Pārdomas par elektrības jaunajiem tarifiem ar vēsturiskām atkāpēm
Man kā kādreizējam Latvijas Tautas frontes aktīvistam par nožēlu jāsaka, ka, esot notikumu virpulī, palaidu garām kādu nozīmīgu notikumu, par kuru tagad uzzinu no ukraiņu video. 1990. gada 16. aprīlī PSRS tautas deputāti pieņēma likumu par izstāšanās kārtību no PSRS. Nav zināms, kā balsoja Latvijas deputāti. Par šo likumu nākas uzzināt no ukraiņu video. Tā nu, skatoties šo atstāstu, uzzinām, ka mūsu Tēvzeme bija to piecu republiku vidū, kura padomjzemei devusi vairāk nekā no tās saņēmusi. Arī enerģētikas kompleksā bija atrunas par labu Latvijai.
Nezinu, kam bija izdevīgi noslēpt šo faktu, bet pēc 33 gadiem patiesība nākusi gaismā. Lai uzzinātu precīzi, jāmeklē pilna dokumentu pakete. Pirmskara Latvijā tika nopietni domāts par nākamību. Izstrādāta elektrifikācijas programma ar piecām hidroelektrostacijām. Ar visas tautas atbalstu (vairāk nekā 2 tūkstoši atbalsta biedrības) uzbūvēja Ķeguma HES. Tika izstrādāts likums par varas ļaunprātīgas izmantošanu.
2000. gadā tauta nobalsoja, ka Latvenergo ir visas tautas īpašums. Saeima to apstiprināja. Ja Ķeguma HES gadījumā daudziem bija uzņēmuma akcijas, tad šodien mums kā īpašniekiem nav neviena dokumenta.
Sašķeļot mātes uzņēmumu, tika radīti divi jaunveidojumi (Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls), neprasot mūsu piekrišanu. Koncernu pārvalda Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas. Ministriju vēlme no Latvenergo, ST un AST ir papildināt valsts kasi. Likumdevējs izdevis likumu un izveidojis institūciju – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Jāsaka – ar plašu pienākumu loku (9 funkcijas) un plašām pilnvarām. Pati pirmā – aizstāvēt lietotāju intereses. No šīs funkcijas SPRK gaiņājas visiem spēkiem, teikdama, ka tā jāveic valdībai, pabalstot sociālās grupas, kuras nespēj samaksāt elektrības rēķinus. Cik absurdi – īpašniekam jāprasa pabalsts! Naudiņa tiek dzenāta turp un atpakaļ. Un ne maza nauda. Tie ir miljoni.
The post Pārdomas par elektrības jaunajiem tarifiem ar vēsturiskām atkāpēm appeared first on IR.lv.
Man kā kādreizējam Latvijas Tautas frontes aktīvistam par nožēlu jāsaka, ka, esot notikumu virpulī, palaidu garām kādu nozīmīgu notikumu, par kuru tagad uzzinu no ukraiņu video. 1990. gada 16. aprīlī PSRS tautas deputāti pieņēma likumu par izstāšanās kārtību no PSRS. Nav zināms, kā balsoja Latvijas deputāti. Par šo likumu nākas uzzināt no ukraiņu video. Tā nu, skatoties šo atstāstu, uzzinām, ka mūsu Tēvzeme bija to piecu republiku vidū, kura padomjzemei devusi vairāk nekā no tās saņēmusi. Arī enerģētikas kompleksā bija atrunas par labu Latvijai.
Nezinu, kam bija izdevīgi noslēpt šo faktu, bet pēc 33 gadiem patiesība nākusi gaismā. Lai uzzinātu precīzi, jāmeklē pilna dokumentu pakete. Pirmskara Latvijā tika nopietni domāts par nākamību. Izstrādāta elektrifikācijas programma ar piecām hidroelektrostacijām. Ar visas tautas atbalstu (vairāk nekā 2 tūkstoši atbalsta biedrības) uzbūvēja Ķeguma HES. Tika izstrādāts likums par varas ļaunprātīgas izmantošanu.
2000. gadā tauta nobalsoja, ka Latvenergo ir visas tautas īpašums. Saeima to apstiprināja. Ja Ķeguma HES gadījumā daudziem bija uzņēmuma akcijas, tad šodien mums kā īpašniekiem nav neviena dokumenta.
