Darbi būs uzreiz redzami
Uldis Augulis par to, kāpēc atkal var izgāzties vilcienu iepirkums un citiem darbiem satiksmes ministra amatā
Baltā zelta auskarus ar rozā akmeņiem, kas līdzās citām diplomātu dāvanām Labklājības ministrijas seifā gulst kopš ministres Ilzes Viņķeles laikiem, Uldis Augulis atstās mantojumā nākamajam labklājības ministram Jānim Reiram. Neko neizpirkšot un no šīs ministrijas sev līdzi neņemšot, ja nu vienīgi līdzšinējo biroja vadītāju Lieni Užuli, kas turpinās darbu Auguļa komandā Satiksmes ministrijā. Viņš šajā amatā atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma, taču lemjamie jautājumi lielā mērā tie paši - ieskaitot jauno vilcienu iepirkumu, kas atkal draud izgāzties.
Premjera kandidāts Māris Kučinskis Satiksmes ministriju nodēvējis par visnoslēpumaināko ministriju. Kā jums kā bijušajam un nākošajam ministram šķiet, kas ir tie noslēpumi, kas partijam liek tā cīnīties par šīs ministrijas vadību?
Es pat nezinu, vai ir noslēpumi pašā ministrijā. Drīzāk, ja runājam par saimniecisko darbību, par kapitālsabiedrībām, vienīgais noslēpums varētu būt kādi komercnoslēpumi. Citu noslēpumu, manuprāt, tur nav. Arī pirms tam esot šajā ministrijā, tādus īstus noslēpumus neredzēju. Protams, ir stratatēšiskā infrastruktūra, kas ir svarīga, ja runājam par drošību.
Kāpēc negribējāt turpināt vadīt Labklājības ministriju, bet mainījāt atbildījas jomu?
Tā vienkārši sakot, Satiksmes ministrija ir saimnieciska, tur vairāk saimniecisks darbs. Labklājības ministrija - it kā padari daudz, bet darba apjoms nav redzams. Satiksmes ministrijā, ja strādā saimnieciski un panāk kaut kāda veida attīstību, tad šie darbi ir uzreiz redzami. Un man kā bijušajam pagastvecim, ja tā var teikt, man ir diezgan tuvi visi saimnieciskie darbi, kas ir tiešām jāizdara.
Kas ir tās lietas, ko jūs gribētu izdarīt Satiksmes ministrijā?
Ir viena lieta kopumā - Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas attīstība. Bet, ja runājam atsevišķi par satiksmes nozari, pirmkārt, tie ir ceļi, kas neuzlabojas pa gadiem, bet tieši pasliktinās, neskatoties uz to, ka mums ir pietiekoši lielas summas no Eiropas kohēzijas fonda, kuru diemžēl mēs visā teritorijā nevaram ieguldīt, varam ieguldīt tikai lielajos maģistrālajos autoceļos. Protams, ir palīdzība no Eiropas reģionālās attīstības fonda, bet šobrīd svarīgi ir virzīties un stabilu, prognozējamu finansējuma modeli ceļiem, jo mēs nezinām, kas būs pēc 2020.gada, kas būs ar jauno [ES budžeta] plānošanas periodu, cik liels mums būs kohēzijas portfelis. Svarīgākais uzdevums šinī brīdī ir tiešām ceļi un ceļu ilgtermiņa finansēšanas modeļa izstrāde.
Ko tas nozīmē?
Iespējams, līdzīgi kā bija savulaik - Ceļu fonds, kuru likvidēja. Atceros to laiku vēl kā pagasta vadītājs, kad tika izveidots Ceļu fonds. Mēs tad pašvaldības, skaidri zinot, kādas ir prognozes, varējām plānot ilgtermiņā - tajā laikā trīs, piecus gadus uz priekšu, ko, kādā veidā varēsim ieguldīt infrastruktūrā. Protams, nevarēs visu uzreiz nekad, bet saplānojot pa gadiem, teiksim desmit gadu griezumā, to var izdarīt.
Vai jūs rosināsit atjaunot Ceļu fondu?
Vai tiešā veidā Ceļu fondu vai kaut ko savādāku, bet galvenais uzsvars ir stabilu, prognozējamu ilgtermiņa finansējuma modeli.
ZZS sadarbības partnera "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs nesen izteicies, ka vajadzētu likvidēt monopolu valsts autoceļu uzturēšanā, kāds ir jūsu viedoklis?
