Igaunijas ministrs mudina Latviju investēt robežas drošībā

Igaunija trīs četros gados robežas būvē ar Krieviju investēs apmēram 75 miljonus eiro

Igaunija robežas būvniecībā ar Krieviju plāno investēt 75 miljonus eiro, un arī Latvijai jāinvestē robežas drošībā, šādu ieteikumu intervijā LNT raidījumam "LNT Ziņu TOP 10" minēja Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

"Katra investīcija robežas drošībā ir ļoti labs ieguldījums," uzskata ministrs.

Viņš stāstija, ka Igaunija nolēmusi būvēt robežu starp Krieviju un Igauniju, trīs četros gados investējot apmēram 75 miljonus eiro. "Cik es zinu, Latvija ir nolēmusi būvēt un investēt robežas konstrukcijā apmēram 20 miljonus eiro. Tas varbūt ir mans ieteikums Latvijai - ja jūs kaut kur investējat, tad jums ir jāinvestē robežas drošībā," teica Pevkurs.

"Ja mēs skatāmies uz to, ka tiks būvēta Igaunijas-Krievijas robeža, bet Latvija to pašu nedarīs - ir tikai daži kilometri starp Latvijas, Igaunijas, Krievijas robežām, un nebūs grūti no Krievijas ienākt Latvijā un pēc tam Igaunijā," savu pozīciju pamatoja ministrs.

Vaicāts par nozīmīgākajām jomām, kurām uzmanība būtu jāpievērš visām trīs Baltijas valstīm koordinēti, viņš minēja visu, kas saistīts ar Krievijas uzvedību.

"Laba sadarbība, ko varam veikt pretizlūkošanas laukā, skatoties uz to, ko dara Krievija, kā jau minēju, ir robežas būvēšana. Tas ir ļoti svarīgi," norādīja Pevkurs. Krievijas uzvedību viņš uzskata par lielāko draudu, bet otrs ir situācija ar bēgļiem Eiropā.

"Ja mēs paskatāmies uz pēdējām tendencēm Eiropā, tad noteikti mums jābūt ļoti uzmanīgiem, skatoties uz to, kas notiek Polijā, redzam cilvēku kustību uz Baltijas valstīm. Tad noteikti ir jābūt "zvanam", kurš iezvanās, jo citādi šie cilvēki sāks pārvietoties uz Somiju un Zviedriju. Lai izvairītos no tā, nav iespējams, ka mēs somu un zviedru kolēģiem sakām, ka neko nedarīsim. Tā nav opcija," uzskata Pevkurs.

Pēc viņa stāstītā, robežkontrole tiek uzlabota arī tāpēc, lai cīnītos ar kontrabandu. Ministra vērtējumā patlaban muita darbu veic labi. Degvielas kontrabanda vairs neesot liela problēma, jo ir ļoti strikti regulējumi. "Mēs vairs neredzam "Volkswagen Passat" automašīnas uz savām robežām," teica ministrs.

Arī cigarešu un alkohola kontrabanda tiekot vairāk vai mazāk kontrolēta. Cigaretes gan joprojām esot problēma. "Un tas ir vēl viens iemesls robežas būvniecībai, kāpēc mēs ieguldām tik daudz pūļu, lai iegūtu ļoti labu robežkontroli. Dažos gados tā būs gatava, tad mums būs 100% elektroniska robežkontrole, līdz ar to nebūs nekādas iespējas, ka kāds pārnesīs kaut ko pār robežu, mums to nezinot," skaidroja Pevkurs.

Lūgts komentēt Latvijas un Igaunijas dienestu sadarbību "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanā, viņš teica, ka tas nav izņēmuma gadījums šādā sadarbībā. "Es varu jums dot piemēru, kur mēs arestējām cilvēku kontrobandistus Polijā, bet tas viss sākās Narvā, Igaunijā. Bija laba sadrbība ar Baltijas valstīm un Poliju. Arests notika Polijā," atcerējās ministrs.

Viņš uzsvēra, ka laba sadarbība, lai cīnītos ar noziegumiem, ir būtiska. "Jūsu minētajā gadījumā bija speciāla griba no Latvijas puses un mēs palīdzējām Latvijas kolēģiem," piebilda Pevkurs.