Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem?
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem – jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
DRN nosaka lielāku atbildību tekstila importētājiem, jo tiek veikta stingrāka uzskaite ievestajam un realizētajam tekstilam. Tādējādi tiks samazināts arī nereģistrētais tekstila apjoms, un būs iespējams skaidrāk paradīt to, kādi ir reālie ievestie tekstila apjomi Latvijā. Ilgtermiņā izmaiņas motivēs ražotājus un importētājus piedāvāt tekstilizstrādājumus, kas ražoti no ilgtspējīgāka materiāla, bet iedzīvotājus − ieviest videi draudzīgus paradumus un izvēlēties augstākas kvalitātes apģērbu.
ES dalībvalstīm tekstila dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam
ES apkopotā informācija liecina, ka tekstilizstrādājumiem ir ceturtā lielākā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī jau pašlaik tiek izstrādāti noteikumi, kas nākotnē paredzēs, ka ES ievestajiem tekstila produktiem būs jābūt izturīgākiem, atkārtoti izmantojamiem, labojamiem un viegli kopjamiem. Tas ir būtiski, lai nākotnē tekstilu varētu veiksmīgāk atgriezt atpakaļ apritē. Būtībā – jo kvalitatīvāks tekstils, jo vieglāk to ir atgriezt apritē un pārstrādāt, tā samazinot tekstilizstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi.
Dabas resursu nodoklis – kā tas strādā?
DRN ir Eiropas līmenī ieviests instruments vides aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai un ekonomiskai dabas resursu izmantošanai. DRN paredz, ka preces ražotājam ir jāuzņemas atbildība par savas preces pilnu dzīves ciklu – sākot no ražošanas līdz gala apsaimniekošanai, ieskaitot utilizēšanu.
The post Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem? appeared first on IR.lv.
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem – jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
DRN nosaka lielāku atbildību tekstila importētājiem, jo tiek veikta stingrāka uzskaite ievestajam un realizētajam tekstilam. Tādējādi tiks samazināts arī nereģistrētais tekstila apjoms, un būs iespējams skaidrāk paradīt to, kādi ir reālie ievestie tekstila apjomi Latvijā. Ilgtermiņā izmaiņas motivēs ražotājus un importētājus piedāvāt tekstilizstrādājumus, kas ražoti no ilgtspējīgāka materiāla, bet iedzīvotājus − ieviest videi draudzīgus paradumus un izvēlēties augstākas kvalitātes apģērbu.
ES dalībvalstīm tekstila dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam
ES apkopotā informācija liecina, ka tekstilizstrādājumiem ir ceturtā lielākā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī jau pašlaik tiek izstrādāti noteikumi, kas nākotnē paredzēs, ka ES ievestajiem tekstila produktiem būs jābūt izturīgākiem, atkārtoti izmantojamiem, labojamiem un viegli kopjamiem. Tas ir būtiski, lai nākotnē tekstilu varētu veiksmīgāk atgriezt atpakaļ apritē. Būtībā – jo kvalitatīvāks tekstils, jo vieglāk to ir atgriezt apritē un pārstrādāt, tā samazinot tekstilizstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi.
Dabas resursu nodoklis – kā tas strādā?
DRN ir Eiropas līmenī ieviests instruments vides aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai un ekonomiskai dabas resursu izmantošanai. DRN paredz, ka preces ražotājam ir jāuzņemas atbildība par savas preces pilnu dzīves ciklu – sākot no ražošanas līdz gala apsaimniekošanai, ieskaitot utilizēšanu.
Tekstilizstrādājumu importētājiem vai ražotājiem, kas savu produkciju realizē Latvijā, turpmāk tiks attiecināts dabas resursu nodoklis. Šādiem uzņēmumiem ir divi iespējamie varianti − maksāt nodokli atbilstoši valsts noteiktai likmei vai arī saņemt nodokļa atbrīvojumu no ražotāja atbildības sistēmas (RAS), kas uzņēmuma vietā pārņem saistības un nodrošina radīto atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu. Sadarbība ar RAS ir krietni izdevīgāka, salīdzinot ar valsts noteikto likmi un tas ir tikai loģiski, jo tādējādi nozares uzņēmumi tiek motivēti izvēlēties risinājumu, kas veicina tekstila atkritumu savākšanu, pārstrādi un samazina kaitējumu videi.
Būtiski uzsvērt arī to, ka uzņēmumam var iestāties atbildība par dabas resursu nodokļa neizpildi. Dabas resursu nodokļa likums paredz, ka prasību neizpildes gadījumā no uzņēmuma var tikt piedzīta soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm.
Kādiem tekstilizstrādājumiem attiecinās DRN?
Gaidāmais nodoklis tiks attiecināms uz Latvijā importētiem un pārdotiem tekstilizstrādājumiem, kā arī tekstilizstrādājumiem, kas tiek ražoti un pārdoti Latvijā. Tas ietvers − drēbes, apavus, somas, siksnas, cepures un cita veida aksesuārus, kas sastāv no tekstila. Tāpat nodoklis tiks piemērots mājas tekstilam – segām un plediem, gultas, virtuves, tualetes veļai (dvieļiem un mazajiem dvieļiem), aizkariem un žalūzijām. Vēl vairākas preču grupas tiek precizētas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), līdz ar to, sagaidāms, ka tvērums visticamāk tiks papildināts.
Kā rīkoties, lai sagatavotos gaidāmajām izmaiņām?
Ņemot vērā, ka DRN šajā nozarē ir jaunums, tas uzņēmumiem var radīt neizpratni un papildu administratīvo slogu, bet lai veiksmīgi sagatavotos dabas resursu nodokļa iestāšanas brīdim, mēs iesakām jau laicīgi izdarīt mājasdarbus un neatlikt visu uz pēdējo brīdi. To rāda arī mūsu pieredze, konsultējot daudzus tekstilizstrādājumu importētājus un ražotājus. Jau tagad iesakām veikt precīzu tekstilizstrādājumu uzskaiti, apzināt kopējos tekstilizstrādājumu apjomus, noteikt galvenās tekstilizstrādājumu kategorijas un izdalīt Latvijas tirgū novietoto un eksportēto apjomu.
Lēmums ieviest DRN tekstilizstrādājumiem ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas tekstila ražošanas un patēriņa virzienā. Šis nodoklis var palīdzēt samazināt tekstila atkritumu apjomu un veicināt to otrreizējo apriti, kā arī pārstrādi, lai radītu jaunus materiālus. Tomēr, lai panāktu vēlamos rezultātus, ir svarīgi, lai gan importētāji un ražotāji, gan iedzīvotāji aizvien vairāk ievērotu ilgtspējīgus paradumus.
Autors ir AJ Power Recycling valdes loceklis
The post Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem? appeared first on IR.lv.