Iespējams, tas ir izvērtējams jautājums. Tas nav tikai šodien pacelies - tad, kad biju Satiksmes ministrijā pirmo reizi [2011. gadā], bija jautājums, vai ir nepieciešama kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ceļu periodisko ikdienas uzturēšanu vai tas ir ārpakalpojums. Līdzīgi Rīgā - tā šobrīd nav viņu pakļautības kapitālsabiedrība, bet ir līgumattiecības vai deleģētas funkcijas. Tādas ir visām pašvadībām Latvijā. Piemēram, Igaunijā visu ceļu uzturēšana, apsaimniekošana ir privātās rokās. Bet tas ir jāizvērtē, jāizdomā, jāizanalizē no socialekenomiskā aspekta - vai to var darīt un kādas būs sekas.
Vai ir vēl kādi darbi, kas ir skaidri iezīmējušies, ko jūs gribētu paveikt?
Jā, nākošais ir pārvadājumi. Savā laikā es arī uzsāku, man bija uzdevums savietot loģiskā savietojamībā vilcienus ar autobusiem, lai nebūtu situācija, piemēram, ka pienāk vilciens, bet autobuss ir 20 minūtes pirms tam aizgājis, vai otrādi. Tāpat bija ideja - kamēr nav uzbūvēts "Rail Baltica", kur ir savienojums ar Igauniju, Lietuvu, ka mēs varētu arī ar Igaunijas kompāniju braukt uz paritātes principa - vismaz līdz Rīgai, nevis tikai aizbraukt līdz robežai.
Plus vēl pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Redzam, ka mums samazinās lauku skolu, skolēnu skaits. Ir sava laikā nopirkti skolu autobusi - ir jāsalāgo arī kopējā satiksmē šie skolēnu autobusi, lai mēs netērētu lieki resursus, braukājot ar lielu autobusu pakaļ diviem cilvēkiem. Tās visas sistēmas ir salāgojamas, tas ir nākošais uzdevums. Savā laikā mēs diezgan daudz paveicām, pārvadātājiem izlīdzinājām pašizmaksas, jo tās bija ar ļoti lielām atšķirībībām, daža laba kompānija brauca ar jauniem autobusiem un ļoti lielām pašizmaksām, kas valstij bija jādotē, bet pilnīgi aplam. Bet līdz galam tur vēl viss nav izdarīts.
Vai dotācijas autobusu pārvadājumos ir atbalstāmas un turpināsies?
Droši vien, ka visur Latvijā mēs nespēsim nodrošināt, lai visi biznesi atmaksātos - zinot cilvēku izkliedētību pa lauku rajoniem, protams, būs šie pārvadājumi dotējami.
Kā jūs vērtējat situāciju "airBaltic"?
Cik redzu publiskajā telpā un mani informēja arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, līgums [ar jauno privāto akcionāru] ir parakstīts. Bet tas nenozīmē, ka mums ir pienācis laimes brīdis un tur nekas vairs nav vajadzīgs. Šis ir tikai brīdis, kad esam izlīdzinājuši un kompānija nav ar negatīvu pašu kapitālu. Nākamais uzdevums ir strādāt pie stratēģiskā investora piesaistes - vai nu tā ir liela avikompānija, kura ir ieinteresēta ienākt tirgū, vai lidmašīnas ražotājs - "Bombardier". Tas būtu ideāli, ja ražotājs nāktu ar savām lidmašīnām, nodrošinot gan vienotu servisu, gan pašu floti.
Līdz šim īsti nav sekmējies ar investora piesaisti.
Stratēģisko investoru bija diezgan sarežģīti šajā brīdī piesaistīt, lai ieinteresētu kompāniju ienākt ar zināmu kapitālu, plus nodzēst negatīvo pašu kapitālu.
Jūsuprāt, šobrīd interese no investoriem varētu būt lielāka?
Domāju, ka noteikti jā.
Kāds tad varētu būt šis piedāvājums?
To es nepateikšu šobrīd, lai vispirms pabeidzas šis [Girmesa] darījums.
Kā vērtējat, vai Martinam Gausam vajadzētu turpināt vadīt uzņēmumu?
Cik man ir zināms, šobrīd notiek vai tūlīt notiks kompānijas vadības, tajā skaitā padomes un valdes visas darbības, lai izvērtētu, kā kompānija ir strādājusi, kāds ir bijis vadības darbs un pēc šī izvērtējuma varam lemt - turpina darbu vai neturpina darbu. Es vadīšos tikai un vienīgi pēc izvērtējuma.
