Kas slēpjas aiz “Sukhoi” lidmašīnām?

Kāpēc teju puse no visām aviosabiedrībām, kas iepirkušas "Sukhoi Superjet 100", ir bankrotējušas?

Līdz ar vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piesaistīšanu "airBaltic" aktualizējies arī jautājums par krievu ražotāja "Sukhoi" pasažieru lidmašīnu iegādi. Investors sola ieguldīt 52 miljonus eiro ar nosacījumu, ka valsts "airBaltic" izsniegs 80 miljonus eiro lielu aizdevumu, un apgalvo, ka neiejauksies lēmumu pieņemšanā par konkrētu lidmašīnu iegādi. Tiesa gan, mediji jau ziņojuši par nopludinātu nacionālās aviokompānijas ziņojumu, kas vēsta - lidsabiedrība meklē divus "Sukhoi" inženierus. Valdība ir izteikusi atbalstu valsts aizdevumam un "Prudentia" piemeklētajam investoram, taču nākamajā dienā pēc akcepta Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Pēdējais vārds valsts aizdevumam šonedēļ jāsaka Saeimai.

"Ir" pētīja, kas īsti ir avioražotājs "Sukhoi", vai tā ražotās "Superjet 100" lidmašīnas patiesi ir "bezcerīgas", kā to apgalvo krievu laikraksts "Pravda", kāpēc teju puse no visām lidsabiedrībām, kas mēģinājušas "Superjet 100" lidmašīnas, ir bankrotējušas, un kāpēc 2012. gadā Indonēzijā avarēja "Sukhoi Superjet" lidmašīna, izdzēšot 45 cilvēku dzīvības. 

Kas ražo "Sukhoi" lidmašīnas?

"Sukhoi" ir Krievijas avio industrijas ražotājs, kas gandrīz pilnībā, pieder Krievijas valstij un starptautiski atpazīstams ar militārās tehnikas ražošanu. Dažādi šīs kompānijas ražotie SU iznīcinātāji lido ne vien Krievijas gaisa telpā, bet arī tādās valstīs kā Ziemeļkoreja, Ķīna, Irāka, Vjetnama, Malaizija un sastopamas arī Eiropas Savienībā - Vācijā, Ungārijā, Slovākijā u.c.

Aviācijas industrija Padomju Savienībā tika uzskatīta par labi attīstītu, taču pēc dzelzs priekškara sabrukšanas Rietumvalstu konkurentiem izdevās krievu ražotājus atstāt ēnā. Kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2000.gadā sāka sava amata pirmo termiņu, runā viņš uzsvēra, ka tieši aviācijas industrijas uzplaukums ir viens no viņa mērķiem.

Šajā pašā gadā inženieri izstrādāja pirmās paraugskices, un 2008.gada maijā tika prezentēts "Sukhoi Superjet 100", pirmais pasažieru aviolaineris, kas ražots Krievijā, nevis Padomju Savienībā.

Jaunajiem pasažieru laineriem nenācās viegli iekarot atzinību no starptautiskajām aviolīnijām. Jo īpaši to apgrūtināja dažādas tehniskās problēmas, ar kurām nepārtraukti saskārās lidmašīnas - Krievijas aviolīnijas "Aeroflot" piegādātai lidmašīnai pilota kabīnē pa spraugu ieplūda gaiss, tika atklātas arī nepilnības gaisa kondicionieru sistēmā, lidmašīnas šasijās un spārnos. Lai gan Krievijas uzņēmums apgalvoja, ka nepilnības ir novērstas, starptautiskās aviolīnijas pārliecināt nebija viegli un īsti neizdodas līdz pat šim brīdim.

Uzņēmuma gada pārskats par 2014.gadu rāda, ka tam gada laikā izdevies piegādāt deviņus pasažieru aviolainerus uz ārzemēm, bet 30 - pašmāju tirgum. Ar iznīcinātājiem veicas labāk - uz ārzemēm pārdoti 88, bet Krievijā - 22. Salīdzinājumam, Francijas aviobūves uzņēmums "Airbus" ik gadu piegādā aptuveni 300 pasažieru aviolainerus.

Situāciju vēl vairāk sarežģīja Krievijas telekanāla "NTV" 2010.gada reportāža par to, ka 70 "Sukhoi" inženieri ir ieguvuši viltotus sertifikātus, kas nepieciešami darbam ar pasažieru lidmašīnu izgatavošanu. Medijs noskaidroja, ka tas izdevies, kukuļojot kādu no Maskavas tehniskajām universitātēm. "Sukhoi" toreiz notikušo nenoliedza, bet telekanālam skaidroja, ka šie inženieri, nav tieši saistīti ar lidaparātu montāžu.

Kuras aviolīnijas vēl izmanto "Sukhoi Superjet 100" pasažieru lidmašīnas?

Līdz šim "Sukhoi Superjet 100" pasažieru lidmašīnas iepirkušas deviņas aviokompānijas. Četras no tām patlaban ir bankrotējušas.

"Sukhoi" pasažieru lidmašīnas iepirkušas piecas Krievijas aviokompānijas - "Aeroflot", "Yakutia", "Centre - South", "Gazpromavia" un "Moskovia". Pēdējā ir bankrotējusi.

Savukārt ārzemju kompānijas, kas savulaik iegādājušās "Sukhoi Superjet" pasažieru lidmašīnas, ir Meksikas "Interjet", Armēnijas "Armavia", Indonēzijas "Sky Aviation" un Laosas "Lao Central". Visas, izņemot Meksikas kompāniju, ir bankrotējušas.

Līgumu par 15 lidmašīnu iegādi noslēgusi arī Īrijas reģionālā aviokompānija "CityJet", taču lidmašīnas tiks piegādātas 2016. - 2017.gada laikā.

Vai "Sukhoi" bija vainojams pie šo aviokompāniju bankrota?

Armēnijas aviokompānijas "Armavia" īpašnieks Mihails Bagdasarovs 2013.gadā paziņoja, ka tieši "Sukhoi" ir vainojams pie tās bankrota.

2011.gadā Armēnijas lidsabiedrība parakstīja līgumu par piecu "Sukhoi Superjet 100" lidmašīnu piegādi. Šā paša gada aprīlī tika piegādāta pirmā lidmašīna, un drīzumā tika solītas arī pārējās. Taču jau jūlijā aviokompānija paziņoja, ka nevēlas iegādāties atlikušās četras lidmašīnas un atgriež "Sukhoi" rūpnīcai arī pirmo piegādāto, pieprasot atdot atpakaļ par to samaksāto naudu. "Sukhoi" lidmašīnu vietā kompānija sāka pārrunas ar pieredzējušo kanādiešu aviouzņēmumu "Boeing" un franču "Airbus".

"Sukhoi" šai prasībai 2013.gadā piekāpās, un Krievijas medijam "RIA Novosti" skaidroja, ka piecām Armēnijai paredzētajām lidmašīnām atradīs citu pircēju. Vai šīs piecas lidmašīnas ir tās pašas, kuras patlaban tiek piedāvātas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic", diemžēl nav skaidrs.

"Armavia" nonāca lielās finanšu grūtībās, kuras tās īpašnieks pamatoja ar ekonomisko krīzi un kļūdaino lēmumu iegādāties "Sukhoi Superjet 100" lidmašīnas. Piegādātais laineris esot nepārtraukti bojājies, tāpēc vairāk laika pavadījis stāvot uz zemes, nevis lidojot. Tehnisko problēmu dēļ reisus nācās atcelt, un tas radīja neplānotus zaudējumus. Pēc neveiksmīga mēģinājuma kompāniju pārdot 2013.gada beigās "Armavia" bankrotēja.

Pārējās trīs bankrotējušās aviokompānijas publiski nav vainojušas "Sukhoi" savās neveiksmēs, taču zināms, ka Indonēzijas lidsabiedrība "Sky Aviation" bankrotējusi pēc tam, kad, veicot iepazīšanās lidojumu, klintī ietriecās "Sukhoi" lidmašīna, nogalinot 45 cilvēkus. Nelaime notika 2012.gadā, bet līgumu par trīs lidmašīnu iegādi lidsabiedrība bija jau iepriekš parakstījusi.

Vai Krievijas lidsabiedrība "Aeroflot" , vislielākā "Sukhoi Superjet" flotes turētāja, ir apmierināta ar lidmašīnām?