Sašķeļot mātes uzņēmumu, tika radīti divi jaunveidojumi (Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls), neprasot mūsu piekrišanu. Koncernu pārvalda Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas. Ministriju vēlme no Latvenergo, ST un AST ir papildināt valsts kasi. Likumdevējs izdevis likumu un izveidojis institūciju – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Jāsaka – ar plašu pienākumu loku (9 funkcijas) un plašām pilnvarām. Pati pirmā – aizstāvēt lietotāju intereses. No šīs funkcijas SPRK gaiņājas visiem spēkiem, teikdama, ka tā jāveic valdībai, pabalstot sociālās grupas, kuras nespēj samaksāt elektrības rēķinus. Cik absurdi – īpašniekam jāprasa pabalsts! Naudiņa tiek dzenāta turp un atpakaļ. Un ne maza nauda. Tie ir miljoni.
Par nākamo regulatora funkciju – veicināt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja attīstību. Tas ir vienkārši. Noteikt tādu tarifu, lai pakalpojuma sniedzējam nav jāknapinās. Sadzīvē teiktu – maizes rieciens ar biezu sviesta kārtu. Te nu Regulators izmanto visas metodes, lai attaisnotu savu dāsnumu. Viens no tiem, ka pakalpojumu sniedzējs var iesūdzēt tiesā, ka piešķīrums ir bijis pārāk niecīgs, tas nespēj nodrošināt uzņēmuma rentablu darbu.
Vēl par diviem paradoksiem. Pirmais, manuprāt, visaplamākais ir, ka SPRK pats nosaka tarifa aprēķināšanas metodiku. Atgādināšu – pagājušajā gada ziemā Regulators bija gatavs apstiprināt ST tarifus ar 183 milj. eiro pieaugumu. Taču, kad premjerminitrs ar savu vīzu lika pārskatīt pieaugumu, 22. maijā tas saruka līdz 65 milj. eiro. Lai tarifs būtu ticamāks (līdz absolūtai ticamībai tāls ceļš ejams), vismaz metodoloģija būtu jāapstiprina Saeimas klimata un enerģētikas apakškomisijai. Tad šāda spēlēšanās ar skaitļiem diezvai notiktu. Pavasarī apstiprinot, neviens no SPRK nepainteresējās, cik ST pieteikumā strāvas iepirkuma cena līgumā no Latvenergo atbilst tirgus situācijai. Te nu laiks atgādināt tarifu aizstāvjiem, kuri skandēja, ka šie ir taisnīgākie un korektākie. Vai cienījamie aizstāvji to nezināja? Varbūt visa pamatā bija ieinteresētība?
Šogad katru mēnesi mēs vidēji esam pārmaksājuši 20 līdz 50 eiro par MW/h. Otrs absurds – SPRK uzturēšanas izdevumi, arī lielās algas, tiek segti no tiem pašiem apstiprinātajiem tarifiem.
Varētu no visas šīs netaisnīgās birokrātijas atteikties. Pietiktu paņemt pirmskara Latvijas piemēru, kad Saeima atļāva veikaliem 12% piecenojumu. Visi, kuri pārkāpa šo lielumu, zaudēja atļauju tirgoties. Pasarg’ Dievs! Ko teiks Eiropa par šādu priekšlikumu? Ko darīs mūsu SPRK 120 ierēdņi, ST un AST padomes un valdes locekļi ar ļoti lielajām algām, kuras bezmaz divas reizes pārsniedz valsts prezidenta ienākumus!?
Kad 19.augusta LTV raidījumā Panorāma parādīja slaidus, kuri vēstīja, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā par pieslēgumu jāmaksā krietni mazāk nekā mums, eksperts Gatis Ābele steidza paziņot, ka Latvija gājusi tarifa struktūras reformu ceļu un ka arī kaimiņiem drīzumā būšot jādara tas pats. Jā, patiešām mierinājums un jaunums!
Ekspertam steidza pievienoties klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars teikdams, ka tarifos lielāks uzsvars tiek likts uz lielākajiem patērētājiem, kas ir energoefektīvi, nevis uz mājsaimniecību daļu. Ministrs savu runu beidza strikti – šie tarifi ir uz palikšanu. Jautājums – cik tālu mājsaimniecībām efektivizēties, ja minimums ir 16 A? Tautieši nečīkstiet, esiet pacietīgi! Tarifi būs un paliks ar visām tām nejēdzībām, par ko vēstīju augstāk, neskatoties uz Valsts prezidenta aizrādījumiem un SPRK solījumiem tos pārskatīt decembrī. Paliks tik ilgi, kamēr atbildīgos posteņos nebūs cilvēki, kuriem, Nikolo Makiavelli vārdiem runājot, devīze: “Ne privātas intereses paceļ valsti, bet kopīgs labums”, būs prioritāte.
Autors ir bijušais pašvaldības darbinieks, kustības Par pašpietiekamu elektroenerģiju pārstāvis
The post Pārdomas par elektrības jaunajiem tarifiem ar vēsturiskām atkāpēm appeared first on IR.lv.