Kā jums šķiet, kā uzņēmums līdz šim vadīts?
Ja kompānija bija ar vairāk nekā simts miljonu negatīvu pašu kapitālu, tad katrā ziņā šobrīd tie ieguldījumi, kas bija nepieciešami, vairs nav tik lieli kā 2012., 2013.gadā un kompānija ir attīstījusies, ir arī vairāki lidojumi uzsākti, noslēgti līgumi par flotes maiņu.
Vai varat apsolīt, ka tie bija pēdējie valsts ieguldījumi uzņēmumā?
Es netaisos patlaban apsolīt. Ja skatāmies aviācijas biznesu, tas no ļoti daudz kā ir atkarīgs. Tagad ir ideāla situācija, zemas naftas cenas, bet situācija pie strauja cenu kāpuma degvielai var diezgan strauji mainīties. Mēs neesam pasargāti - atceraties to pašu situāciju ar vulkānu izvirdumiem un, nedod Dievs, kāda lidmašīnas krišana (pieklauvē pie galda) vai vēl kaut kas traģisks, kas uztaisa uzreiz citu ainu. Aviācijas bizness ir ļoti sarežģīts.
Kam valsts samaksāja deviņus miljonus par "airBatic" obligācijām?
Es jautāju, lai man sagatavo precīzu informāciju. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs apgalvo, ka nav nevienam nekas samaksāts. Bet katrā ziņā tas, kas attiecas uz šiem mierizlīgumiem - esmu paprasījis visu informāciju, lai tiešām par to varu pārliecināties. Katrā ziņā es šajos jautājumos iedziļināšos.
Tomēr gribu noprecizēt - jums valsts sekretārs ir sacījis, ka nekādi deviņi miljoni nav maksāti?
Nav šobrīd kaut kam kaut kas maksāts, jā.
Varbūt tiks maksāts, varbūt darījums līdz galam nav noslēdzies?
Nē, kā apgalvoja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, netikšot nekas maksāts.
Tad mierizlīgums nav stājies spēkā?
Tas, visdrīzāk, šobrīd jājautā Satiksmes ministrijas valsts sekretāram, es to nevarēšu atbildēt.
Informācija, ko mēs saņēmām, tajā skaitā no valsts sekretāra, vedināja domāt, ka darījums ir noslēdzies pagājušā gada nogalē un nodokļu maksātāju nauda ir aizgājusi, vienlaikus Satiksmes ministrija informēja, ka šis darījums ir noslepenots. Vai jums kā ministram šķiet pieņemami, ka sabiedībai nav tiesību uzzināt, kam un par ko ir samaksāti konkrēti miljoni?
Es domāju, ka tam nevajadzētu būt slepenam, ja tas tiešām tā ir noticis. Katrā ziņā es to pārbaudīšu un izvērtēšu, vai tas ir tā bijis, vai kāds kaut ko ne līdz galam izstāsta, vai tas nav bijis. Tieši tāpēc tas arī bija viens no maniem jautājumiem [valsts sekretāram]. (Pēc intervijas "Ir" lūdza komentāru SM un tā apliecināja, ka darījums ir stājies spēkā, akcijās konvertētās "airBaltic" obligācijas tagad pieder valstij, bet sīkāku informāciju atteicās sniegt, jo tā ir klasificēta - red.)
"Pasažieru vilcienam" ilgstoši nav sekmējušies jauno vilcienu iepirkumi, vai šobrīd izsludinātais konkurss noslēgsies ar vilcienu piegādi?
Neesmu iedziļinājies visos šajos iepirkumos, bet otrajā kārtā, kas šobrīd vēl nav uzsākta, man izskatās, ka varētu arī šis iepirkums neizdoties.
Kāpēc?
Pirmkārt, "Pasažieru vilcienam" nav tāda finansējuma šobrīd, lai viņi to nodrošinātu. Otrkārt, īsti nav skaidrs, kā sagatavota šī otrā kārta. Pieci [pretendenti] ir izskanējuši un tagad ir jāizvērtē tālākās darbības, bet es vismaz šobrīd tās neesmu redzējis.
Jums būtu visas iespējas veikt tālākās darbības.
Es veikšu, to arī uzdošu pēc 11.februāra, ja valdība tiks apstiprināta.
No jums saprotu, ka šis konkurss jāslēdz un jātaisa jauns?
Manuprāt, vai nu "Pasažieru vilciens" dibināts zem nepareizām zvaigznēm vai kaut kas īsti nav bijis, jo nu jau gadi septiņi vismaz, ja ne astoņi, ka mēs nevaram veikt jaunu vilcienu nopirkšanu. Kaut kas nav riktīgi.
Kas nav riktīgi šajā konkursā, kāpēc to nevarētu turpināt?
Iespējams, var turpināt, bet vai beigsies ar rezultātu - tas ir jautājums.
Jums noteikti ir kāda informācija, kas liecina, ka varētu nebeigties ar rezultātu - tāpēc jautāju.
Vilcienu apjoma, pasažieru vietu skaita ziņā šis ir tieši tāds pats, kā jau tika pabeigts konkurss, pēc manas aiziešanas [no SM] tika trīs reizes skatīts valdībā, pēc tam noslēgts līgums. Un tur bija iespējams izmantot Eiropas Savienības naudu. Man ir šaubas, vai šobrīd "Pasažieru vilcienam" ir tādas finansiālas iespējas, ka viņi būs spējīgi tādā apjomā šos vicienus arī nopirkt. Iespējams, ka ir vajadzīgs pavisam kaut kas cits - iespējams, jāpērk vilcieni pa vienam sastāvam, pa gadiem. Ja pēkšņi ir kas krasi mainījies, uzlabojusies pasažieru plūsma, lielāks apjoms un viņi ir spējīgi to nodrošināt, [tad tas ir iespējams], bet cik es zinu, tā nav un man rada šaubas, kā viņi šo darījumu var nofinansēt bez ES finansējuma.
Kāds būtu jūsu piedāvājums, ko darīt - šo konkursu slēgt, sākt jaunu vai citas iespējas?
Izvērtēšu, cik viņi tālu ir tikuši. Protams, pēc valdības apstiprināšanas es visiem šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību pievērsīšu, iešu cauri, analizēšu, kas, kā ir un ko tur var izdarīt.
Kā jums liekas, kāpēc mums nesekmējas vilcienu iepirkumā - nerunājot varbūt par zvaigznēm, bet kādi ir racionāli apsvērumiem, kāpēc tā ir noticis?
Iespējams, no kaut kādām kompānijām kaut kam bijis kaut kāds lobijs. Esam dzirdējuši - vai nu pa Rīgu cilvēki runā vai putniņi čivina, bet nu man nav tādu pierādījumu, tāpēc to nevaru apgalvot, bet aizdomas tādas ir.
Bet jūsu vadības laikā jau šis iepirkums saknē tika veidots.
Nevis saknē, bet mēs viņu pārņēmām tādu, kas jau gadus bija gājis un nebija veicies uz priekšu. Nebija pat saskaņots nolikums, liels darbs tika ieguldīts, lai vispār varētu izsludināt konkursu. Konkursam pieteicās viens pretendents - vai tas bija apzināti vai neapzināti no citu pretendentu puses, to man grūti pateikt, neesmu veicis izmeklēšanu. Un tad jau, kad es nebiju [vairs ministra amatā], tika skatīts vairākas reizes valdībā, noslēgts līgums, pēc tam lauzts, tika pārdalīts Eiropas finansējums citiem projektiem un faktiski ne tās iespējas izveidot darbavietas un kādu daļu [pasutījuma] kontraktēt šeit uz vietas, ne arī pašu vilcienu mums nav šodien.
Tad kur radās problēma?
Pēc tam, kad tika noslēgts līgums, līdz galam neizvērtējot visu. Nezinu, ko valdība darīja trīs sedēs. Vai nu atkal bija kaut kas cits, kapēc mums neveicas.
Pabeidzot par jaunajiem vilcieniem, vai jūsu vadības laikā nekādi šādi necaurskatāmi iepirkumi atteicībā uz šo lielo projektu nenotiks, nekādi lobiji nebūs iespējami?
Es tā īsti neredzu, kur arī pirms tam būtu bijušas iespējas kādam kaut ko darīt, vismaz es nezinu. Un runāt ar kompāniju, piemēram CAF, kam 2011.gadā, manuprāt, bija apgrozījums gandrīz tikpat liels, cik Latvijas valsts budžets. Nu, diez vai kāds no kompānijas (CAF) šeit ar kādu vispār ielaistos un runātu.
Ar jums neviens nebija runājis?
Ar mani neviens nebija runājis. Vienīgi Spānijas tā laika vēstniece interesējās, kā iet ar šo vilcienu iepirkumu. Vienīgais cilvēks.
Kaut ko apsolījāt?
Nē, neko neapsolīju.
Vasarā "Latvijas dzelzceļa" šefs Uģis Magonis tika aizturēts ar pusmiljonu eiro skaidrā naudā aizdomās par kukuļņemšanu. Šobrīd turpinās lietas izmeklēšana, taču līdz šim pieejamā informācija vedina domāt par kukuļņemšanu darījumos par lokomotīvju iegādi, kas izvēlētas it kā konkursā. Kāds ir jūsu viedoklis, cik labi patlaban darbojas uzņēmuma iepirkumu sistēma, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas stingrākai uzraudzībai?
Pirmkārt, nevis pats dzelzceļš, bet meitas uzņēmums veica šo iepirkumu. Ceru, ka LDz kā koncerns ir arī pārdomājis visu šo un izvērtējis, vai tiešām ir bijis kaut kas necaurspīdīgs un ja ir, kādi soļi ir veikti, lai to novērstu. Jo man arī tas bija pietiekoši liels pārsteigums, es nekad nevarēju iedomāties kaut ko tamlīdzīgu.
Jūsuprāt, būtu nepieciešams pārskatīt to kārtību, kāda ir vispār Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajās iestādēs?
Droši vien, ka ir jābūt tam četru, sešu acu principam, lai tomēr pārraudzītu un mums nebūtu tādas lietas iespējamas, kāda bijusi saistībā ar šo iepirkumu.
Vai jūs to nodrošināsiet?
Tas droši vien būs jānodrošina koncernam, koncerna vadībai un akcionāru pārstāvim tas viss būs jāuzrauga.
Iepriekšējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja Magoņa jubileju Rundāles pilī, kur starp viesiem bija ASV sankciju sarakstā iekļautais "Krievijas dzelzceļa" prezidents Jakuņins.
Mani diemžēl neaicināja.
Vai jūs apmeklētu pasākumu, ja jūs aicinātu un ja zinātu, ja tur piedalās šādi melnā sarakstā iekļauti cilvēki?
Droši vien, ka es izvērtētu - piedalīties vai nē.
Bet jūs sacījāt, ka «diemžēl» neaicināja.
Es katrā ziņā izvērtētu.
Kurš būs nākamais "Latvijas dzelzceļa" vadītājs?
Cik man zināms, ir seši pretendenti patlaban atlasīti, nākamnedēļ ir komisijas sēde, kur viņi vērtē. Ko komisija liks priekšā, droši vien arī akcionāru pārstāvis apstiprinās.
Kurš būtu labākais?
Nav viedoklis šobrīd, komisija būs izvērtējusi.
Pērn Valsts kontrole konstatēja, ka SM pakļautībā esošais uzņēmums "Pasažieru vilciens" dzīvo pāri saviem līdzekļiem un, iespējams, nesaimnieciski izmantojis 41,6 miljonus eiro. Kāds ir jūsu viedoklis, cik labi ir pārvaldīts šis uzņēmums un vai tas tā turpinās saimniekot arī turpmāk?
Kā jau teicu, tas ir viens no uzdevumiem tiešām izvērtēt ne tikai "Pasažieru vilcienu", bet visus uzņēmumus, kā ir strādāts līdz šim, vai ir strādājuši atbilstoši biznesa plāniem un stratēģijām, kāda ir finanšu sistuācija, kādas ir atskaites, kā uzņēmumu vadība spēj paskaidrot šo vai to, tajā skaitā jūsu minētos 41,6 miljonus - vai efektīvāk varēja izmantot. Ja paskatāmies uz "Pasažieru vilcienu" kopumā, tad renovētās lokomotīves vēl joprojām nav, vilcienu - nav, Valsts kontroles ziņojums ir, ka efektīvāk varēja izmantot, acīmredzot, kaut kas kompānijā īsti kārtībā nav.
Esat jau noskatījis kādus citus vadītājus?
Nē, tagad ir cita situācija un cita kārtība, kādā veidā mēs izvēlamies un ieceļam vadītājus.
Un ar ko tā būs citādāka par līdzšinējo praksi?
