Uzņēmumu ilgtspējas indekss
Pirmo reizi uzņēmumu Ilgtspējas indeksu Latvijā noteica 2010.gadā, kad valsts ekonomika piedzīvoja zemāko punktu un gada garumā ekonomistu domas dalījās, vai lejupslīde joprojām turpinās vai tikko kā beigusies. Šādos apstākļos līdztekus Latvijas uzņēmumu nepieciešamībai sevi kā uzticamus partnerus apliecināt starptautiskajā tirgū auga arī iekšējais pieprasījums pēc informācijas, kuram sadarbības partnerim var uzticēties, kuram ne. Objektīva atskaites punkta nebija, tāpēc virkne sabiedrisko organizāciju, kas pārstāv gan darba devējus, gan ņēmējus, nolēma arī Latvijā izmēģināt starptautiski atzīto metodoloģiju un izanalizēt, cik lielā mērā mūsu kompānijas atbilst ilgtspējīga, sociāli un ekonomiski atbildīga uzņēmuma standartiem.
Dalība ilgtspējas indeksā ir brīvprātīga un bezmaksas. Tas noticis jau četrus gadus un pakāpeniski uzņēmumu uzrādītie rezultāti uzlabojos, 2013.gadā augstāko vērtējumu - platīna līmeni - sasniedzot jau diviem uzņēmumiem.
Saturs
1. Ilgtspējas indeksa izveides vēsture
2. Ilgtspējas indeksa metodoloģija
3. Latvijas uzņēmumu ilgtspējas indekss 2013
a. uzņēmumu stratēģija
b. sabiedrība
c. darba vide
d. tirgus attiecības
e. apkārtējā vide
4. Ilgtspējas indekss 2012
5. Ilgtspējas indekss 2011
6. Ilgtspējas indekss 2010
1. Ilgtspējas indeksa izveides vēsture
Latvijā uzņēmumu Ilgtspējas indekss pirmo reizi tiek veidots 2010.gadā - 11 gadus pēc tam, kad pasaulē pirmo reizi izmēģināja vērtēt un analizēt uzņēmumu ilgtspēju. 1999.gadā tika veidots Dow Jones Sustainability Index, kura mērķis bija izanalizēt pasaules vadošo uzņēmumu finansiālos rādītājus, kā arī piedāvāt metodoloģiju, kas ļauj izsvērt investīciju drošību un prognozēt uzņēmuma akciju vērtības svārstības nākotnē. Indeksa veidotāji uzsvēra - vērtējot, cik ielā mērā uzņēmums izceļ korporatīvas ilgtspējas nozīmību, iespējams prognozēt riskus, kādiem uzņēmums pakļauts būtisku ekonomisko, vides vai sociālo pārmaiņu rezultātā.
Otrs būtiskākais straptautiskais uzņēmumu ilgtspējas indekss, kura metodoloģija - līdzīgi kā Dow Jones Sustainability Index metodoloģija - izmantota, vērtējot Latvijas uzņēmumus, ir britu Business in the Community Corporate Responsibility Index. Tas pirmo reizi praksē pārbaudīts 2002.gadā.
Virknē Rietumeiropas valstu un ASV uzņēmumu ilgtspēja plaši tiek mērīta jau 10 un vairāk gadu. Kopš 2008.gada ilgtspējas indekss tiek veidots arī Igaunijā. Arī virkne citu Austrumeiropas valstu, kā, piemēram, Horvātija, Polija, Čehija un Ungārija ik gadu aicina savus uzņēmumus aktīvai dalībai ilgtspējas indeksā.
2. Ilgtspējas indeksa metodoloģija
Latvijas uzņēmumu ilgtstpēja tiek analizēta, integrējot starptautisko praksi līdzīgu indeksu veidošanā un Latvijas zinātnieku, kā arī nozaru ekspertu ieteikumus. Ik gadu uzņēmumi var brīvprātīgi pieteikties ilgtspējas indeksa vētējumam, internetā aizpildot apjomīgu anketu, kā arī norādot avotus informācijas pārbaudei.
Jautājumi ir sadalīti piecās kategorijās - uzņēmuma stratēģija, tirgus attiecības, sabiedrība, darba vide un apkārtējā vide. Katra jautājuma īpatsvaru kopējā indeksā nosaka eksperti. Stratēģijas sadaļai un sadarbība ar sabiedrību katra veido 15% no kopvērtējuma, tirgus attiecības - 20%, bet darba vide un apkārtējā vide - 25%.
Maksimālais vērtējums, ko uzņēmums var saņemt gan katras sadaļas, gan arī indeksa kopvērtējumā, ir 100%. Ekspertu uzdevums ir izanalizēt, cik lielā mērā uzņēmumi izpilda labas prakses standartus katrā no sadaļām.
Stratēģijas sadaļā tiek vērtēts, kā uzņēmumi analizē un plāno savu darbu ilgtermiņā, cik lielā mēra būtisku lēmumu pieņemšanā ir iesaistīti darbinieki, klienti un citas "ietekmes puses", kā arī tas, kā sabiedrība tiek informēta gan par darbības rezultātiem, gan ilgtermiņa mērķiem.
Sabiedrības sadaļā tiek vētīts tas, vai un cik tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās sabiedrības izaugsmi un attīstību, piemēram, infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanos, veselības veicināšanu un tamlīdzīgi. Analizē arī kā sadarbība ar sabiedrību sakrīt ar uzņēmuma izstrādāto vispārējo stratēģiju.
