Ar kameroperas „Marienglass” pirmatskaņojumu sākas festivāls “Arēna”

Festivāla atklāšanā 16. un 17. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā pirmo reizi Latvijā klausītājiem tiks piedāvāts akustiski un vizuāli unikāls iestudējums - šveiciešu komponista Beata Gizina (Beat Gysin) kameropera „Marienglass", kas sacerēta pēc Franca Kafkas romāna "Pils" ("Der Schloss") motīviem.

Elektroakustiskā kameropera „Marienglass" klausītājiem piedāvās oriģinālu klausīšanās un uztveres pieredzi.

Elektroakustiskās kameroperas atskaņojumā piedalīsies gan komponists Beats Gizins (Beat Gysin), gan kontrtenors Havjērs Hāgens (Javier Hagen) un aktieris Filips Boē (Philipp Boë) no Šveices, kā arī virtuozais latviešu čellists Ēriks Kiršfelds.

„Marienglass" stāsta par uztveri. Vai varam ticēt tam, ko redzam un dzirdam? Vai mums jāuzticas ne tikai acīm un ausīm, bet arī apziņas procesiem, kas notiek mūsu smadzenēs? Kāda patiesībā būtu mūsu katra iekšējā filma, ja to varētu projicēt uz ekrāna? Kas ir realitāte un kas ir iztēles augļi, kas ir ārpusē un kas iekšienē?

Kameroperas uzbūve veidota tā, ka stāsts netiek pārstāstīts, bet tiek izdzīvots K. apjukums. Operā izmantoti 6 romāna fragmenti. Visiem skatītājiem būs austiņas, kas ļaus katram uztvert un sajust šīs emocijas personīgi. Uzveduma laikā vienlaikus skanēs gan ieraksti, gan mūziķu dzīvais izpildījums.

Reālā un ierakstītā skaņa, t.i. ārējā un iekšējā skaņa saplūdīs kopā, akustiski pārklājoties trīsdimensionālā telpā. Īpaši izstrādātas akustiskās sistēmas un skatuves iekārtojums padara to tehniski iespējamu. Kafkas pasaules redzējums, traģiskā iekšējās un ārējās īstenības nošķirtība Kafkas romāna fragmentos ir ideāls literārais pamats šai elektroakustiskajai kompozīcijai.

Uzveduma laikā daļa publikas guļ skatuves vidū, bet pārējie sēž visapkārt. Guļošie nonāk intīmajā, neaizsargātā K. situācijā, savukārt apkārt sēdošie ir kā ciema iedzīvotāji, kas visam seko līdzi. 80 minūšu ilgās operas laikā virs guļošās publikas daļas pakāpeniski nolaižas puscaurspīdīgs jumts (Marienglass), izveidojot gandrīz noslēgtu telpu. Tādējādi publika piedzīvo K. izolāciju no ārpasaules burtiski - telpiski mākslinieciskā veidā.

Marienglass ir īpašs tīra ģipša veids, kas atšķirībā no parasta ģipša ir gandrīz tikpat caurspīdīgs kā stikls. Marienglass senāk tika likts priekšpus gleznām, kur attēlota Marija, jo šis materiāls kliedē sveču gaismu, veidojot gaismas oreolu (nimbu). Nosaukums „Marienglass" ir iestudējuma programmas satvars, bet tas vienlaikus apzīmē arī uztveri un maldus.