Jau patlaban likumdošana ir mazliet pamainījusies - ir izvērtēšana un viss pārējais, bet katrā ziņā, cik es paskatos uz Satiksmes ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām, tad tās rotācijas, ko veicām manā laikā, šie cilvēki lielā daļā arī tagad strādā. Acīmredzot mani pēcteči ir atzinuši, ka viņi ir pietiekami labi darbinieki.
Raugoties, kā vadīta SM un tās pakļautībā esošās iestādes līdz šim, redzam, ka tur ik pa laikam dažādus amatus dažādās vietās atraduši arī ar "Vienotību" saistīti cilvēki. Jums šāda prakse šķiet pieņemama, ka vienai [pārraugošajai] partijai tā kļūst par ko līdzīgu barotnei dažādās kapitālsabiedrībās?
Nu, es domāju, ka tā nav... Nezinu, es tā neteikšu droši vien. Es vērtēju pēc tā, ko cilvēki var profesionāli izdarīt, un man vienalga, kāda ir politiskā piederība.
Iepriekš vadot Labklājības un Satiksmes ministrijas, dažādus darbus tajās vai to pakļautībā esošajās iestādēs atrada arī jūsu māsas Līga un Ilze, Ilzes vīrs Vitālijs Zoriks.
Ilze nekad nav atradusi, pirmkārt.
Māsīca Renāte Zīverte.
Vienīgais cilvēks, ko ieceļ ministrs. Tāpēc, ka tajā laikā - 2009.gadā neviens nezināja, uz cik ilgu laiku [būs] valdība un biroja vadītāja, kura ir mācījusies Amerikā, kurai ir labas valodas zināšanas, gan angļu, gan franču, ir cilvēks, kuram es varu uzticēties. Pirmo reizi esot par ministru, protams, izvēle man bija uz to cilvēku, uz kuru varu paļauties.
Bet vai jums tā šķiet laba prakse un tomēr arī ministrijas pārraudzības iestādēs?
Jā, es esmu pēc tiem sižetiem, kas tajā laikā bija, lūdzis, lai mani radinieki cenšas nepiedalīties konkursos vai neieņemt kādas darbavietas tanī nozarē... Lai izvairītos no problēmām gan viņi, gan es.
Līdz ar to mēs varētu secināt, ka uz SM vai tās pakļautības iestādēm viņi nepāries?
Satiksmes ministrijā vienīgais cilvēks, kas man pārnāca līdzi, bija biroja vadītāja, kas man šeit ir Labklājības ministrijā.
Tagad ir daudz neskaidrību par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas bija iecerēts kā lielākais no visiem ES fondu projektiem šajā periodā. Kāds ir jūsu viedoklis, vai šis projekts ir nepieciešams un kādā apmērā īstenojams?
Šis jautājums ir jāskata mazliet plašāk - vai tas ir vajadzīgs vai nav. Mums ir jāapskata, kāds būs pielietojums, ieguldot pietiekoši lielus līdzekļus. Ja skatāmies, ka mums "Pasažieru vilcienam" ar jaunu vilcienu iepirkumu neveicas, tad kas mums notiks ilgtermiņā, kad būs jauni vilcieni vai kursēs esošie vilcieni, cik maksā un kā mēs nopirksim elektrolokomotīves, kas vilks arī kravu vagonus. Šobrīd neesmu redzējis, ka tas viss ir salikts tādā kompleksā redzējumā. Elektrifikācija ir laba lieta, naudas ieguldījums infrastruktūrā ir laba lieta, bet šim infrastruktūras ieguldījumam ir arī jāstrādā, jāspēj atpelnīt arī ieguldījumus uz efektivitāti. Ja tas nav, tad ir diezgan sarežģīti ieguldīt naudu infrastruktūrā, kura pēc tam nestrādā tām vajadzībām, kas ir paredzēts.
Grūti saprast, kā varētu nebūt vajadzīgi 400 miljoni ES fondu līdzekļu.
Es nesaku par naudu, es saku par efektivitāti - vai mēs sasniegsim to mērķi pie tāda naudas ieguldījuma.
Cik ilgu laiku jums prasīs sagatavot šo komplekso redzējumu?
Nezinu, nevaru pateikt. Nu, droši vien, būs uzdevumi, tajā skaitā dzelzceļam, "Pasažieru vilcienam" arī sagatavot šādu redzējumu.
