Zaļo koridoru zaļajai enerģijai

Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens – AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.

Enerģētikas aktualitāte ir trilemma — jāizšķiras, kā nodrošināt pieejamu elektroenerģiju un iespējas to vienlaikus saražot ilgtspējīgi, kā arī lai klients to varētu atļauties un spētu par to maksāt. Jo tikai pieejama elektroenerģija nodrošina ilgtspēju, un otrādi. Tikai pašpietiekama elektroenerģijas ražošana – jaunas atjaunīgo enerģijas resursu jaudas, primāri vēja un saules, – nodrošinās arī mūsu valsts un Baltijas energodrošību.

Tomēr Latvijas risināmie izaicinājumi ir lielāki, un atļautā iespēja vēja parku būvniecībai ir patiesi iespējama tikai 1,3% no visas valsts teritorijas – to nosaka izstrādātās, bet spēkā nestājušās vadlīnijas putnu izpētei. Aicinātu visu sabiedrību izšķirties un mainīt lēmumu no individuālas pieejas uz lēmumu par kopējo labumu, kas prasīs arī zināmus ieguldījumus šā labuma vārdā.

Esam importa pozīcijā

Jā, pašlaik, īpaši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir skepse par Zaļo kursu, un katrai ES valstij ir sava problemātika un enkuri. Pāreja no fosilajiem resursiem uz AER prasa milzīgus līdzekļus. Vairāk AER un elektrifikācijas nozīmē lielus ieguldījumus ne tikai jaudu izbūvē, bet arī pārvades un sadales sistēmās. Vai mēs Baltijas valstīs varam no tā izvairīties? Nē, jo esam importa pozīcijā. Taču, ja vēlamies būt energoneatkarīgi ar savu ražošanu, ietekmēt elektroenerģijas cenu ekonomikas konkurētspējai un vienlaikus būt zaļi, ir jābūt gataviem investēt. Latvenergo tam ir gatavs.

The post Zaļo koridoru zaļajai enerģijai appeared first on IR.lv.

Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens – AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.

Enerģētikas aktualitāte ir trilemma — jāizšķiras, kā nodrošināt pieejamu elektroenerģiju un iespējas to vienlaikus saražot ilgtspējīgi, kā arī lai klients to varētu atļauties un spētu par to maksāt. Jo tikai pieejama elektroenerģija nodrošina ilgtspēju, un otrādi. Tikai pašpietiekama elektroenerģijas ražošana – jaunas atjaunīgo enerģijas resursu jaudas, primāri vēja un saules, – nodrošinās arī mūsu valsts un Baltijas energodrošību.

Tomēr Latvijas risināmie izaicinājumi ir lielāki, un atļautā iespēja vēja parku būvniecībai ir patiesi iespējama tikai 1,3% no visas valsts teritorijas – to nosaka izstrādātās, bet spēkā nestājušās vadlīnijas putnu izpētei. Aicinātu visu sabiedrību izšķirties un mainīt lēmumu no individuālas pieejas uz lēmumu par kopējo labumu, kas prasīs arī zināmus ieguldījumus šā labuma vārdā.

Esam importa pozīcijā

Jā, pašlaik, īpaši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir skepse par Zaļo kursu, un katrai ES valstij ir sava problemātika un enkuri. Pāreja no fosilajiem resursiem uz AER prasa milzīgus līdzekļus. Vairāk AER un elektrifikācijas nozīmē lielus ieguldījumus ne tikai jaudu izbūvē, bet arī pārvades un sadales sistēmās. Vai mēs Baltijas valstīs varam no tā izvairīties? Nē, jo esam importa pozīcijā. Taču, ja vēlamies būt energoneatkarīgi ar savu ražošanu, ietekmēt elektroenerģijas cenu ekonomikas konkurētspējai un vienlaikus būt zaļi, ir jābūt gataviem investēt. Latvenergo tam ir gatavs.

Baltijas valstu elektroenerģijas importa atkarībai ir vēsture. Pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums par atteikšanos no AES būvniecības ne tikai Lietuvai, bet visām trim Baltijas valstīm radīja pamatīgu jaudu iztrūkumu. Savukārt Latvijā ilgstoši esam bijuši un joprojām esam bagāti ar zaļajām jaudām, kā ietekmē palikām kūtri un jaunu jaudu attīstībā iepalikām. Tāpat kā Eiropas Savienībā, arī mums ir nepieciešams atbalsts vēja enerģijas paplašināšanai, tomēr tā vietā ir vismaz trīs šķēršļi:

• Grūtības plānot pieprasījumu pēc vēja turbīnām un nepietiekama piekļuve izejvielām;
• Vēl nesen augstā inflācija un izejvielu cenas;
• Lēna un sarežģīta atļauju izsniegšana.