2013.gadā Krievijas laikraksts "Kommersant" publicēja nopludinātu "Aeroflot" ziņojumu, kuru viņiem bija slepeni izdevies iegūt no anonīma avota. Ziņojums bija šokējošs. Desmit "Sukhoi Superjet" lidmašīnas, kuras bija kompānijas flotes sastāvā, jeb 8% no visām viņu lidmašīnām bija radījušas 40% no visām tehniskajām problēmām, ar kurām tā iepriekšējā gadā bija saskārusies. Problēmas bija saistītas ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, elektroniku kontrolpanelī un šasijām. Krievijas testa pilots Anatolijs Kņiškovs, toreiz laikrakstam "Kommersant" sacīja: "Es neticu "Superjet" lidmašīnām, es neticu komandai, kas tās ir gatavojusi."

Nekas daudz nebija mainījies arī 2013.gadā, kad "Aeroflot" iepirka nākošās desmit "Sukhoi" lidmašīnas. Krievijas Gaisa transporta aģentūra izsniedza lidošanas licenci tikai sešām no desmit, jo četrām atklāja tās pašas sen zināmās problēmas - ar šasiju un spārniem.

"Sukhoi" toreiz Krievijas medijiem skaidroja, ka "Aeroflot" saņemot vērā ņemamu atlaidi. 25 miljonu ASV dolāru vietā viņi maksājot tikai 16,6 miljonus dolāru. Visas tehniskās problēmas avioražotājs solījās novērst "uz sava rēķina".

Par spīti visām tehniskajām problēmām "Aeroflot" turpina iepirkt "Sukhoi Superjet" lidmašīnas. Medijam "RIA Novosti" viņi atklāja, ka līdz 2017.gadam flotē būs jau 50 "Sukhoi Superjet". Jāatzīmē, ka "Aeroflot" kontrolpakete jeb 51% akciju pieder Krievijas valstij.

Vai būsim pirmie Eiropā, kas iepērk "Sukhoi"?

Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" nebūt nav pirmā Eiropā, kas sākusi sarunas par "Sukhoi" lidmašīnu iegādi. Pērnā gada oktobrī Beļģijas lidsabiedrība "VLM" parakstīja nodoma vēstuli, kurā apliecināja, ka ir gatava iegādāties divas "Sukhoi Superjet'' lidmašīnas, kas būtu paredzētas vietējiem lidojumiem. Šā gada aprīlī Krievijas kompānijai abi lidaparāti bija jāpiegādā, taču tas nav noticis vēl joprojām.

Lai gan 2012.gadā "Sukhoi Superjet 100" ieguva Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) licenci, tādējādi iegūstot atļauju tikt izmantotām Eiropas Savienības valstu lidsabiedrību flotēs, pēc beļģu lūguma "Sukhoi" ir veikuši uzlabojumus lidmašīnās, un šīs izmaiņas ir vēlreiz jālicencē. Pagaidām akceptu no EASA ražotājs nav saņēmis, taču pauž cerības, ka tas varētu izdoties līdz gada beigām.

Vēl pirms beļģiem, 2009.gadā, sarunās ar "Sukhoi" bija iesaistījusies arī Ungārijas aviokompānija "Melav", kas par vienu miljardu dolāru grasījās pirkt 30 "Sukhoi Superjet" lidmašīnas. Tolaik ungāru kompāniju vadīja Martins Gauss, pašreizējais "airBaltic" izpilddirektors. Darījumu 2011.gadā apstādināja Ungārijas valdība, kas bija ar mieru lidsabiedrībā ieguldīt 125 miljonus ASV dolāru, ja uzņēmums atteiksies no "Sukhoi Superjet" iepirkšanas.

2011.gadā vienu "Sukhoi Superjet" iepirka Šveices uzņēmums "Comlux", taču tas bija paredzēts privātām, ne pasažieru pārvadāšanas vajadzībām.

Šoruden līgumu ar "Sukhoi" parakstījusi arī Īrijas reģionālā aviokompānija "CityJet", kas grasās iepirkt 15 "Sukhoi Superjet 100" lidmašīnas. Tās tikšot piegādātas aviosabiedrībai pakāpeniski līdz 2017.gadam.

Kāpēc "Sukhoi Superjet 100" avarēja Indonēzijā 2012.gadā?

