» viņa stāstīja.

Kopš pandēmijas sākšanās Ši izvairās no uzmanības. Tikai laiku pa laikam kaut ko atbild, ja spiediens uz viņas komandu kļūst pārāk liels. Pagājušā gada 2. februārī interneta tērzētavā WeChat viņa draugiem uzrakstīja: «Varu zvērēt pie savas dzīvības, ka mana laboratorija nebija iejaukta uzliesmojumā.» Trīs mēnešus vēlāk viņa turpat noliedza izplatījušās baumas, ka esot pārbēgusi uz Rietumiem, līdzi paņemot izlūkdienestu failus.

Taču, parādoties arvien vairāk jautājumiem par Uhaņas Virusoloģijas institūta darbu, Ši uzrakstīja un pērn jūlijā žurnālā Science publicēja garu paziņojumu: tas nav iespējams, ka koronavīruss nācis no viņas laboratorijas, jo šādu vīrusa paveidu viņa savos pētījumos nemaz nebija atradusi. Turklāt visu darbinieku analīzes uzrādīja negatīvu koronavīrusa antivielu atbildi. Viņas komanda «nekad nav bijusi saskarsmē un nav pētījusi šo vīrusu, ne arī zināja par tā eksistenci» pirms pandēmijas.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka laboratorija nemaz nav veikusi visu savākto sikspārņu paraugu ģenētisko analīzi gan finanšu, gan personāla trūkuma dēļ. Viņa nesniedza atbildi, cik daudz paraugu aizvien nav atšifrēti.

Aizdomas par institūta laboratoriju sākās pērn janvārī, kad ASV ārlietu ministrija paziņoja, ka «ir iemesls ticēt» tam, ka vairākiem institūta pētniekiem ir parādījušies Covid-19 līdzīgi simptomi jau 2019. gada rudenī. Kādā izlūkdienesta ziņojumā rakstīts, ka trīs pētnieki bijuši tik slimi, ka nācies vest uz slimnīcu.

Piedzīvojumu meklētājs

Salīdzinoši mazāku interesi līdz šim saņēmis Uhaņas Slimību kontroles un prevencijas centrs. PVO inspektori savā pārskatā pat nepiemin šajā iestādē īstenoto drošības pasākumu protokolu. Ziņojumā tikai teikts, ka centra laboratorija 2019. gada 2. decembrī pārcēlās tuvāk pilsētas tirgum, lai pētītu pirmos saslimšanas gadījumus. «Šāda pārcelšanās var traucēt jebkuras laboratorijas darbu,» raksta inspektori, piebilstot, ka laboratorija nav ziņojusi ne par kādu pārrāvumu savā darbā.

Tiaņa oficiālais amata nosaukums ir Kaitēkļu apkarošanas nodaļas asociētais vecākais tehniķis, taču viņš ir slavens ar savu piedzīvojumu meklētāja reputāciju darbā ar sikspārņiem un insektiem.

«Viņš bieži dodas uz tādām vietām, kuras citi cilvēki nemaz nevar atrast, lai meklētu viņam nepieciešamos paraugus,» 2020. gada janvārī vietējai TV stacijai stāstīja kolēģe Liu Dzjina. «Viņš var droši apgalvot, ka spēj noķert lietas, ko citi cilvēki nespēj.»

Izmantojot tīklus un slazdus, Tiaņa komanda kādā pētījumā 2013. gadā noķēra 155 sikspārņus Hubei provincē (Uhaņa ir tās administratīvais centrs un lielākā pilsētā) un vēl vairākus simtus eksemplāru citos valsts reģionos. Viņš bija viens no vietējo pētnieku komandas, kas atklāja 1445 jaunus RNS vīrusus bezmugurkaulniekiem un par savu sasniegumu 2016. gadā uzrakstīja elitārajā žurnālā Nature.

Par godu šim notikumam Slimību kontroles un prevencijas centrs sarīkoja iekšējo sapulci Ko mums mācīties no Tiaņa Dzjuņhua sasniegumiem. «Neviens nespēj atcerēties, cik kalnos viņš ir uzkāpis, cik upju šķērsojis, cik daudz sikspārņu alu izpētījis, cik daudzās govju un cūku kūtīs tupējis un cauri cik daudzām atkritumu kaudzēm izracies,» centrs rakstīja sapulces atstāstā. «Viņam tas patīk!»

Tajā pašā laikā pētnieks ir atzinis, ka reizēm pieļāvis drošības kļūdas. 2017. gadā Tiaņs valstij piederošajā laikrakstā Wuhan Evening News stāstīja, ka reiz esot aizmirsis uzvilkt aizsargtērpu un ticis nošķiests ar sikspārņu urīnu. Pēc tam divas nedēļas nācies sēdēt karantīnā mājās. Vairākas reizes uz viņa ādas nonākušas sikspārņu asinis, jo esot sagrābis šos dzīvniekus pārāk cieši.

2020. gada 3. februārī Tiaņa komanda atkal iekļuva žurnāla Nature lapās, jo aprakstīja vienu no pirmajām klīniskajām analīzēm par kādu Covid-19 pacientu Uhaņā. Rakstā tika norādīts, ka tieši sikspārņi ir visticamākie slimības pārnēsātāji.

Taču, vīrusam vēršoties plašumā, Tiaņs apklusa. Valstij piederošā avīzē Health Times, atsaucoties uz kādu anonīmu avotu, 2020. gada martā tika ziņots, ka pats Tiaņs nav inficējies ar koronavīrusu, taču esot ļoti sadrūmis, jo klīst baumas, ka tieši viņš varēja būt nulles pacients.

The Health Times rakstīja, ka esot sazvanījuši Tiaņu, taču viņš atteicies atbildēt uz jautājumiem — tā ir netipiska nesaskaņu nots valstij piederošā medijā. Kopš tā laika Tiaņs publiski neko vairāk nav komentējis.

Tas rada papildu apgrūtinājumu jaunām neatkarīgām izmeklēšanām: daudzi pētnieki Uhaņā, kuru rīcībā varētu būt svarīga informācija, tagad klusē. Iespējams, varas iestāžu spiediena rezultātā. Iespējams, privātu apsvērumu dēļ.

Tomēr izrādās, ka, izvairoties no sabiedrības acīm, Tiaņs ir turpinājis savus pētījumus. Pērn augustā viņš bija līdzautors publikācijai par ērču ģenētisko daudzveidību, bet novembrī aprakstīja pret antibiotikām rezistentus gēnus zivīm.

Taču pilnīgi neko viņš vairs nav teicis vai rakstījis par sikspārņiem.