Krieviņš: Latvijas valsts pārvalde starptautiski vairs nav labais piemērs

Pārvaldes efektivitātes uzlabošana būšot jaunā Valsts kancelejas direktora uzdevums

Jaunais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš ir pārliecināts, ka valsts pārvaldes efektivitāte ir jāuzlabo, un tas būs viens no viņa uzdevumiem jaunajā amatā, vēsta aģentūra LETA. Stājoties amatā, Krieviņš kā vienu no uzdevumiem ir minējis mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes izveidošanu.

Ja agrāk Latvijas valsts pārvalde starptautiski minēta kā labs piemērs, pēdējā laikā nācies dzirdēt, ka tā vairs nefigurē kā paraugs reformām un attīstībai, Krieviņš aģentūrai LETA paudis ekspresintervijā pēc apstiprināšanas amatā. Valsts kancelejā Krieviņam ir ambiciozi plāni - izveidot to par Baltijā spēcīgāko valdības centru, sniedzot atbalstu Ministru kabinetam un Ministru prezidentam.

Valsts pārvaldes efektivitāte ir aktuāls jautājums arī saistībā ar pēdējā laika notikumiem, tostarp Nodarbinātības valsts aģentūras direktores vēlmi pamest amatu, lai gan pēc tam viņa pierunāta palikt, sacīja Krieviņš. "Ir iespējams atrast labu modeli, pie kura ir gan atbildība, gan lielāka elastība, lai sasniegtu izvirzītos mērķus," teica Valsts kancelejas direktors.

Diskutējot par efektīvu valsts pārvaldi, nereti tiek pieminēts atalgojums. Lai gan ik pa laikam izskan, ka ministriem atalgojums būtu jāpalielina, jo tas ir neatbilstīgi zems, Krieviņš ir pretējās domās, proti, 2000 eiro atalgojums ir liela alga salīdzinājumā ar zemākā līmeņa atalgojumu - minimālo algu.

"Kopumā šis jautājums ir jāapskata daudz plašākā kontekstā. Mēs nevaram teikt, ka tagad valsts pārvaldē ministriem, valsts sekretāriem vai visiem strādājošajiem celsim algas," saka Krieviņš, atgādinot, ka ir jāvērtē valsts budžeta iespējas, kā arī Ukrainas krīzes ietekme uz tautsaimniecības nozarēm. Viņaprāt, atalgojuma jautājums būtu jāizskata kontekstā ar visu valsts pārvaldes politiku, un tā ir viena no viņa prioritātēm jaunajā amatā.