Debates: Vai veselības aprūpē esam tālāk par Bismarka laiku?

Šodien noslēdzam debates Ir.lv par jautājumu, vai Latvijā nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu

Valsts obligātajai veselības apdrošināšanai alternatīvu nav, jo nav cita veida, kā savākt trūkstošo naudu - 200 miljonus eiro veselības budžetam, uzskata Saeimas deputāts un Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V). Noliedzot veselības apdrošināšanas nepieciešamību, ir skaidri jāpasaka, kur un kādā veidā mēs šo naudu veselības aizsardzībai dabūsim, viņš norāda oponentei Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidentei Sarmītei Veidei.

Veide uzskata, ka tagad ar obligāto veselības apdrošināšanu katrs Latvijā saprot kaut ko citu, „tāpēc par to ir jāturpina debatēt, lai noskaidrotu, ko tieši mēs vēlamies sasniegt un ar kādiem līdzekļiem tas ir patiesi iespējams Latvijas situācijā".

Viņa norāda, ka nesaprot, kā Ražuks iedomājies iegūt veselības apdrošināšanai nepieciešamos 200 miljonus. „Kurš no nodokļiem tiks iezīmēts - sociālais vai iedzīvotāju ienākuma, lai novirzītu daļu no tā obligātajai veselības apdrošināšanai?" vaicā ģimenes ārste, kas jau ilgi ir aktīva apdrošināšanas idejas pretiniece.

Ražuks viņai skaidri atbild: „Naudas avoti ir divi: nodokļu pārdale (vēlamais) un jauns obligātās veselības apdrošināšanas maksājums (ja ministriem neizdosies vienoties)". Apdrošināšana, pēc viņa teiktā, nepieciešama: „pirmkārt - lai katru gadu nebūtu jāplēšas ar citām ministrijām par naudu; otrkārt - tādu naudu no pamatbudžeta vienā, pat vairākos gados dabūt nav reāli, jo katra gada visas tautsaimniecības pieaugums ir 200 miljoni eiro, bet šogad sadalāmais starp nozaru ministrijām 2017. gadam - 50 miljoni eiro".

Ražuks atgādina vēsturi - „kopš Bismarka reformas Prūsijā XIX gadsimta beigās veselības apdrošināšana kā veselības aprūpes finansēšanas sastāvdaļa attīstījusies vairākumā Eiropas valstu - saskaitīju vismaz 16. Mums vistuvākie piemēri - Igaunija un Lietuva, kur obligātā valsts veselības apdrošināšana veiksmīgi darbojušās kopš 1996. gada. ASV piemērs mums neder, jo tur šī situācija ar valsts finansējumu medicīnai ir vēl daudz sliktāka nekā Latvijā".

Deputāts atgādina, ka veselības obligātā apdrošināšana pastāvēja arī Latvijas Republikā pirms Otrā pasaules kara, aptverot gandrīz pusmiljonu strādājošo un viņu ģimenes locekļu pēc uzņēmumu principa. „Vai mēs esam īpaša valsts, kurai neder Igaunijas un Lietuvas 20 gadu garā pieredze?" vaicā Ražuks.

Ģimenes ārste Veide ir nesamierināma - „arī vienotā e-veselības sistēma nav gatavota pat plānotajām funkcijām", „turklāt nav pierādīts, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu veicina nodokļu maksāšanu. Ir kopumā jāpārskata nodokļu politika valstī".

Kā domājat jūs? Vairāk lasiet un komentējiet Ir.lv sadaļā „Debates" šeit.