Kā veidot drošāku kreditēšanas vidi Latvijā

Lai gan valsts aizsargā uzņēmumus, kas ir parādā kreditoriem, centieni aizsargāt parādniekus vēršas pret visiem tirgus dalībniekiem. Kā pārlieku lielā vēlme atbalstīt parādos nonākušos uzņēmumus veicina situācijas ļaunprātīgu izmantošanu? Kāpēc mazākajiem uzņēmumiem tas apgrūtina aizdevuma saņemšanu, un kādi risinājumi palīdzētu rast veselīgu līdzsvaru tirgū?

The post Kā veidot drošāku kreditēšanas vidi Latvijā appeared first on IR.lv.

Lai gan valsts aizsargā uzņēmumus, kas ir parādā kreditoriem, centieni aizsargāt parādniekus vēršas pret visiem tirgus dalībniekiem. Kā pārlieku lielā vēlme atbalstīt parādos nonākušos uzņēmumus veicina situācijas ļaunprātīgu izmantošanu? Kāpēc mazākajiem uzņēmumiem tas apgrūtina aizdevuma saņemšanu, un kādi risinājumi palīdzētu rast veselīgu līdzsvaru tirgū?

Kreditēšana ir sociāli jutīga tēma, un tai ir nepieciešams noteikts valsts regulējums. Nevienam nav šaubu, ka valstij ir jānodrošina droša kreditēšanas vide valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tomēr šodienas situācija Latvijā ir sarežģīta un pat paradoksāla – kad valsts aizsargā kredītņēmēju intereses un sarežģī parādu piedziņas nosacījumus un procesus, ieguvēji ir tīši parādnieki, kuri izmanto situāciju, – tādas personas vai uzņēmumi, kas meklē likuma nepilnības vai citas iespējas, kā kavēt parāda piedziņu.

Pat ar nepārprotamiem pierādījumiem, ka aizņēmējs ļaunprātīgi izvairās maksāt kredīta maksājumus laikus, šī fakta juridiska pierādīšana un parādu piedziņas procedūru izpilde Latvijā aizņem līdz pat gadam. Salīdzinājumam – Lietuvā tas aizņem vidēji 3 mēnešus. Ilgais process ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā aizdevumi uzņēmējiem tiek izsniegti daudz piesardzīgāk.

Visvairāk cieš mazie uzņēmumi

Uzņēmēji, kuri mēģina izvairīties no kredītu atmaksas, rada problēmas visam kredītu tirgum un apgrūtina biznesa finansējuma saņemšanu citiem uzņēmumiem. Parādnieku dēļ, kuri ļaunprātīgi aizkavē procesus, finansētāji cieš zaudējumus, kurus cenšas kompensēt, paaugstinot kredīta cenu jeb procentus.

Finansētāju piesardzība visvairāk ietekmē mazos uzņēmumus, kuru riski tiek vērtēti visaugstāk. Par tādiem uzskata uzņēmumus ar 1-10 darbiniekiem, un tie ir aptuveni 80% no kopējā uzņēmumu skaita Latvijā. Šī iemesla dēļ mazajiem uzņēmumiem ir jāmaksā augstākas procentu likmes nekā lielajiem, kurus daudzi aizdevēji uzskata par mazāk riskantiem. Šāda situācija kaitē visai valsts ekonomikai, jo ar ierobežotu piekļuvi kapitālam mazie uzņēmumi virza ekonomiku uz priekšu daudz lēnāk, nekā varētu.

Uzticami un stabili partneri

Kā liecina atvērto datu uzņēmuma “Okredo” dati, Latvijas mazie uzņēmumi pēc pandēmijas ir būtiski nostiprinājušies pat ar jaunajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Divas trešdaļas valsts mazo uzņēmumu tiek vērtēti kā zema riska uzņēmumi. Tas nozīmē, ka tie ir uzticami un finansiāli stabili biznesa partneri.

Savukārt 11% mazo uzņēmumu uzticamība vērtēta kā zema vai viszemākā. Lai arī šo uzņēmumu īpatsvars nav liels, partneriem nevajadzētu pārstāt interesēties par to finanšu un darbības rezultātiem, vērot izmaiņas, vērtēt sadarbības riskus un pieņemt atbilstošus lēmumus laikus, piemēram, saīsinot atliktā maksājuma termiņu, samazinot kredīta apjomu u.c.

Mazākiem uzņēmumiem bieži vien ir jāpieliek lielākas pūles, lai efektīvi pārvaldītu savu finanšu plūsmu, tie biežāk saskaras ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu un tiem ir grūtāk piekļūt tradicionālajiem finansēšanas instrumentiem. Tāpēc, izvērtējot kredītrisku un ņemot vērā iespēju izmantot alternatīvus finansēšanas instrumentus, mazajam uzņēmumam ar augstu uzticamību ir liels potenciāls augt un nostiprināties.

Jāņem vērā, ka mazie uzņēmumi parasti neizmanto iespējas piesaistīt kapitālu vai apgrozāmos līdzekļus, bet gan cenšas attīstīties, izmantojot paši savu naudu. ‘’Okredo” aprēķinātie kredītlimiti parāda, cik kapitāla uzņēmumi varētu piesaistīt vai aizņemties darbības attīstībai. Piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēji, elektrības, gāzes, siltuma piegādātāji vai nekustamo īpašumu attīstības uzņēmumi varētu finansēt savu izaugsmi no ārējiem finanšu avotiem – šo nozaru uzņēmumu vidējais kredītlimits ir 18 tūkstoši un 12 tūkstoši eiro.

Juridiskie procesi ir jāpaātrina

Svarīgi meklēt efektīvākus rīkus, kas gan aizsargā labus kredītņēmējus, gan risina jutīgos jautājumus. Juridiskie procesi ir jāautomatizē un jāvienkāršo, parādu piedziņas procedūrām jābūt elastīgākām un ātrākām, neprasot papildu izmaksas, kas jāsedz pašiem nodokļu maksātājiem.

Pietiek ar piecām minūtēm, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir parādi. Nepieciešams tikai pārbaudīt kreditora un uzņēmuma līgumu, maksājumu grafiku, nenokārtotos maksājumus un nosūtītās atgādinājuma vēstules par parādsaistībām. Turklāt lielākā daļa kredītlīgumu jau tiek parakstīti elektroniski, tāpēc nav šaubu par parakstītāja identitāti un laiku, kad darbība izpildīta.

Ārkārtīgi lietderīgi būtu izveidot sistēmu, kas atbilstu katra tirgus dalībnieka interesēm, piemēram, izstrādāt labas prakses standartus finansētājiem. Šādi piemēri un ieteikumi skaidri informētu uzņēmējus, kas vēlas aizņemties, kuras iespējas ir visuzticamākās, palīdzot ietaupīt laiku. Šādi soļi palielinātu finansējuma pieejamību pašiem mazākajiem un vēl vairāk uzlabotu tiem sniegtos pakalpojumus.

Dagnis Iļjins ir alternatīvo finanšu sektora uzņēmuma “Noviti Finance” biznesa finansēšanas vadītājs.

Dalia Mažeikaite ir atvērto datu uzņēmuma “Okredo” biznesa nodaļas vadītāja.

The post Kā veidot drošāku kreditēšanas vidi Latvijā appeared first on IR.lv.