2012.gada 9.maijā "Sukhoi" Indonēzijā demonstrēja savas jaunās "Superjet 100" lidmašīnas, lai piesaistītu jaunus pircējus. Uz lidojumu ar lidmašīnu tika aicināti mediju pārstāvji un ietekmīgi cilvēki, kam varētu interesēt lidmašīnu iegāde. Pilota kabīnē toreiz sēdēja pieredzējušais krievu pilots Aleksandrs Jabloņcevs. Bija paredzēti divi lidojumi - pirmais no rīta, bet otrs nedaudz vēlāk.

Pirmais lidojums norisinājās bez problēmām, taču otrais noslēdzās Mount Salak vulkāna klintī, izdzēšot visu 45 cilvēku dzīvības, kas tobrīd atradās lidmašīnā.

Pieredzējušais pilots lidojuma laikā dispečeriem lūdza atļauju slikto laikapstākļu un miglas dēļ nolaisties vairāk nekā kilometru zemāk. Dispečerus šāds lūgums izbrīnījis, jo parasti šādās situācijās piloti paceļas virs mākoņiem, taču, paļaujoties uz lidotāja kompetenci, atļauja tika dota. Dažas minūtes vēlāk lidmašīna ietriecās klintī.

Šo katastrofu toreiz izpētīja "Time" žurnālisti, kuri noskaidroja, ka lidmašīnā valdījusi brīva atmosfēra. Viesiem bija atļauts doties uz pilotu kabīni, fotografēties, joku bildes ievietot sociālajos tīklos. Viņi sprieda, ka šim lidojumam bija ne vien biznesa, bet arī politiska nozīme - bija jāatjauno Krievijas inženieru reputācija. Žurnālisti pieļauj, ka, demonstrējot lidmašīnas iespējas, tika nodrošināta ietekmīgo pasažieru vēlme no augšas aplūkot kara bāzi, kas atradās turpat netālu. Lai prieku netraucētu avārijas signāli, kuriem bija jāskan visā lidmašīnā, visticamāk, tika atslēgti sensori, kas signalizē par zemes tuvumu.

Vai "Sukhoi Superjet 100" ir sliktākas nekā līdzīgas citu zīmolu lidmašīnas?

Laikraksts "Pravda", rakstot par "Sukhoj Superjet" lidmašīnām, 2012.gadā izmantoja apzīmējumu "pilnīgi bezcerīgas". Bankrotējusī Armēnijas aviokompānija "Armavia" norādīja, ka bojājusies kondicionēšanas sistēma, šasijas un lidmašīnas spārnu mehānisms. Nopludinātais "Aeroflot" ziņojums liecina, ka problēmas bijušas arī ar elektronikas kontrolpaneli, un "Sukhoi Superjet 100" lidmašīnas, kas sastāda 8% no visas lidmašīnu flotes, 2012.gadā sagādājušas 40% tehnisko problēmu.

""Superjet" lidmašīnas joprojām ir ekspluatācijas sākuma stadijā. Tās ir jaunas lidmašīnas," Irir.lv skaidro RTU Aeronautikas institūta direktors Aleksandrs Urbahs. Atšķirībā no konkurentiem, kas pasažieru aviolainerus ražo jau desmitiem gadu, "Sukhoi" ir veicis tikai pirmos mēģinājumus. "Defekti rodas ekspluatācijas laikā. Nav zināms, kādi defekti vēl būs, kāda ir atsevišķu elementu izturība," skaidro profesors, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ lidmašīnu ir vēl par agru vērtēt - no esošajiem problēmu ziņojumiem vēl nav iespējams izveidot defektu statistiku.

Urbahs vērš uzmanību, ka "Sukhoi" 2012.gadās ir izdevies iegūt EASA licenci, un tas nav viegli paveicams. Lai saņemtu atļauju, lidmašīna tiek stundām ilgi pārbaudīta testa stendos. Tiek pētīts, vai visa tehnika darbojas, kā nepieciešams, vai paceļoties un nolaižoties nerodas bojājumi. Iegūtā EASA licence ir jāvērtē kā kvalitātes zīme, saka Urbahs.