Pirmos divus šķēršļus mēs varam tikai nedaudz un netieši ietekmēt, kļūstot par lielāka mēroga prognozējamu un dinamisku sadarbības partneri, ar ko piegādātāji vēlas sadarboties. Tāpēc ir jādresē trešais – vietējais administratīvais šķērslis, kas kaitē AER attīstībai Latvijā un vēl vairāk samazina mūsu kā neliela spēlētāja potenciālo nozīmi. Latvenergo nav liels spēlētājs pasaules mērogā, taču esam lielākie ražotāji Baltijā, kas var panākt vismaz nelielu mēroga ekonomikas pircēja ietekmi.

Nepieciešami saskaņojumi no 20 institūcijām

No valsts energodrošības viedokļa IVN process ir ne tikai smagnējs, bet iekļauj arī potenciāli nesamērīgus ierobežojumus, piemēram, nepieciešami saskaņojumi no aptuveni 20 institūcijām, ekspertu, kas var sniegt atzinumus, nepietiek, netiek īstenota 2022. gadā ieviestā atvieglotā IVN procedūra, plānotās vadlīnijas putnu izpētei faktiski aizliedz vēja enerģijas parku izbūvi 98% no teritorijas.

Tomēr šie aspekti neatceļ nepieciešamību pēc enerģētiskās pašpietiekamības. Baltijas mērogā tā ir diskusija par atomenerģētikas jaudām, tomēr ir jautājums par tās izmaksām un izbūvi. Pēc mūsu aprēķiniem, nepieciešami vismaz 11 gadi. Tas iekļauj Saeimas balsojumu, kodolenerģijas likuma izstrādi, vietas izvēli, IVN, galīgo lēmumu un tikai tad būvniecību. Jautājums, ko darīt šajā laikā?

Vēja projektiem – īpašu statusu!

No Latvenergo viedokļa esam gatavi “zaļināties” vēl vairāk un darīt to saprātīgi un konkurētspējīgi. Mūsu dividendēs ieguldītā peļņa tikpat labi var strādāt valsts labā kā jaunas vēja un saules enerģijas ražotnes. Esošajai situācijai ar Latvijā pastāvošajiem ierobežojumiem nozares attīstībai redzam vairākus risinājumus – sevišķi svarīgas sabiedrības intereses statusa piešķiršana vēja enerģijas projektiem; ierēdniecības mazināšana ar vienas pieturas aģentūru, kas koordinē IVN izstrādi starp attīstītāju, valsts iestādēm un NVO; risināt tīkla jaudu nepietiekamību. Uzskatu, ka mums Latvijā ir iespēja nodrošināt pašu patēriņa elektrību saražot 100% apmērā no atjaunīgajiem resursiem, primāri – lieliem vēja projektiem, un to panākt līdz 2030.gadam, un tas nozīmētu jaunu enerģijas jaudu izveidi 2 gigavatu (GW) apjomā.

Atgriežoties pie kopējā labuma: tā ir sadarbība, spējot paskatīties tālāk par tikai savu individuālo labumu vai apmierinājumu. Tādā veidā mūsu valstī īstenosies daudz vairāk iniciatīvu un projektu, kas dod labumu visiem. Runa nav tikai par enerģētiku vai – būvēt vai nebūvēt vēja parkus. Es ceru, ka mūsu sabiedrība to var, ko apliecina vismaz aptaujā paustais viedoklis, atbalstot jaunu AER ražotņu būvniecību Latvijā. Par to, ka kopumā tas būtu jādara, ir pārliecināti 77% aptaujāto (SKDS). Jo vairāk – mēs uzticamies un gribam redzēt kā attīstītājus savus vietējos uzņēmumus. Vismaz 45% ir pateikuši, ka šādas ražotnes ir jābūvē visai Latvijas sabiedrībai piederošām kapitālsabiedrībām.

Ar Latvijas iedzīvotāju atbalstu, plānošanas un realizācijas procesa atvieglošanu un tīkla  jaudas nodrošinājumu esam gatavi to darīt un darām labākajā veidā jau tagad.

Autors ir AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs

The post Zaļo koridoru zaļajai enerģijai appeared first on IR.lv.