Новости за 02.05.2024

Kamēr pavasaris Latviju pārvērš zaļā pasakā, ar «zaļā kursa» politiku neiet nemaz tik gludi ne Eiropā, ne Latvijā. Kāpēc mums nesekmējas ar klimatneitralitātes mērķu īstenošanu, kas ir vissvarīgākie darbi un kādas būs sekas, ja netiksim ar tiem galā? Par to Šķiltavas specizlaidumā spriež žurnāliste Ieva Jakone un Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas. Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras dažādas paaudzes, katrai no tām ir savas vērtības un gaidas attiecībā pret darba devēju. Uzņēmumiem tas ir jāņem vērā un attiecīgi jāpielāgo vadības metodes. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirms diviem gadiem, varēja novērot, ka Igaunijas darba tirgus bija elastīgāks un iekļaujošāks. Kopš tā laika situācija ir sākusi izlīdzināties, taču visām trim valstīm joprojām ir lielas attīstības iespējas.