Darba vides jomā tiek analizēts ne vien tas, vai uzņēmums ievēro visas likumu izvirzītās prasības darba videi, bet arī tas, kā uzņēmums novērtē un attīsta personālu un kā iesaista darbiniekus lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz darbinieku drošību un labsajūtu darba vietā.
Tirgus attiecību sadaļā noskaidro, cik atklāti un atbildīgi uzņēmēji ir pret saviem klientiem, sadarbības partneriem, piemēram, piegādātājiem un arī uzņēmējdarbības vidi kopumā.
Vides sadaļas uzdevums ir novērtēt, vai un kā uzņēmumi analizē savu ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu fosilo resursu un atkritumu apjomu. Šajā sadaļā būtiska nozīme ir arī uzņēmuma pasākumu regularitātei un mērķtiecībai.
Pēc rezultātu apkopošanas uzņēmumi atbilstoši uzrādītajiem rezultātiem tiek sadalīti četrās grupās - platīna (rezultāts pārsniedz 90%), zelta (rezultāts ir no 80% līdz 89,9%), sudraba (rezultāts ir no 60% līdz 79,9%) un bronzas (rezultāts ir no 40% līdz 59,9%). Uzņēmumi, kuri nav pārsnieguši 40% robežu, netiek publiskoti. Taču neatkarīgi no uzrādītā rezultāta katrs uzņēmums saņem pilnu informāciju par savu vertējumu, kā arī individuālas konsultācijas un ieteikumus, ko turpmākā darbā uzlabot.
3. Latvijas uzņēmumu Ilgtspējas indekss 2013
Ceturtajā ilgtspējas indeksa gadā pašvērtējumā iesaistījušies 72 uzņēmumi, kuru vidū ir gan jaunpienācēji, gan indeksa veterāni, gan arī tādi, kas atgriezušies pēc pārtraukuma. Indeksam piepulcējušās arī jaunas nozares - juridisko pakalpojumu sniedzēji un farmācijas jomas pārstāvji, kas jau starta gadā spējuši sasniegt sudraba un bronzas kategorijas.
2013. gadā uzņēmumu kopējais novērtējums ir audzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 66,4%. Par izaugsmi liecina arī fakts, ka visprestižākajā platīna grupā ir spējuši nonākt jau divi Latvijas uzņēmumi - iepriekšējā gada "celmlauzis" Aldaris ir savas pozīcijas noturējis, savukārt sniegumu uzlabojis un zeltu pret platīnu nomainījis energosaimniecības gigants Latvenergo.
Zelta kategorijā iekļuvušo uzņēmumu skaits ir teju dubultojies - iepriekšējo 7 uzņēmumu vietā tagad šo augsto vērtējumu saņēmuši jau 12 uzņēmumi. Neviens no zelta ordeņa līdzšinējiem ieguvējiem savu līmeni nav pazeminājis.
Zelta ordeņus 2013.gadā saņēmuši: cementa un citu būvmateriālu ražotājs CEMEX, dzērienu ražotāji Cēsu alus, sadzīves tehnikas tirgotāji Electrolux Latvia Ltd., apsardzes uzņēmums Grifs AG, degvielas tirgotāji Neste Latvija, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, azartspēļu uzņēmums Olimpic Casino Latvia, RIMI Latvija, SEB Banka, degvielas tirgotāji Statoil Fuel and Retail Latvija, Swedbank un Valmieras stikla šķiedras rūpnīca.
Sudraba ordeņus saņēmuši 24 uzņēmumi. Šo augsto vērtējumu spējuši sasniegt arī vairāki indeksa jaunpienāceji - gāzes produktu ražotāji AGA SIA, apdrošināšanas kompānija Balta, farmācijas uzņēmums GlaxoSmithKline Latvija, naftas pārkrāvējs Ventspils nafta termināls un pasažieru pārvadātājs Ventspils reiss, kā arī būvuzņēmums RBSSKALS, kas atgriezies indeksā pēc gada pārtraukuma.
Tāpat dažiem uzņēmumiem izdevies gada laikā kāpināt savu sniegumu līdz sudraba godalgai - naftas un ķīmisko produktu ražotājam United Oils, kā arī Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai.
Pārējie sudraba godalgas saņēmēji ir Ceļu satiksmes drošības direkcija, siltumagādes uzņēmumi Daugavpils siltumtīkli, Fortum Jelgava, Rīgas siltums, IT pakalpojumu uzņēmums Exigen Services Latvia, apsardzes uzņēmums G4S Latvia, alkohola ražotājs Latvijas balzams, valstij piederošais azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto, auditoru firma PricewaterhouseCoopers, būvnieki RE&RE un Siguldas būvmeistars, tehnoloģisko risinājumu piedāvātājs Siemens, Starptautiskā lidosta Rīga, piena pārstrādes uzņēmums Valmieras piens, Valmieras ūdens un Valmieras autopasažieru pārvadātājs VTV Valmiera.
Bronzas grupai atbilstošus rezultātus uzrādījuši 13 uzņēmumi, no kuriem seši startējuši indeksā pirmo reizi - IT pakalpojumu sniedzēji Draugiem, juridisko pakalpojumu sniedzēji Eversheds Bitāns, apdrošinātāji If P&C Insurance, atkritumu apsaimniekotājs Liepājas RAS, Poligrāfijas grupa Mūkusala, kā arī Rīgas Tehniskā universitāte.
Pārējie bronzas godalgas saņēmēji ir Danske Bank, kurjeri DHL Latvija, lauksaimniecības tehnikas tirgotāji Konekesko Latvija, Latvijas Gaisa satiksme, būvkompānija Merks, Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augtskola un Vidzemes slimnīca.
Uzņēmumu vidējais kopvertējums 2013. gada indeksā ir 66,4%. Atsevišķās indeksa sadaļās uzrādīti sekojoši rezultāti: stratēģija - vidēji 68,8%, darba vide - 63,8%, tirgus attiecības - 66,7%, vide - 64,8% un sabiedrība - 70,4%.
Ilgtspējas indeksa ceturtā gada rādītāji liecina - uzņēmumiem joprojām ir plašas iespējas uzlabot komunikāciju, īpaši jau ar darbiniekiem, kas pilnvērtīgi jāizglīto par uzņēmumu mērķiem un vērtībām. Daudz neizmantotu iespēju ir arī nozares uzņēmumu sadarbības jomā, lai veicinātu kopējo mērķu īstenošanu. Uztraucoša tendence - Latvijā aug plaisa starp tiem uzņēmumiem, kuri domā ilgtspējas kategorijās un starp tiem, kas šiem jautājumiem nepievērš uzmanību. Valdības iesaiste situācijas uzlabošanā nav pietiekami, par ko liecina arī jau ceturto gadu vērojamā kūtrā dalība indeksā no valsts kapitālsabiedrību puses.
a. uzņēmumu stratēģija
Arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu sāk pievērst uzmanību savas darbības vērtēšanai, kas ir ļoti pozitīva tendence. Tomēr uzņēmumu lielākā problēma stratēģijas jomā joprojām ir nevis mērķu definēšana, bet gan prioritāšu praktiska īstenošana - tā klibo pat lielākos uzņēmumos, kam ir grūtības skaidri izvēlēties prioritātes, monitorēt uzņēmumam svarīgo iesaistīto pušu dalību un kvalitatīvi analizēt gūtos secinājumus.
2013. gadā eksperti kā pozitīvus paraugus izcēluši vairākus uzņēmumus - Statoil vērienīgo stratēģijas izstrādi, kurā bijuši iesaistīti visu līmeņu darbinieki, Latvenergo kā pašlaik vienīgo uzņēmumu, kas sistemātiski seko līdzi saviem nefinanšu rādītājiem, Olympic Casino veikto pētījumu par savas darbības potenciālo kaitējumu sabiedrībai, kā arī Nordea bankas ieviesto darbinieku apmierinātības indeksu.
b. sabiedrība
Klasiskais priekšstats par uzņēmuma sociālo atbildīgumu joprojām saistīts ar labdarību un sponsorēšanu. Lielākie uzņēmumi cenšas mērķtiecīgāk virzīt savu atbalstu, savukārt mazākie uzņēmumi nereti koncentrējas uz gadījuma aktivitātēm. Eiropas pieeja šajā jomā arvien vairāk orientējas uz investīcijām - uzņēmuma ieguldījums sabiedrībā tiek sasaistīts ar biznesa stratēģiskajiem mērķiem. Piemēram, ja finanšu kompānija par savu mērķa grupu atbalstam ir izvēlējusies jauniešus, tad nevis vienkārši finansiāli pabalsta kādu bērnunamu, bet gan sniedz savas zināšanas, lai šī bērnunama audzēkņus apmācītu rīkoties ar naudu, plānot budžetu utml.
Savukārt nozarēs, kas saistītas ar potenciālu kaitējumu sabiedrībai - piemēram, alkohola ražošanā - uzņēmumi jau preventīvi var ieguldīt līdzekļus, lai izglītotu sabiedrību par atbildīgu to produkcijas lietošanu. Būtisks ekspertu ieteikums - rūpīgi izvērtēt ieguldījumu atdevi un reāli sasniegtos rezultātus, kas šobrīd tiek darīts nepietiekami.
Sabiedrības jomā kā labus piemērus eksperti izcēluši Cēsu alus īstenoto izglītojošo programmu vidusskolēniem par alkohola kaitīgo ietekmi, Electrolux visu darbinieku iesaisti atbalsta mērķu nospraušanā, Siemens piešķirtās stipendijas jauno zinātnieku atbalstam, kā arī GlaxoSmithKline Latvija sniegto atbalstu, apmācot brīvprātīgos darbam ar invalīdiem un izveidojot mājaslapu par bērnu paliatīvo aprūpi.
c. darba vide
Eksperti atzīst - darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā joprojām nav pietiekama. Tāpat uzņēmumiem ir vēl daudz darāmā, lai atalgojuma sistēmu sasaistītu ne tikai ar uzņēmuma mērķiem, bet vērtētu katra darbinieka individuālo ieguldījumu. Kā problēmu eksperti izcēluši arī to, ka daudzos uzņēmumos nav risinājuma, kā vērtēt augstāko vadību.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atzīmē - starp 20 labākajiem uzņēmumiem 12 ir tādi, kuros darbojas arodbiedrības un ir noslēgti koplīgumi, šo faktu izceļot kā labu zīmi - darba devēji un darba ņēmēji spēj auglīgi sadarboties uzņēmuma kopējā labuma vairošanā.
Darba vides sadaļā eksperti kā iedvesmojošu piemēru izceļ indeksa jaunpienācēju Draugiem, kas efektīvi izmanto modernās tehnologijas, lai darba vidi padarītu maksimāli ērtu un arī mājīgu, kā arī sistemātiski veic darbinieku personiskā snieguma novērtējumu. Kā pozitīvi piemēri minēta arī korporatīvā veloprogramma Nordea bankas darbiniekiem, smēķešanas aizliegumu Neste, kā arī šoferu profesionālās meistarības konkursu rīkošana pasažieru pārvadātājā Ventspils reiss.
d. tirgus attiecības
Ceturtajā indeksa gadā eksperti tirgus attiecību jomā ieviesuši jaunus akcentus, papildinot vērtēšanas anketu ar diviem būtiskiem kritērijiem - kā uzņēmumi rūpējas par visas industrijas attīstību un vai seko tam, kādu kaitējumu sabiedrībai nodara viņu radītie produkti. Šie abi jauninājumi daudzus indeksa dalībniekus ir pārsteiguši nesagatavotus, secina eksperti.
Dati liecina, ka uzņēmumu iesaiste nozares attīstībā pārsvarā ir kampaņveidīga un saistīta ar tūlītēju vai spēcīgu draudu novēršanu. Tāpēc eksperti secina, ka daudzās jomās joprojām nav pārvarēta mežonīgā kapitālisma fāze, kad uzņēmumi ir ieinteresēti iespējami ātrā un maksimālā peļņā, nerūpējoties par tirgus attīstību kopumā un savu paterētāju dīves kvalitāti ilgtermiņā.
Kā pozitīvus piemērus tirgus attiecību sadaļā eksperti izcēluši Exigen Services ieguldījumu nozares attīstībā, kas izpaužas dažādos veidos - sākot ar lobiju plašākai matemātikas mācīšanai skolās un līdz pat prakses un stipendiju programmai studentiem, kā arī Rīgas balzama veikto pētījumu par nelegālā alkohola apriti Latvijā, VTU Valmiera piedāvātos bērnu sēdeklīšus pilsētas taksometros un lidostas Rīga īpašo atbalsta programmu pasažieriem ar kustību vai citiem traucējumiem, lai garantētu viņiem ērtu un drošu avio ceļošanas pieredzi.
e. apkārtējā vide
Starp uzņēmumiem, kas pievērsušies zaļai domāšanai, eksperti mēdz nodalīt tos, kas patiesi iedziļinājušies vides problēmās un tos, kas tikai seko zaļajai modei. Pozitīva tendence - četros indeksa darbības gados ir vairojusies pakalpojumu sniedzēju izpratne par savu ietekmi uz vidi, kas agrāk tika saistīta galvenokārt ar ražojošo sfēru un acīmredzamu piesārņojumu.
Eksperti kā labu veikumu novērtē to, ka vairāk uzņēmumu pievēršas arī savu piegādātāju izvērtēšanai, tā savu atbildību par vidi paplašinot ārpus sava uzņēmuma robežām un iesaistot zaļajā domāšanā partnerus. Nākotnei ekspertu rekomendācija - būt radošākiem, domājot par savas pozitīvās ietekmes veidiem, un saglabāt globālu skatījumu.
Pārdomu un atdarināšanas vērti šajā sadaļā pēc ekspertu domām ir vairāku uzņēmumu labie darbi. Piemēram, apdrošinātājs Balta ir ieviesis jaunu attālinātu pakalpojumu sistēmu internetā, lai samazinātu papīra apriti un apmāca savus klientus, kā arī komandējumu vietā izvēlas tehnoloģiju piedāvātās komunikācijas iespējas, bet mātes kompānija savus darbiniekus ved pat uz ekskursijām Ziemeļpolā, lai pārliecinātos par globālās sasilšanas postošo ietekmi. Citi piemēri - mūsdienīgu publisko celtni, kas apkurei izmanto zemes dzīļu resursus, Talsos uzcēlis CSDD, SEB banka "zaļā gada" ietvaros birojos izlīmējusi asprātīgus paziņojumus, kas mudina lietot kāpnes, nevis liftu vai taupīt papīru, savukārt Swedbank finanšu direktors pat ieguvis zaļu matu krāsu, bet Cemex spējis efektivizēt ražošanas procesu, patērējot mazāk dabas resursu.
4. Ilgtspējas indekss 2012
Trešajā ilgtspējas indeksa gadā pašvērtējuma saņemšanai pieteicās 75 uzņēmumi, no kuriem gandrīs 80% to darīja atkārtoti. Taču arī vairāki pirmoreiz sevi vērtējošie uzņēmumi uzrādīja labus rezultātus un uzreiz iekļuva sudraba un bronzas grupās. Līdzīgi kā iepriekš, valsts un pašvaldībām piederošie uzņēmumi ir kūtrāki, bet, pa nozarēm vērtējot, audzis apstrādājošās rūpniecības uzņēmumu īpatsvars.
2012. gadā pirmo reizi viens uzņēmums sasniedzis prestižo platīna grupas līmeni, tas ir Aldaris. Tā apliecināts, ka uzņēmums pilnībā integrējis korporatīvo atbildību savā darbībā. Turklāt tā sasniegtais rezultāts rāda - uzņēmumam ir stabila, detalizēta un mērķtiecīga ilgtermiņa stratēģija visās darbības jomās, kas arī tiek realizēta.
Vairāk kļuvis arī zelta ordeņus saņēmušo uzņēmumu - 7.
Electrolux Latvia Ltd., Latvija Statoil, Neste Latvija, RIMI Latvija, SEB Banka, Swedbank, enerģētikas milzis Latvenergo.
Sudraba godalgas saņēmuši 29 uzņēmumi, starp kuriem īpaši jāizceļ trīs indeksa jaunpienācēji. Jau pirmajā gadā labus rezultātus uzrādījis DHL Latvija, Lattelecom, būvnieki Re&Re.
Pārējie sudraba godalgas īpašnieki ir:
elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums ABB, Ceļu satiksmes drošības direkcija, cementa un citu būvmateriālu ražotājs CEMEX, dzērienu ražotāji Cēsu alus, Coca-Cola HBC Latvija, Latvijas balzams, siltumagādes uzņēmumi Daugavpils siltumtīkli, Fortum Jelgava, Rīgas siltums, IT pakalpojumu uzņēmums Exigen Services Latvia, apsardzes uzņēmumi G4S Latvia, Grifs AG, Latvijas dzelzceļš, valstij piederošais azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto, būvniecības uzņēmumi Merks, Siguldas būvmeistars, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, azartspēļu uzņēmums Olimpic Casino Latvia, auditoru firma PricewaterhouseCoopers, tehnoloģisko risinājumu piedāvātājs Siemens Osakeyhito, Starptautiskā lidosta Rīga, piena pārstrādes uzņēmums Valmieras piens, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Valmieras ūdens, Valmieras autopasažieru pārvadātāji VTV Valmiera, atkritumu apsaimniekotāji Veolia vides serviss.
Bronzas grupas rezultātus uzrādījuši 9 uzņēmumi:
Danske Bank, atkritumu apsaimniekotāji Dilers, lauksaimniecības tehnikas tirgotāji Konekesko Latvija, Latvijas Gaisa satiksme, Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augtskola, tulkošanas pakalpojumu sniedzēji Skrivanek Baltic, naftas un ķīmisko produktu ražotāji United Oils, Vidzemes slimnīca, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.
Uzņēmumu vidējais kopvertējums 2012. gada indeksā ir 62%. Salīdzinot uzņēmumu sniegumu pa sadaļām, uzrādīti sekojoši rezultāti: stratēģija - vidēji 58,7%, darba vide - 57,7%, tirgus attiecības - 63,5%, vide - 62,5% un sabiedrība - 69,5%.
Analizējot trešā ilgtspējas indeksa rezultātus, jāsecina, ka aizvien vairāk uzņēmumu indeksu izmanto, nevis lai saņemtu publisku atzinību (kas, protams, arī nav mazsvarīgi), bet gan pēc būtības novērtētu savu praksi un rastu labākos risinājumus jomās, kurās ilgtspējas standartu izpilde vēl klibo. Tāpat, salīdzinot ar pirmajiem gadiem, uzņēmumi spēruši platu soli atklātības virzienā, taču līdzīgi kā iepriekš, vēl nespēj paraudzīties uz savu darbību kompleksi. Tas nozīmē, ka reti kurš izvērtē arī saistīto uzņēmumu - piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju - darbības atbilstību ilgtspējīgai un sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai.
a. uzņēmumu stratēģija
Šī sadaļa labāk par citām rāda, kā uzņēmumi, pāvarējuši krīzi, aizvien vairāk uzmanības pievērš stratēģijas jautājumiem. Proti, skaidri zīmē sava uzņēmuma vietu un lomu Latvijas tautsaimniecībā turpmākajos gados. Turklāt pozitīvi, ka uzņēmēji ne vien domā par saviem peļņas skaitļiem un apgrozījuma pieaugumu, bet aizvien vairāk uzmanības velta arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanai kopumā. Jauna, apsveicama tendence, ir uzņēmumu spēja redzēt sevi vietējās sabiedrības kontekstā.
Analizējot sasniegto, jāatzīmē arī daudzu uzņēmumu izstrādātie detalizētie plāni savas stratēģijas īstenošanā un atbildīgo personu nozīmēšana, tā rūpes par stratēģiju padarot par neatņemamu ikdienas darba sastāvdaļu. Šajā sadaļā gan arī ir pa mīnusam - vēl joprojām daudzos uzņēmumos stratēģijas izpildei netiek sekots līdzi regulāri un trūkst mērķtiecīguma.
Kopumā vēl joprojām uzņēmumos trūkst atgriezeniskās saites ar sabiedrību un arī "ilgtspējīga uzņēmuma" reputācija netiek pienācīgi novērtēta.
2012. gadā eksperti kā iedvesmojošākos šās sadaļas uzņēmumus izcēluši DNB Nord Banku, kura salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski sistematizējusi stratēģijas izstrādi un kontroli, kā arī izvirzījusi skaidri izmērāmus mērķus. Tāpat tiek atzīmēts dzērienu ražotāja Coca-Cola Latvia, atkritumu apsaimniekotāja Veolia vides serviss, kā arī lauksaimniecības tehnikas piegādātāja Amazone izstrādātās stratēģijas un prasme tās pielāgot vietējiem apstākļiem.
b. sabiedrība
Šī indeksa sadaļa visprecīzāk atspoguļo vērtību un izpratnes maiņu uzņēmēju vidū. Redzams, ka daudzi spējuši precīzi salāgot uzņēmuma stratēģiskās prioritātes ar investīcijām sabiedrībā. Proti, tiek rīkoti atklāti konkursi, kuros skaidri definētas jomas un vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem atbalstu piešķirs. Daudz biežāk uzņēmēji domājuši arī par sava novada vai pilsētas attīstību. Taču netrūkst arī to, kas vēl joprojām liek vienlīdzības zīmi starp investīcijām sabiedrībā un vienreizējiem ziedojumiem kādai labdarības organizācijai vai sporta komandai. To eksperti nesauc par ilgtspējīgu pieeju.
Pozitīvas izmaiņas sagaidītas arī attiecībā uz nefinanšu investīcijām. Proti, darbinieki iesaistās brīvprātīgā darbā izglītības jomā, kuru apmaksā darba devējs. Tāpat uzņēmēji atbildīgi iesaistījušies sadarbības projektos ar izglītības iestādēm.