Bez tam profesors arī aicina pievērst uzmanību, ka lielākā daļa no lidmašīnas detaļām ir iepirkta ārzemēs, nevis ražota Krievijā. "Sukhoi" pasažieru laineriem tiek izmantoti franču "Bombardier" dzinēji, citas detaļas tiek iepirktas arī no franču "Thales" un "PowerJet", kā arī amerikāņu "B/E". Ārzemēs ražoto detaļu skaits "Sukhoi" lidmašīnām 2013.gadā sasniedzis pat 74%, taču 2014.gadā noslīdējis uz 50,83%. Profesors to skaidro ar rietumvalstu sankcijām Krievijai Ukrainas karadarbības dēļ.

"Sukhoi Superjet 100" pievilcība slēpjas cenā, atklāj Urbahs. To Krievija iegūst, pateicoties zemākām darbaspēka izmaksām un apzinātai tirgus iekarošanas politikai.

"The New York Times" izpētījuši, ka "Sukhoi" pasažieru laineris sver par aptuveni divām tonnām vairāk nekā līdzvērtīgi konkurenti, tāpēc tam ir būtiski lielāks degvielas patēriņš. Profesors Urbahs gan skaidro, ka to nevar tik vienkārši salīdzināt, jo "Sukhoi" izmanto jaudīgāku dzinēju nekā, piemēram, "Bombardier" līdzīga izmēra lidmašīna, tāpēc degvielas patēriņš ir lielāks, bet arī ātrums, ko lidmašīna spēj attīstīt, ir lielāks nekā franču konkurentam.

Vai profesors ieteiktu "airBaltic" izvēlēties tieši "Sukhoi Superjet 100" lidmašīnas, ja tiku vaicāts pēc viņa padoma? Aviācijas institūta direktors ir izvairīgs - lēmumus nevar balstīt uz virspusēju lidmašīnas modeļu aplūkošanu, jāveic pamatīga izpēte par visām iespējām.

2014.gada maijā publicēta "Sukhoi" tehniskā atskaite rāda, cik stundu mēnesī lidojušas "Superjet 100" lidmašīnas dažādās aviokompānijās. "Armavia" - 122 stundas mēnesī, "Aeroflot" - 113 stundas mēnesī, "Yakutia" - 120 stundas mēnesī. Medijs "AviatioDoctor" lēš, ka šāda tipa lidmašīnām būtu jālido vismaz līdz 250 stundām mēnesī, citādi tās nav efektīvas. Lielo dīkstāvi medijs skaidro ar lidmašīnas tehniskajām problēmām.

Kas ir Ralfs Dīters Montāgs - Girmess?

Vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu - Girmesu atrada "airBaltic" finanšu konsultants "Prudentia". Toreiz Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) sacīja: „Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šo investoru nebūtu vēlams izvēlēties. Tie ir dažādi riski, tai skaitā drošības riski." Taču pēc vairāku stundu ilgās valdības sēdes, kurā investors tika oficiāli apstiprināts, Matīss savu retoriku mīkstināja: „Nu, pirmkārt, tāpēc mēs arī četrarpus stundas diskutējām. (..) Bažas joprojām paliek, bet neatkarīgi no tā šajās diskusijās, kuru saturu es nevaru atklāt, tika konstatēts, ka piedāvātais investors atbilst Aviācijas likuma prasībām."

Kā raksta portāls "lsm.lv", Krievijas žurnālam „Medveģ" 2010.gadā Montāgs - Girmess atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, bet, redzot, ka aukstais karš ir beidzies, nolēmis pievērsties biznesam. 1994.gadā viņš ieradies Krievijā, kur kļuva par Krievijas privatizācijas centra vadītāja vietnieku. Šī organizācija tika izveidota par rietumvalstu naudu, lai atbalstītu privatizācijas procesu Krievijā.

Vēlāk Montāgs-Girmess pievērsies finanšu sektoram, bijis saistīts arī ar oligarhu Viktoru Vekselbergu. Taču viņa interesantākais bizness esot saistīts ar Krievijas civilo lidmašīnu tirgošanu ārvalstīs - pirms tam atrodot naudu, par ko tās saražot. Lidmašīnas iegādājušās Venecuēlā, Irānā, Kubā un Zimbabvē.

Intervijā Montāgs - Girmess atklājis, ka kārtojot darījumu ar Kubas aviosabiedrību "Cubana", kura apmērs bijis viens miljards ASV dolāru, viņš ticies ar Fidelu Kastro.