Tas varētu prasīt laiku, bet šis ES fondu apguves periods ir jau sācies.
Jā, un mēs atkal kārtējo reizi esam iesākuši plānošanas periodu ar divu gadu nobīdi.
Un ir termiņi, kas ir nokavēti un parādās risks, ka mēs to...
(Pārtrauc) Jā, bet vai mums nauda ir jāiztērē vai mums nauda ir jēdzīgi jāiegulda?
Iespējams, ka beigās mēs to pazaudēsim.
Nu, līdz tam mēs nenonāksim. Tas nevar būt mūžīgi, bet ir jābūt pārliecībai. Ir atšķirība, vai mēs gribam naudu vienkārši iztērēt - tad jā, to var darīt, bet varbūt to var darīt daudz efektīvāk.
Kā?
Būs piedāvājums, redzēsim. Jebkurā gadījumā tas [ES fondu finansējums] jāatstāj dzelzceļa infrastuktūrā - gan ātruma palielināšana, gan signalizācijas, gan viss parējais, kam arī tāpat nauda ir vajadzīga.
Kāds ir jūsu viedoklis par "Rail Baltica" projektu?
Nu, iesākts ir, jāturpina tālāka realizācija.
Kam būtu jāpārvalda šī projekta finansējums, visi iepirkumi - nacionālajām valdībām, attiecīgi ministrijām vai "Rail Baltica" kopuzņēmumam?
Neesmu pārdomājis šo jautājumu, bet es visdrīzāk pieļauju, ka tai kompānijai. Jo priekš kam tad tika izveidota kompānija?
Kad iepriekšējo reizi bijāt satiksmes ministrs, sacījāt, ka jums lielāka prioritāte par "Rail Baltic" ir ātrgaitas vilciens no Rīgas uz Maskavu.
Es tā nekad neesmu teicis.
LNT raidījumā "900 sekundes".
Tieši tādā tekstā?
Tad tas ir maldīgs priekšstats, tā nav bijusi jūsu prioritāte?
Nē, nu, ja mēs skatāmies, kāds ir mūsu kravu virziens - 90% kravas mums ir no Austrumiem. Ziemeļu - Dienvidu kravu apjoms mums ir ļoti maziņš. Protams, es nerunāju par pasažieru plūsmām. "Rail Baltica" sākotnējais pētījums pieļāva vispār veikt ieguldījums, ja ir ES finansējums vismaz 64%. Tobrīd nebija pilnīgas skaidrības, vai būs šis apjoms, kāds ir apsolīts šobrīd - 80-90%, protams, tad ir pavisam cita situācija. Šobrīd ir pavisam cita situācija atiecībās ar Krieviju. Tas bija 2011.gads - prezidenta Zatlera vizīte, kurā šis iespējamais projekts tika arī aprunāts tikai un vienīgi tapēc, lai mēs varētu palielināt šeit savu kravu apjomu. Tas bija galvenais mērķis.
Tas nozīmē, ka patlaban tā nav jūsu prioritāte?
Es neesmu ticies ar Krievijas pusi, ne ar vienu. Es pat nezinu, kādas ir viņu ieceres attiecībā uz esošo dzelzceļa posmu uzlabojumu, jo atceros, ka mūsu pusē bija daudz labāks jau esošais dzelzceļš nekā Krievijas pusē - tur bija daudz sastrēgumu un diemžēl ātrumus nevarēja dabūt, lai varētu nodrošināt kravu apjomu.
Vai tas vispār šobrīd būtu mums nepieciešams?
Kravas mums ir svarīgas gan dzelzceļam, gan ostām. Ja kādas kravas aiziet no ierastā ceļa, diemžēl pieredze rāda, ka tās neatgriežas. Tas mums dod lielus mīnusus ekonomikā. Jebkuras kravas, kas šeit nāk cauri - vai tā ir Ķīna, Kazahstāna, Krievija vai jebkura cita valsts - mums ir ļoti svarīgas. Tāpēc jaunajā valdības deklarācijā ir viens no uzdevumiem piedāvāt mūsu tranzīta koridora redzējumu vienotā paketē, tajā skaitā dzelzceļa tarifi, iespējams, kadas nodokļu atlaides speciālajās ekonomiskajās zonās - tāds piedāvājumu portfelis, lai tiešām mēs tās kravas dabūtu, jo apjoms mums ir ļoti svarīgs, esam tranzītvalsts ar ģeogrāfiski labu novietojumu.