Arī uzņēmumu aktīva līdzdarbošanās nozaru asociācijās un citās uzņēmējdarbības vidi sakārtojošās organizācijās novērtēta kā labs ieguldījums uzņēmējdarbībā.
Tomēr nereti klibo izpratne par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību. Reti kurš darbā iesaista sociāli mazaizsargātās grupas, piemēram, ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti. Šajā jomā joprojām dominē ziedojumi - zivs, nevis makšķeres princips. Par maz arī atbalsta programmu izvēlē tiek iesaistīti paši uzņēmumu darbinieki, lēmumus lielākoties pieņem augstākā līmeņa vadība.
Šajā jomā kā labākos eksperti 2012.gadā izcēluši cementa un citu būvmateriālu ražotāju CEMEX, kura izveidotais CEMEX Iespēju fonds ir labs paraugs, kā organizēt un vērtēt savu tuvējo pagastu nevalstisko organizāciju iniciatīvas vides aizsardzības, izglītības, kā arī veselības un drošības jomās. Tāpat labu praksi ieviesusi arī SEB Banka, Rīgas siltums un Vidzemes silmnīca.
c. darba vide
Lai gan darba vides vidējais vērtējums 2012.gadā ir pats zemākais, salīdzinot visas sadaļas, ir arī daudz labu secinājumu. Svarīgākais - aizvien vairāk uzņēmumos darba ņēmēju intereses pārstāv vai nu arodbiedrība vai arī ir deleģēts viens kolektīva interešu pārstāvis sarunām ar administrāciju. Turklāt redzams, ka aizvien biežāk arodbiedrība un administrācija neatrodas katra savā ierakumu pusē, bet kopīgi spēj meklēt un atrast kompromisus darba vides uzlabošanai.
Šajā sadaļā viena no galvenajām problēmām, kura redzama daudzos uzņēmumos, ir nespēja sarunāties. Proti, no vienas puses - administrācija nekonsultējas ar darbiniekiem dažādos darba vides jautājumos, bet no otras puses - darba ņēmēji absolūti neuzticas vadības labajai gribai. To var saprast, atskatoties uz krīzes rosinātajām atlaišanām, algu samazināšanu un citiem taupības pasākumiem. Taču rezultāti rāda - apmierināts, motivēts un lojāls darbinieks ir krietni vien efektīvāks, tātad arī ekonomiski izdevīgāks, nekā tas, kurš darba vietu piecieš kā zobu sāpes.
Turklāt vēl visai maz uzņēmēju rēķina, ka caurskatāma, izskaidrota un aprūpēta atlaišana ilgtermiņā var izrādīties krietni izdevīgāka nekā strups darba uzteikums. Proti, ja cilvēkam paskaidro, kāpēc viņam darbu nāksies zaudēt, palīdz sastādīt CV, pieteikuma vēstuli nākamajā darba vietā un sniedz arī rekomendācijas, ir daudz mazāks risks, ka darbinieks pret darba devēju vērsīsies tiesā. Arī tas, ka šādi uzņēmums saglabā labu reputāciju, visai reti tiek rēķināts.
Šajā sadaļā kā labākie, pēc ekspertu domām, ir Aldaris, kur tiešām izveidota sistemātiska un pragmatiska arodbiedrības un administrācijas sadarbība, kā arī realizēts veiksmīgs "ēnošanas" projekts - proti, vidējā un augstākā līmeņa vadītāji pavada dienu kopā ar dažādās nodaļās strādājošajiem. Arī Latvija Statoil, tulkošanas uzņēmums Skrivaenek un Cēsu alus ir radījuši labus paraugus, kā uzlabot strādājošo darba vidi.
d. tirgus attiecības
Lai arī likumdošana tirgus attiecību regulēšanā iejaucas pavisam minimāli, uzņēmumi beidzot arī šo sadaļu atzinuši par svarīgu, gan rēķinot ekonomiskos ieguvumus, gan sverot savu reputāciju. Daudzi ir spējuši piedāvāt interesantus un inovatīvus risinājumus, kā arī apzinājušies atklātības lomu. Te jāatzīmē gan daudzie internetā pieejamie gada pārskati, gan skaidri definētie sadarbības principi. Īstermiņā tas uzņēmējiem var nešķist svarīgi, taču ilgtermiņā noteikti atmaksājas, jo rodas mazāk problēmu ar piegādātājiem un klientiem.
Vērts atzīmēt arī uzņēmumus, kas šogad ne tikai uzrakstījuši, bet arī ikdienā ieviesuši ģimenei draudzīgu politiku, kas ir viens no šīs sadaļas vērtējuma atslēgas punktiem. Tāpat godīga politika, neizvairoties no nodokļu nomaksas un neveidojot "lētās" piegādes ķēdes, ir šā gada ieguvums.
Šajā sadaļā eksperti izceļ sadzīves preču Electrolux meitas kompāniju Latvijā, kura veiksmīgi adaptējusi māteskompānijas principus videi draudzīgā un atbildīgā uzņēmuma politikā. Labas idejas bijušas arī siltumapgādes uzņēmumam Fortum Jelgava, Lattelecom un lielveikalu tīklam RIMI.
e. apkārtējā vide
Zaļa domāšana un saimniekošana kļūst moderna. Taču, lai arī tā var būt ekonomiski izdevīga, finansiālo efektu rēķina tikai retais uzņēmums. Pozitīvi, ka šogad daudzi uzņēmumi ir veiksmīgi pielāgojuši savu mātes kompāniju vides politikas vadlīnijas Latvijas apstākļiem, kā arī aizvien vairāk zaļajā strādāšanā iesaista arī katru uzņēmuma darbinieku.
Tiesa gan, šī ir arī tā joma, kura visspilgtāk izgaismo Latvijas kopējās problēmas, piemēram, nesakārtotu dalīto atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, alternatīvo, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Taču arī situācijā, kad atkritumu šķirošana nav katra cilvēka ikdiena, uzņēmumi ir atraduši risinājumus, kā samazināt atstāto atkritumu kalnus un nodot tos atkārtotai pārstrādei.
Daži uzņēmumi pirmoreiz apzinājuši ne vien sava uzņēmuma ietekmi uz apkārtējo vidi, bet spējuši to skatīt kopsakarībā ar piegādātājiem un izejvielu ražotājiem. Tā ir 2012. gada indeksa progresīvākā tendece, kura kā eksperti cer, kļūst par ikdienu aizvien vairāk uzņēmumiem. Ražošanas cikla apzināšana dod iespēju saņemt dažādus vides sertifikātus, kā arī ļauj stabili plānot ilgtermiņa darbību.
Šajā jomā kā labākais izdalīts kurjerpasta piegādātājs DHL Latvia, kurš ne tikai regulāri rēķina savu atstāto CO2 "pēdu", bet arī mērķtiecīgi īsteno dažādus uzlabojumus, lai šo pēdu ik gadu īsinātu par 10%. Labas idejas, no kurām iedvesmoties, ir arī elektroenerģijas un automātikas tehnoloģiju piegādātājam ABB, Swedbankai, kā arī apsardzes firmai G4S.
5. Ilgtspējas indekss 2011
Otrajā ilgtspējas indeksa vērtēšanas gadā savu dalību pieteica 116 uzņēmumu, no kuriem gan tikai 73 pabeidza apjomīgo sevis vērtēšanas anketu. Pozitīvi, ka 89% uzņēmumu, kas aizpildīja anketas, indeksa noteikšanā piedalījās atkārtoti un uzrādīja krietni labākus rezultātus nekā pirmajā gadā. Proti, bija ņemtas vērā ekspertu rekomendācijas un galvenais klupšanas akmens - neesošā dokumentācija - šiem uzņēmumiem bija novērsts. Analizējot dalībniekus pa nozarēm, redzams, ka 2011.gadā visaktīvākā bijusi tirdzniecības nozare (18% no visiem uzņēmumiem), kurai seko apstrādes rūpniecība (11%) un pakalpojumu sniedzēji (9%).
Otrajā "indeksēšanas" gadā augsto zelta grupas līmeni pirmo reizi sasniedza trīs uzņēmumi:
Aldaris, Latvija Statoil, SEB Banka.
Būtiski audzis arī sudraba līmeņa uzņēmumu skaits - 2011.gadā šādu vērtējumu saņēma 31 uzņēmums.
Elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums ABB, būvniecības uzņēmumi Arčers, Merks, RBSSKALS, olu ražotājs Balticovo, Biznesa augstkola Turība, Ceļu satiksmes drošības direkcija, cementa un citu būvmateriālu ražotājs CEMEX, dzērienu ražotāji Cēsu alus, Coca-Cola HBC Latvija, Latvijas balzams, siltumagādes uzņēmumi Daugavpils siltumtīkli, Fortum Jelgava, Rīgas siltums, elektrisko mājsaimniecības preču tirgotājs Electrolux Latvia, IT pakalpojumu uzņēmums Exigen Services Latvia, apsardzes uzņēmumi G4S Latvia, Grifs AG, valsts monopolisti Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, valstij piederošais azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto, Neste Latvija, Nordea banka, Swedbank, azartspēļu uzņēmums Olimpic Casino Latvia, tirdzības ķēde RIMI, lauksaimniecības tehnikas vairumtirgotāji Silja, kurjeru pasts TNT Latvija, piena pārstrādes uzņēmums Valmieras piens, Valmieras autopasažieru pārvadātāji VTV Valmiera, atkritumu apsaimniekotāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.
Savukārt, atbilstoši bronzas līmenim strādāja 16 uzņēmumu.
Elektromontāžas uzņēmums Elsana, Fazer maiznīca, kravu pārvadātāji HRX, lauksaimniecības tehnikas tirgotāji Konekesko Latvija, Latvijas Gaisa satiksme, ūdenspagādes sistēmu būvnieki Olimps, auditoru firma PricewaterhouseCoopers, augļu un dārzeņu pārstrādātāji Pure Food, sakaru iekārtu ražotāji SAF Tehnika, būvniecības uzņēmums Siguldas būvmeistars, tulkošanas pakalpojumu sniedzēji Skrivanek Baltic, Starptautiskā lidosta Rīga, krāsu vairumtirgotājs Tikkurila, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Valmieras ūdens, atkritumu apsaimniekotāji Veolia vides serviss.
Uzņēmumu vidējais kopvertējums 2011. gada indeksā ir 53%. Salīdzinot uzņēmumu sniegumu pa sadaļām, uzrādīti sekojoši rezultāti: stratēģija - vidēji 48%, darba vide - 68%, tirgus attiecības - 44%, vide - 51% un sabiedrība - 50%.
Līdzīgi kā pirmajā gadā, starp dalībniekiem procentuāli vairāk ir uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu. Pirmajā gadā daudziem problēmas bija sagādājusi mātes kompāniju vadlīniju adaptācija Latvijas apstākļiem, bet 2011. gadā redzams, ka būtiski uzlabojumi veikti gan apkārtējās vides, gan stratēģijas, gan darba vides jomās.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski gan nebija audzis valstij un pašvaldībai piederošo dalībnieku skaits - tikai deviņi no vairākiem simtiem valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteica savu dalību indeksā.
Par būtiskāko otrā gada problēmu teju vai visās sadaļās eksperti atzina uzņēmumu "slepenību", proti, nespēju vai nevēlēšanos atklāti komunicēt un informēt kā par mērķiem, tā sasniegumiem, visas iesaistītās puses - darbiniekus, sadarbības partnerus, piegādātājus, kā arī sabiedrību kopumā. Šī kaite tika diagnosticēta kā uzņēmumiem ar ārvalstu, tā arī pašmāju kapitālu.
6. Ilgtspējas indekss 2010
Pirmajā gadā savu dalību ilgtspējas indeksa izvērtēšanā pieteica vairāk nekā 70 uzņēmumu. Pirmo reizi aizpildot apjomīgo anketu un palūkojoties uz savu uzņēmumu no malas, atklājās virkne problēmu. Proti, daudzas ilgtspējas kritērijiem atbilstošas lietas uzņēmumi ir ieviesuši praksē, taču tās nav nostprinātas nekādā dokumentācijā, rakstiskās stratēģijās. Tā rezultātā neviens no uzņēmumiem nesasniedza augstāko - platīna un zelta grupai atbilstošu - vērtējumu. Sudraba līmeni sasniedza 20 uzņēmumu, bet bronzu - 25 uzņēmumi.
Uzņēmumu vidējais kopvertējums 2010. gada indeksā ir 47,9%. Salīdzinot uzņēmumu sniegumu pa sadaļām, 2010.gadā uzrādīti sekojoši rezultāti. Stratēģija - vidēji 46%, darba vide - 54,3%, tirgus attiecības - vidēji 37,3%, vide - 47,8% un sabiedrība - 44,4%.
Starp dalību pieteikušajiem uzņēmumiem, procentuāli vairāk bija uzņēmumu ar būtisku ārvalstu kapitāla daļu, kuriem anketu izpildīt bija vieglāk, jo daudzas ilgtspējas instrukcijas varēja vienkārši pārņemt no mātes uzņēmumiem. Taču, rūpīgāk analizējot, atkal ir skaidrs - šāda stratēģija nenodrošina panākumus, jo katru starptautisku vadlīniju nepieciešams adaptēt Latvijas apstākļiem. Labākos rezultātus 2010. gadā uzrādīja Rimi Latvia, Aldaris, Latvijas gāze, Latvija Statoil un Swedbank.
Starp sudraba un bronzas godalgas saņēmušajiem uzņēmumiem bija visai maz valstij vai pašvaldībām piederošu uzņēmumu - tikai seši. Starp tiem labākie bija Latvenergo un Rīgas siltums.
Analizējot uzņēmumu ar Latvijas kapitālu sniegumu, secināms, ka daudziem pietrūka vien dažu punktu, lai iekļūtu augstākās kategorijās, turklāt, lai arī šāds pašvērtējums uzņēmumiem bija jaunums, lielie, savās nozarēs vadošie uzņēmumi, piemēram, Latvijas finieris, lieliski tika galā ar uzdevumu un pierādīja savu līdzvērtību uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu.
Atbilstoši sudraba līmenim 2010.gadā strādāja sekojoši uzņēmumi
- elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums ABB, būvniecības uzņēmums Arčers, olu ražotājs Balticovo, Ceļu satiksmes drošības direkcija, cementa un citu būvmateriālu ražotājs CEMEX, dzērienu ražotāji Aldaris un Cēsu alus, elektrisko mājsaimniecības preču tirgotājs Electrolux Latvia, Latvenergo, Latvija Statoil, Latvijas finieris, Latvijas gāze, siltumagādes uzņēmums Rīgas siltums, SEB Banka, Swedbank, kurjerpārvadātāji TNT Latvija, Valmieras piens, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Valmieras autopasažieru pārvadātāji VTV Valmiera.
Savukārt bronzas grupas kritērijiem atbilda šādi uzņēmumi:
ceļu būves uzņēmums Binders, zivju pārstrādātāji Brīvais vilnis, siltumapgādes uzņēmumi Daugavpils siltumtīkli un Fortum Jelgava, kurjerpasta pārvadātāji DHL Latvija, elektromontāžas uzņēmums Elsana, Fazer maiznīcas, apsardzes kompānija Grifs AG, lauksaimniecības tehnikas vairumtirgotāji Konekesko Latvija, mežsaimniecības uzņēmums Latsin, dzērienu ražotājs Latvijas balzams, Latvijas pasts, tirdzniecības ķēde MAXIMA Latvija, būvniecības uzņēmumi Merks, RBSSKALS, Skonto būve, Siguldas būvmeistars, Nordea banka, azartspēļu uzņēmums Olimpic Casino Latvia, būvprojektu vadītāji Olimps, Rīgas satiksme, tulkošanas pakalpojumu sniedzēji Skrivanek Baltic, Tele 2, atkritumu apsaimniekotāji Veolia vides serviss, Vidzemes slimnīca.
Pirmajā gadā uzņēmumu vērtēšanā iesaistījās eksperti no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas, Pasaules dabas fonda, Ideju partneru fonda, Latvijas kvalitātes asociācijas, Latvijas Universitātes, sabiedrības par atklātību Delna, Lursoft un NASDAQ OMX Riga.
Saites internetā
Žurnāla Ir pielikums Ilgtspējas indekss 2012
Ilgtspējas indekss www.ilgtspejasindekss.lv
DOW JONES INDEXES http://www.sustainability-index.com