Bergmanis: Krievijas armija pie Baltijas valstu robežas apgādāta ar modernāko tehniku

Saeima apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju

Krievijas rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas modernāko un kaujas spējīgāko militāro tehniku, paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums, ceturtdien pirms Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Mūsdienu piemēri parāda, ka pašreizējai drošības situācijai Eiropā un Eiropai tuvu esošajos reģionos nav īstermiņa risinājumu, ir jārīkojas ilgtermiņā. Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto spēku nozīmīgai militārajai klātbūtnei Latvijā. Ja mēs izliktos neredzam un nenovērtējam tos starptautisko tiesību rupjos pārkāpumus, kas 2014.gadā notika un vēl joprojām turpinās Ukrainā, tā būtu tuvredzība un bezatbildība pret savu valsti un savas valsts drošību, skaidroja Bergmanis.

Krievijas militārās aktivitātes rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir krietni pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana, vēsta LETA.

2015.gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas skaita palielinājums Gaisa desanta karaspēka vienībās. Rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas jaunāko, modernāko un kaujas spējīgāko militāro tehniku. 15.armijas aviācijas brigādes bāze Ostrovā, kas atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas, tiek apgādāta ar jaunākās paaudzes helikopteriem.

Paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums. Pagājušajā gadā vien Krievijā notika vairāk nekā 4000 mācību, kas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz NATO militāro mācību skaitu. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm robežas tuvumā. Diemžēl rodas virkne jautājumu par Krievijas plāniem un patiesajām vēlmēm veidot vai tomēr neveidot konstruktīvas attiecības ar Rietumiem, norādīja Bergmanis.

"Nav noslēpums, ka bieži novērojam Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāti Latvijas pierobežā, kam bieži vien nav tikai aizsardzības raksturs. Diemžēl šādi gadījumi tiek fiksēti katru nedēļu. Rodas jautājumi par Krievijas aktivitāšu pamatotību un drošību, jo neviens nav pasargāts no kļūdām un incidentiem," norāda Bergmanis.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Latvija intensīvi strādājot, lai pilnveidotu gaisa novērošanas sistēmas un varētu fiksēt visus zemu lidojošos objektus, kas šķērsojuši Latvijas gaisa telpas robežas. Latvijas ārējās robežas ir arī NATO ārējās robežas, un to nesankcionēta pārkāpšana radīs sekas agresoram.

"Tādēļ NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem jābūt signālam, ka esam vienoti un solidāri ar dalībvalstu izaicinājumiem gan Alianses dienvidos, gan austrumos. Nepārprotami, mūsu galvenais mērķis ir Alianses ilgtermiņa klātbūtne Latvijā. Tieši ilgtermiņa militāri nozīmīga klātbūtne spēj atturēt no provokācijām un militāras agresijas. Un tā nav nedz izaicināšana, nedz austrumu kaimiņa kacināšana, kā to vēlas pasniegt atsevišķi eksperti un komentētāji. Tā ir nepārprotama savas pozīcijas paušana, lai nevienam pat nerastos doma pārkāpt mūsu valsts suverēno robežu," norādīja ministrs.

Bergmanis arī informēja, ka šogad aizsardzībai piešķirti papildus 68,5 miljoni eiro, tādējādi kopumā aizsardzības budžetu palielinot līdz 365 miljoniem eiro. Ministrs cer, ka arī turpmākajos gados stingri sekosim noteiktajiem mērķim sasniegt aizsardzības budžeta apjomu 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā.

Apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju

Saeima ceturtdien apstiprināja arī jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.

Koncepcija ietver trīs valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus - valsts rīcībspēju un gribu, atturēšanas politiku, kā arī valsts aizsardzību kolektīvās aizsardzības ietvaros.

Tajā norādīts, ka valsts militāru aizsardzību nodrošina Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuri miera laikā sniedz atbalstu civilajai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešams palielināt karavīru skaitu, kas galvenokārt vērsts uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu, informē Saeimas Preses centrs.

Dokumentā izcelta arī zemessardzes un jaunsardzes loma, akcentējot to kā primāro instrumentu sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Jaunsardzes mērķis līdz 2018.gadam ir nodrošināt iespēju vairāk nekā deviņiem tūkstošiem jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam piedalīties jaunsardzē. Savukārt līdz 2024.gadam plānots iesaistīt jau 10% skolu jauniešu. Tāpat nepieciešams nodrošināt zemessardzes apmācības, piedāvājot pretendentiem elastīgu un pievilcīgu iesaistes sistēmu.

Raksturojot drošības vides izaicinājumus, koncepcijā teikts, ka Latvija kopā ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem ir saskārusies ar Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi „maigās" un „cietās" varas elementi, īstenojot tā dēvēto hibrīdkaru. Tāpat lielus drošības izaicinājumus rada pieaugošā nestabilitāte Eiropas kaimiņu reģionos, nelegālās migrācijas plūsmas, kā arī citi pārrobežu draudi, īpaši - terorisms. Vienlaikus drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas.

Potenciālo draudu identificēšana, brīdināšana, informācijas apmaiņa un starpinstitūciju sadarbība ir spējas, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu, sacīts koncepcijā, uzsverot, ka valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt pretinieku no nodoma lietot militāro spēku. Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā veicina šo atturēšanu.

Koncepcijā norādīts, ka valsts aizsardzību īsteno saskaņā ar kolektīvo aizsardzību, attīstot nacionālo noturību un militārās spējas pret ārējo draudu, turpinot integrāciju NATO, kā arī izmantojot NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu.

Koncepcija paredz, ka aizsardzības budžets tiks plānots atbilstoši budžeta palielinājumam, 2018.gadā sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Līdz šim spēkā bija 2012.gada maijā Saeimā apstiprinātā aizsardzības koncepcija, kurā uzsvars bija likts uz radikālu paradigmas maiņu, Latvijai no drošības ņēmējas pašai kļūstot par drošības devēju NATO ietvaros.