Cik lietderīgi ir maksas pakalpojumi NMP dienestā?

Par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem privātajiem publisko pasākumu organizētājiem

Pēdējo trīs nedēļu laikā atkal ir savirmojušas kaislības ap NMP dienestu. Tagad problemātiskā zona ir maksas pakalpojumi, ko NMP dienests kā valsts iestāde nodrošina.

Pirms sākt iztirzāt NMP dienesta maksas pakalpojumu būtību, ieskatījos Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr. 1480 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums" (avots www.likumi.lv), kuros ir skaidri un gaiši aprakstīti NMP dienesta (turpmāk- NMPD) uzdevumi, funkcijas, tiesības un struktūra.

Vispirms jau jāsāk ar NMPD pārvaldes formu - tas ir tiešā veselības ministra pakļautībā esoša valsts iestāde, kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. NMPD mājas lapā (www.nmpd.gov.lv) pirmā frāze, ko var izlasīt it NMPD misija "Glābt un saglabāt cilvēku dzīvības". Visnotaļ cēli, daudzsološi un arī patiesi. Lai varētu īstenot iepriekš minēto NMPD misiju, Ministru kabinets ir izdevis noteikumus NR. 1480, kurā ir skaidri un gaiši definētas funkcijas, kuru pirmais punkts ir par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu Latvijas valsts iedzīvotājiem un viesiem. Pārējās funkcijas arī ir pietiekami būtiskas, taču tās neattiecās uz raksta tēmu.

Tāpat arī valsts NMPD ir deleģējusi konkrētus uzdevumus, kuros pats galvenais ir NMP nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem, respektīvi, nodokļu maksātājiem. Palasot normatīvo aktu tālāk, nonāku līdz sadaļai "tiesības", kuras, kā man saprotams, nav obligātas, taču valsts ir atļāvusi veikt dažādus uzdevumus, kuri nav tieši saistīti ar NMP nodrošināšanu valstī. Kā viena no šīm tiesībām ir maksas pakalpojumu sniegšana.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir izstrādājis struktūrshēmu,kurā ir noteikta visa NMPD struktūra, kā arī NMP brigāžu izvietojums un uz līnijas esošo NMP brigāžu skaits. Katrā vietā brigāžu daudzums, darba laiks ir aprēķināts pēc konkrētā reģiona, pilsētas, novada iedzīvotāju skaita, izsaukumu daudzuma un daudziem citiem faktoriem. NMP dienests no valsts budžeta līdzekļiem saņem finansējumu konkrētu brigāžu skaita uzturēšanai. Tāpat NMP dienests par Eiropas sociālā fonda (ESF) līdzekļiem ir iegādājies operatīvos medicīniskos transporta līdzekļus, kuru daudzums atbilst brigāžu skaitam.

Tā kā NMP dienests ir iestāde, kuras darbinieki ir pakļauti zināmam riskam, par ko viņi saņem piemaksu pie darba algas līdz 25% apmērā, tāpat arī automašīnas ir pakļautas zināmam riskam un samērā lielai darba noslodzei, un nereti tie mēdz sabojāties. Katrā NMP dienesta struktūrvienībā ir izvietots minimāli nepieciešamais transportlīdzekļu skaits, kuri ir domāti lai aizvietotu bojātos (no ierindas izgājušo) transporta līdzekļus. Mēdz būt situācijas, kad stundas laikā no ierindas var iziet līdz pat 10 transporta līdzekļiem.

Īpaša problēma tā ir mazajos neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos, kuros ir lieli attālumi gan līdz pacientam, gan līdz slimnīcai un šajās vietās transporta līdzeklis ir jāatgriež iespējami ātri (ja tas tiek bojāts vai tam ir tehniskas problēmas). Līdz ar to nedrīkst būt situācija, ka ir nepietiekams transportlīdzekļu skaits nepārtrauktai NMP nodrošināšanai valstī.

Taču NMP dienests ir uzņēmies tādas tiesības, kā maksas pakalpojumu sniegšanu. Ar Ministru kabineta gādību ir izstrādāti Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi Nr. 746 "Neatliekamās medicīniskās maksas pakalpojumu cenrādis". Šis dokuments ir gana interesants, kurā derētu arī ieskatīties organizācijai, kuras misijā ir rakstīts "Gods pār varu".

Izveidojot šos noteikumus, valsts iestāde priekš sevis ir izveidojusi biznesa visi, kurā ar valsts līdzekļu palīdzību valsts pelna sev naudu. Respektīvi sanāk situācija, kad nodokļu maksātājs par kādu pakalpojumu samaksā dubultā.

Valsts ir noteikusi, ka neatliekamās medicīniskā palīdzība visā valstī ir bezmaksas. Neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem visā valstī ir tiesības saņemt vienādi un ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Taču, par nožēlu, man jāsaka, ka valsts (NMPD veidolā) nereti šos principus mēdz pārkāpt - valsts deleģētās funkcijas izpildes vietā NMPD brigādes ar visu par valsts līdzekļiem iegādāto aprīkojumu dodas pelnīt naudu.