Un mēs redzam, ka Baltkrievija un Lietuva ir krietni priekšā tajā pašā elektrifikācijā, un, ja mēs to nedarām, mēs kaut kad būsim zaudētāji.
Tur jau tā lieta, ka tagad ar dīzeļlokomotīvēm mēs nevaram paņemt lielos sastāvus, nav mums jaunas elektrolokomotīves, tāpēc man gribas to elektrifikācijas projektu papētīt, vai tiešām visu ir izdarījuši līdz galam - lokomotīves, pasažieru vilcieni, elektrifikācija, kā tas savietojas ar kaimiņvalstu tīkliem un kāda tam ir efektivitāte.
Bet tad to ātrgaitas vilcienu uz Maskavu - vajag vai nevajag?
Es domāju, ka tas ir aizgājis stāsts.
Kā vērtējat Rīgas brīvostas pārvaldes un tās vadītāja Leonīda Loginova darbu, ņemot vērā Valsts kontroles konstatēto naudas izsaimniekošanu, Konkurences padomes uzliktos sodus un sākto kriminālprocesu pret Loginovu un viņa vietnieku?
Drošības iestādes, tiesnešus un prokurorus nemācīšu, kas un kā jādara - profesionāļi to vislabāk zina. Bet tas, kas ir bijis un būs no SM puses - tā ir pārraudzība ostā, pārstāvis, kas tad arī par visiem šiem jautājumiem mani informēs.
Jā, bet kāpēc šāds cilvēks turpina vadīt brīvostu? Viņš ir neaizstājams?
Satiksmes ministrijas pārstāvis ir tikai viens no visiem pārstāvjiem.
Bet kāds ir jūsu viedoklis?
Nesmu tādā veidā skatījies un vērtējis.
Kāpēc ne?
Esmu bijis citā nozarē - diemžēl Labklājības ministrijas pārstāvja tur [ostā] nav.
Pirms tam bijāt satiksmes ministrs.
Tad nebija krimināllieta.
Tad Loginovs strādāja labi?
To lai vērtē ostas valde.
Pēc "Krājbankas" kraha SM pārraudzītais LVRTC bankā pazaudēja 25 miljonus latu, kāpēc neviens par to nav atbildējis un tie paši cilvēki turpina vadīt uzņēmumu?
Jautājums, vai tie cilvēki bija vainīgi vai kāds cits bija vainīgs pie "Krājbankas" kraha.
Kas bija vainīgs?
Mēs jau visi zinām apmēram publiskajā telpā, kas tiek vainoti un kas tagad ir apsūdzēto statusā.
Valdībā jums droši vien būs jālemj par turpmāko rīcību jautājumā, ko iesākt ar "Lattelecom" un LMT. Kāds ir jūsu viedoklis?
Padomē ir finanšu ministrs kā pārstāvis, satiksmes ministrs un ekonomikas ministrs. Ja atceraties, bija situācija, kad es izgāju ārā no šīs komisijas, jo man likās, ka tiešām tanī brīdī tas tiek virzīts uz privatizaciju. Pateicu, ka tādā komisijā nestrādāšu, jo neuzskatīju, ka ir nepieciešams "Lattelecom" vai LMT daļas privatizēt. Kāda ir šī brīža situācija - vērtēsim. Ir piedāvājums no "Soneras", bet kas tajā ir, es nezinu.
Vai jūs kā satiksmes ministrs atbalstīsit sankciju turpināšanu pret Krieviju par iebrukumu Austrumukrainā un par Krimas aneksiju?
To nelemj satiksmes ministrs.
Kāds ir jūsu viedoklis?
Nu, es teikšu tā - kā minēju jau iepriekš, mums ir svarīgi, lai mēs nepazaudētu tās tranzītkravas, kas caur mums nāk, jo - ja krava aiziet, tad krava vairs neatgriežas.
Tad jūs neatbalstītu?
Nevis neatbalstītu sankcijas, es gribētu teikt tā, lai tās neiegrožo vai nenobeidz mums ekonomiku. Ne tikai ir transporta nozare, ir pārtikas ražotāji, zivju ražotāji, kam droši vien šis tirgus ir svarīgs. Ja mums kravas kādā brīdī pagriežas no citas puses, nu, tad protams tas ir maz.
Kad jūs plānojat pirmo vizīti uz Maskavu?
Neplānoju šobrīd neko.