Un šeit veidojas situācija, kad vietā ir jautājums - kam tad valsts ir iegādājusies dārgu transporta līdzekli, tikpat dārgu aparatūru? Lai pelnītu naudu, vai lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valstī? Pēc šī brīža NMP dienesta vadības aktivitātēm izskatās, ka nule kā noslēgtais iepirkums par jaunu transportlīdzekļu iegādi ir domāts, lai veicinātu valsts biznesa intereses nevis nodokļu maksātāju iespējas saņemt kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pats maksas pakalpojumu nodrošināšanas princips ir vēl dīvaināks par faktu, kāpēc NMP dienestam vispār būtu jānodarbojas ar peļņas gūšanu. NMP dienestā ir izstrādāta iekšējā kārtība, kura pasaka, kādā veidā šis pakalpojums tiek sniegts. Taču nekur nav aprakstīts fakts, kā un no kurienes tiek ņemti resursi šā pakalpojuma nodrošināšanai.

Visā veselības aprūpes sistēmā ir katastrofāls darbinieku trūkums, kas ar katru mēnesi kļūst arvien lielāks. Arī NMP dienests nav izņēmums. Lielākā daļa NMP dienestā strādājošo strādā pagarināto normālo darba laiku (murgs, kuru arodbiedrības 2009.gadā ierakstīja ārstniecības likumā)- t.i., līdz 240 stundām mēnesī par normālā darba laika samaksu. Regulāri NMP dienestā veidojas situācija, ka darbinieku trūkuma dēļ vai neparedzētas prombūtnes dēļ nākas samazināt uz līnijas esošo brigāžu skaitu, jo nav kas tajā dienā strādā. Līdz ar to pārējiem kolēģiem proporcionāli pieaug darba noslodze, par ko neviens viņiem papildus piemaksāt netaisās (kaut arī vajadzētu).

Taču NMP dienesta vadībai ne visai interesē tās brigādes, kuras kaut kādu neparedzētu iemeslu dēļ "stāv pie sētas", taču tai interesē pēc iespējas vairāk darbiniekus nosūtīt darbam maksas pakalpojumos, tāpēc tagad pat ir radusies situācija, ka darbiniekam, kurš piedalās maksas pakalpojuma nodrošināšanā, maksā par to dubulto samaksu. Protams, ka ikviens ir gatavs strādāt par lielākiem līdzekļiem vietā, kurā darba noslodze ir daudzkārt mazāka, nekā strādājot uz ikdienas brigādes un apkalpojot 17 līdz 20 izsaukumus diennaktī.

Līdz ar to veidojas paradoksāla situācija, ka valsts, lai nodrošinātu NMP kādam privātajam komersantam, ir gatava samaksāt dubultu samaksu, taču tam darbiniekam, kurš vaiga sviedros raujas, lai nodrošinātu ikdienas NMP tajā brīdī, kad trūkst ikdienas resursu, neviens papildus līdzekļus nepiešķir.

Līdzīga situācija tika novērota "Lattelecom" Rīgas maratona laikā, kad NMP dienests bija izveidojis līdz pat 6 papildus brigādēm (darbiniekiem par to piesolot dubultu samaksu), taču tajā pašā laikā gandrīz tikpat, ja ne pat vairāk brigāžu, visā Rīgas reģionā bija neaizpildītas ar darbiniekiem un neizgāja uz līnijas (šis fakts pat būtu kādas dienesta pārbaudes vērts).

Runājot par darbinieka atalgojumu par šiem apgalvojumiem, tad dienesta vadība neformālās sarunās ir izteikusies, ka šīs nostrādātās darba stundas nekādi nesummēsies pagarinātajā normālajā darba laikā, taču tiks skaitītas kā virsstundas. Šāda prakse darbiniekiem, protams, ir laba, taču sanāk, ka valsts resursi tiek izmantoti savtīgiem nolūkiem.

Nereti veidojas situācija, ka NMP dienests sāk izpildīt pārmērīgi daudz šo maksas pakalpojumu, tad NMP dienesta vadības uzstādījums ir tāds, ka uz pasākumiem, kuru ilgums ir trīs līdz četras stundas, tiek nosūtīta līnijas brigāde, taču pasākumi, kuri ir garāki, tiek veidotas papildus brigādes. Taču darbinieku trūkuma dēļ, transportlīdzekļu trūkuma dēļ un citu resursu trūkuma dēļ arī šīs papildus brigādes ne vienmēr var nokomplektēt, tad rodas situācija - lai nodrošinātu pakalpojumu, brigāde tiek noņemta nost no līnijas. Tajā brīdī izveidojas situācija, ka kādā vietā ir par vienu līdz divām brigādēm mazāk un uz pasākumu tiek nosūtīta NMP brigāde, par kuru valsts jau vienreiz ir samaksājusi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, veidojas situācija, ka darba devējs apzināti rada nevienlīdzīgu situācija darbinieku vidū, kad par vienu un to pašu darbu darbinieki saņem atšķirīgu atalgojumu. Un nav jau tā, ka neviens to līdz šim nav pamanījis.

Raksta nobeigumā es aicinātu Valsts kontroli rūpīgi izvērtēt maksas pakalpojumu lietderību NMP dienestā. Veselības ministram būtu vairāk jādomā par sistēmu, nevis atsevišķu sev netīkamu cilvēku izdzīšanu no valsts medicīnas struktūrām.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, atstādinātais NMP dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs